"Ir vilšanās, bet esmu lepna" - Kristīne pēc "ērkšķu" pamešanas gatava sākt jaunu dzīvi

Raidījuma trešās sezonas dalībnieces, braucot divos ceļojumu busiņos jeb tā sauktajos kemperos, katru dienu nonāca citā Latvijas pilsētā, kur viņas sagaidīja eksperti un uzdevumi, kas palīdzēja meitenēm tikt galā ar pagātni un ieraudzīt nākotni. Ceļojumu iesāka 11 dalībnieces, bet finālā Rīgā atgriezās tikai trīs, jo, sākot ar 5. sēriju, katrā raidījumā viena tika izbalsota.

To, kas paliek aiz kamerām, kādas ir pašu dalībnieču izjūtas - to portāla Jauns.lv lasītājiem no pavisam cita skatu punkta atklāja projekta dalībniece Kristīne. Dalība šovā gan viņai nu ir galā...

Klusums mājās

Nu ko. Esmu mājās. Grūti pat ietērpt savas šī brīža izjūtas vārdos. No vienas puses ir skumji, no otras - jūtos tiešām priecīga. Patiesībā, cik sirreālas sajūtas man bija šova filmēšanas pirmajās dienās, tikpat sirreālas izjūtas ir šobrīd. Pietrūkst meiteņu bariņš, viņu sarunas un smiekli. Pietrūkst visuresošās kameras. Liekas nepierasti, ka neviens vairs nestaigā pakaļ un neprasa, kā jūtos, ko domāju par šo vai to. Un tas klusums! Sen man apkārt nav bijis tik liels klusums. Tomēr esmu priecīga būt atkal mājās un samīļot savu kaķi, kurš šobrīd neatkāpjas no manis ne soli. Laikam bija tiešām noilgojies.

Manī šobrīd ir tik daudz emociju, ka grūti tikt skaidrībā, kā patiesībā jūtos. Jā, protams, ir vilšanās, ka netiku līdz galam, ka netiku līdz finālam, ka tieši man tagad nācās doties projām. Tomēr ļaunu prātu par izbalsošanu neturu. Patiesībā esmu lepna, ka noturējos tik ilgi. Turklāt piepildīju savus mērķus un ieguvu daudz vairāk, nekā biju cerējusi. Un ar to es nedomāju tikai balvas, kas, protams, ir brīnišķīgas, bet arī visus šovā sastaptos cilvēkus, iespaidus un piedzīvojumus!

Sapņu piepildījums

Savukārt par balvām joprojām jūtos šokēta. Patīkami šokēta! Es mācīšos spāņu valodu?! Tas ir tik neticami!

Brīdī, kad Jānis paziņoja, ka dodos mājās, man likās, ka šis sapnis tā arī paliks tikai sapnis. Un kad viņš pateica, ka viņš taču neesot zobārsts un zobus salabot nevarot, man likās, ka zobi tā arī paliks esošajā stāvoklī. Un tad viņš paziņo, ka to profesionāļi, klīnika "Dental Art", man atgriezīs smaidu! Tajā brīdī man likās, ka nogāzīšos no kājām! Tas bija tāds šoks! Joprojām gribu sev iekniebt, lai pārliecinātos, ka nesapņoju. Pat rakstot šīs rindiņas man acīs sariešas aizkustinājuma asaras!

Bet jā, ne jau tikai balvas es novērtēju. Es novērtēju gan šovā sastaptos cilvēkus un arī meitenes, kuras tagad kļuvušas par tuviem, mīļiem cilvēkiem un, pat nebaidīšos no šī vārda – draudzenēm. Es šovā darīju tik daudzas lietas, ko ārpus šova noteikti nedarītu. Es tik daudzas lietas darīju pirmo reizi un jūtos priecīga, ka šāda iespēja man bija dota. Un, protams, viens no man svarīgākajiem notikumiem bija iepazīšanās ar brīnišķīgo Unu Ulmi. Pat pārsteidzoši, cik ļoti viena saruna spēja mainīt manus uzskatus gan par dzīvi, gan par karjeras izvēli! Tieši Una man atgrieza ticību tam, ka nākotne žurnālistikā man ir iespējama, ka varu rakstīt. Un es atkal pēc daudziem gadiem jūtos lepna, ka man ir bakalaurs žurnālistikā. Par to viņai no manis būs mūžīgs paldies.

Tāpat kā šova veidotājiem un vadītājiem, kuri palīdzēja man atkal saskatīt to, ko pati biju piemirsusi - ka es tomēr esmu forša, skaista un gudra.

Es tiešām nebiju gaidījusi, ka piedalīšanās šajā avantūrā, man dos to vajadzīgo grūdienu, lai sakārtotu dzīvi, lai atgūtu pašapziņu un to Kristīni, kāda biju 10 gadus atpakaļ. Un te nu es esmu - priecīga, ka tas viss ir piepildījies. Es lepojos, ka tagad esmu viena no ērkšķu meitenēm!

Tikai uz priekšu!

Protams, man ir nelielas bailes, ka šis atgūtais dzīvot prieks un pašapziņa var pēc brītiņa pazust, jo šovā jutos kā jaukā rozā mākonītī, kur esmu pilnīgā drošībā no visa sliktā savā dzīvē. Kā būs tagad, atgriežoties reālajā pasaulē? Negribu, lai viss labais, kas manī šobrīd iekšā izveidojies, beigtos līdz ar pēdējo šova sēriju. Katrā ziņā esmu noskaņota ļoti apņēmīgi neatgriezties tajā bedrē, kur biju pirms šova. Man beidzot ir konkrēts plāns, ko darīt un kā dzīvot tālāk. Es vairs negremdēšos pagātnē un sliktās domās par sevi. Vairs ne! Šobrīd es koncentrēšos uz savas dzīves uzlabošanu un sakārtošanu.

Bet vispirms izkrāmēšu lielos koferus un samīļošu kaķi. Jā, un noteikti pateikšu labākajai draudzenei Katei lielu paldies, ka ieteica pieteikties dalībai šovā. Pateikšu, ka viņa uz mūžu tiek atbrīvota no jebkādu dāvanu dāvināšanas man dzimšanas dienās vai Ziemassvētkos. Vienīgi nezinu, kā lai izsaku viņai savu pateicību, jo pati tiešām nebūtu saņēmusies pieteikties dalībai. Un, paskat cik daudz laba man deva dalība šovā! Jā, man ir tiešām paveicies ar draudzenēm. Ko gan es bez viņām darītu? Patiesībā zinu atbildi uz šo jautājumu un tas nav nekas labs.

Un vēl es tagad cītīgi sekošu līdzi, kā klāsies meitenēm, kuras palikušas šovā. Turēšu īkšķus un gaidīšu finālu. Interesē, kuras trīs tiks līdz galam un kura iegūs galveno balvu. Jā, ir nedaudz žēl, ka tā nebūšu es, tomēr jau jūtos kā uzvarētāja. Es jūtos tiešām labi. Un lai arī mans mūža līdz šim lielākais piedzīvojums ir beidzies, mana jaunā dzīve ir tikko sākusies! Un manī ir liela pārliecība, ka tā būs brīnišķīga!