Matemātiķis un Hadaveja piedziedātāja - kas ir "Cabaret" jaunās zvaigznes

Nu jau teju divdesmit gadu ik decembri dzīvi košāku padara muzikālās izrādes "Cabaret", kurās šajā laikā uzstājušies daudzi dziedātāji, kas nu jau kļuvuši par Latvijas šovbiznesa zvaigznēm. Linda Leen, Intars Busulis, Daumants Kalniņš, Ieva Kerēvica, Aija Vītoliņa, Ralfs Eilands, Dons – viņi visi reiz bijuši "Cabaret" galvenie mākslinieki. Tagad viņu vietā uz skatuves kāps līdz šim vēl neredzēti solisti – kopā ar "Cabaret" zvaigzni Elzu Rozentāli izrādē "Absints" spīdēs arī jaunie Miķelis Putniņš un Katrīna Anna Vīgante.

Dziedājusi kopā ar Hadaveju

Patiesībā abi dziedātāji nemaz nav tik mazpazīstami. Piemēram, Katrīna Anna Vīgante pēdējos gados piedalījusies teju visos muzikālajos šovos un konkursos, bet pirmo reizi TV skatītāji viņu iepazina 2008. gadā, kad Katrīna bija viena no solistēm Olgas Rajeckas vadītajā Lielvārdes Violetajā korī populārā šova "Koru kari" pirmajā sezonā.

„Mana muzikālā karjera sākās trīs gadu vecumā, kad uzsāku dziedāt bērnu vokālajā studijā. Taču, lai arī man bija plašs balss diapazons, bija problēmas ar balss saitēm, tās nevarēju pārvaldīt. Neviens no pedagogiem nespēja tikt galā ar šo problēmu, tāpēc nolēmu pati vingrināties tik ilgi, kamēr līdz niansēm iepazīšu savu balss aparātu. Stundām ilgi sēdēju pie klavierēm un vingrinājos. Man patika tā sajūta, kad balss plūst cauri ķermenim, un sapratu, ka dziedāšana būs mana kaislība,” atceras Katrīna.

"Koru kariem" viņa, kā tagad smejas, pieteikusies trīcošām rokām un kājām, lai gan pirms tam gan ar savu kori, gan a capella vokālo grupu piedalījusies daudzos konkursos gan Latvijā, gan ārpus tās robežām. ""Koru karu" atlasē no uztraukuma knapi spēju papīkstēt, taču pēc šā šova mana muzikālā dzīve kļuva tik raiba, ka spēj tik atcerēties!” stāsta Katrīna, kura, kā izrādās, bijusi fona vokāliste gan Aminatai, gan Justam Sirmajam, gan "Triānas parkam" un tā trīs gadus kāpusi uz Eirovīzijas lielās skatuves!

„Tā bija ļoti liela pieredze. Vēroju māksliniekus, kā viņi emocionāli tiek galā ar spriedzi un atbildību, kā notiek tik milzīga mēroga pasākumi,” uzsver Katrīna un, vaicāta, vai viņa šajā starptautiskajā dziesmu konkursā gribētu pārstāvēt Latviju jau kā soliste, pasmaida: „Eirovīzija īsti nav mans formāts! Bet, ja kādu dienu radīsies dziesma, kas būs tuva ne tikai manam stilam, bet arī daudz maz derētu Eirovīzijai, tad, jā, tā būtu interesanta pieredze.”

Katrīna Anna Vīgante pēdējos gados sadarbojusies arī ar Laimu Vaikuli, dziedājusi viņas festivālos "Laima Rendezvous" Jūrmalā, kopā ar savu grupu "Radio Trio" pērn iekļuva talantu šova "X faktors" finālā, bet šoruden Sočos pārstāvēja Latviju "Jaunajā vilnī", kur ieguva augsto sesto vietu. Bet kā visneparastāko projektu "Cabaret" jaunā soliste min sadarbību ar 90. gadu deju mūzikas pasaules superzvaigzni Hadaveju. „Tikko biju sākusi strādāt pie Laimas Vaikules, kā man Maskavā atskanēja telefonzvans: „Čau! Te Hadavejs! Atlidosi pēc četrām dienām uz Vāciju, nodziedāsi ar mani piecas dziesmas?” Trīcošām kājām sēdos lidmašīnā, pirmo reizi kaut kur lidoju viena pati, uz skatuves kāpu pa taisno no lidmašīnas – nepaspējām ar Hadaveju pat kopā izmēģināt. Tā es ar viņu uzstājos vairākos 90. gadu zvaigžņu festivālos. Lūk, tāda interesanta ir mana muzikālā dzīve. Un tagad būs nākamais interesantais projekts – "Cabaret",” nosaka Katrīna Anna Vīgante, kuras sapnis ir rakstīt mūziku kinofilmām – daži skaņu celiņi ir jau tapuši, atliek vien sagaidīt savu filmu.

Matemātiķis par mūziķi

Arī Miķelis Putniņš nav iesācējs mūzikā, turklāt ne jau kuru katru džeku grupa "Instrumenti" izvēlētos sev par pavadošo ģitāristu. Miķelis ir no muzikālas ģimenes, tāpēc mūziku iemīlējis kopš bērnības. Viņš mācījies mūzikas skolā, kur apguva saksofona spēli, taču pēc pamatskolas, kad vajadzējis izšķirties, kur turpināt mācības, Miķelis priekšroku deva Rīgas 1. ģimnāzijai, ne mūzikai.

„Mana lielākā kaislība ir matemātika. Joprojām esmu īsts ciparu fanāts, ik brīvu brīdi spēlēju matemātiskas spēles, risinu matemātikas uzdevumus. Izlēmu dzīvi saistīt ar matemātiku, taču mūzika joprojām man nāca līdzi, es bez tās nespēju, vidusskolas gados spēlēju visādās grupās. Un, šķiet, tas bija 25 gadu vecumā, kad sapratu, ka nevaru vairs svaidīties no vienas jomas otrā, ka nevaru dzīvot divās dažādās pasaulēs, ka jāpieņem lēmums. Un tas bija par labu mūzikai,” atceras Miķelis.

Viņš izveidoja savu grupu "Ezeri", par kuru pats saka, ka tā rada pavisam dīvainu un traku mūziku, bet pirms diviem gadiem Miķeli ievēroja arī Jānis Šipkēvics jeb Shipsea, kas uzaicināja jauno censoni piedalīties koncertprojektā "Nepāriet". Savukārt pērn Miķelis iesaistījās teātra režisora Vladislava Nastavševa muzikālajā koncertprogrammā, kļuva arī par grupas "Instrumenti" pavadošo ģitāristu: „Uh, tā gan bija superīga pieredze un neaizmirstami iespaidi! Grupa "Instrumenti" man vienmēr ļoti, ļoti patikusi, savās pirmajās grupās pat esam no viņiem iespaidojušies, bet nu es spēlēju ar viņiem kopā. Arī šovasar grupas lielkoncertā Daugavas stadionā. Ja iepriekšējos koncertos biju pamatīgi satraukts un koncentrējos tikai uz savu darbu, tad šajā vairs tā nebija – izgāju uz skatuves, ieraudzīju visu to skatītāju milzu pūli un... wow! Izbaudīju koncertu pilnībā!”

Atteikties būtu liela muļķība

Tagad Miķelis Putniņš un Katrīna Anna Vīgante būs režisora Viktora Runtuļa iestudētās "Cabaret Absints" izrādes solisti. Miķelis lieliski atceras to dienu, kad viņam izteikts piedāvājums pievienoties "Cabaret" komandā.

„Tas telefona zvans šajā pavasarī bija milzīgs pārsteigums, jo līdz tam sevi nekādi nebiju iedomājies saistīt ar "Cabaret". Jā, biju redzējis pāris izrāžu, man tās patiešām patika, taču manos dzīves mērķos kabarē neietilpa. Protams, jutos ļoti pagodināts, taču tajā pašā laikā palūdzu laiku apdomāties. Vairākas dienas domāju, līdz sapratu, ka tas būs neaizmirstams piedzīvojums, tāpēc atteikšanās būtu liela muļķība, ko noteikti nožēlotu,” atklāj Miķelis Putniņš.

Savukārt Katrīna nav domājusi ne mirkli. Kad piezvanīja Viktors un bez aplinkiem vaicāja: „Varbūt gribi piedalīties kabarē?”, es, pat sekundi nedomājot, vienā mierā atbildēju: „Vispār, jā!” Lai arī pirms tam man par "Cabaret" izrādēm vienīgais priekšstats bija, ka biju par tām dzirdējusi un redzējusi dažus numurus internetā. Un tikai tagad es tā pa īstam sāku apzināties un saprast, kur esmu iekūlusies,” smejas Katrīna.

Vai būs jādejo arī steps?

Nav noslēpums, ka "Cabaret" izrādes no solistiem prasa ne tikai izcilas vokālās dotības, bet arī aktiermeistarību, spēju iejusties jebkurā tēlā, dejotprasmi un pat spēju veikt akrobātiskus cirka elementus. Vai jaunajiem "Cabaret" varoņiem kas tāds „draud”?

„Patiesībā es pat biju rēķinājusies, ka man izrādē būs vairāk horeogrāfijas, jo mana otrā kaislība dzīvē ir dejošana. Bija iecerēts, ka vienā no izrādes numuriem dejošu tango, taču šo ideju atlikām, jo neizdevās man atrast pienācīgu partneri. Bet tik un tā izaicinājumu ir daudz. Piemēram, man būs uz skatuves jāspēlē ukulele. Es gan esmu spēlējusi daudzus un dažādus instrumentus, bet ne jau tā, ka tos pārvaldītu perfekti. Tāpēc tagad pilnveidoju ukuleles spēli,” atbild Katrīna, bet Miķelis atklāj: kad Viktors Runtulis piedāvājis lomu "Cabaret", viņš arī vaicājis, vai spēšot divos mēnešos iemācīties dejot stepu. „Taču nu izskatās, ka steps man nebūs jādejo,” nosmejas mūziķis ar sulīgi zemo balss tembru.

Bet kā ar apziņu, ka "Cabaret" izrādes ir lieliska platforma turpmākai karjerai? Jo visi līdzšinējie muzikālās izrādes solisti no mazpazīstamiem mūziķiem nu izauguši par populārām skatuves zvaigznēm. „Es par to nedomāju. Jo es nekad neesmu kaut ko darījusi ar mērķi kļūt slavena. Man tas nav primārais. Es baudu procesu, es daru to, kas man patīk. Un, ja tas patīk arī citiem, ja tas noved pie atpazīstamības, tad – lai tā notiek!” atbild Katrīna. Savai jaunajai skatuves partnerei piekrīt arī Miķelis: „Jā, es arī par to nedomāju – kas nu tālāk būs? Galvenais – pēc iespējas labāk izdarīt savu darbu. Protams, es lieliski apzinos situācijas nopietnību, jo tie cilvēki, kas "Cabaret" bijuši pirms mums, ir ļoti labi un izcili skatuves mākslinieki. Viņi ir uzlikuši latiņu ļoti augstu, un mēs to nedrīkstam pazemināt. Taču arī lieliski saprotu, ka pārāk par to sadomāties nedrīkst, jo tas traucē darīt savu darbu. Vienkārši jāstrādā, kārtīgi jāiemācās tās padsmit dziesmas, un tad jau viss būs kārtībā.”