17. novembra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1947. gadā Ventis Zilberts - Latvijas Mūzikas akadēmijas Klavieru nodaļas docents, pianists.

1947. gadā Juris Krūmiņš - Latvijas Universitātes mācību prorektors, profesors.

1954. gadā Arnolds Osis - Valmieras Drāmas teātra aktieris.

1967. gadā Anita Liepiņa – vieglatlēte, soļotāja un maratoniste, olimpisko spēļu dalībniece.

1983. gadā Edijs Brahmanis - hokejists.

Jubilāri pasaulē

1502. gadā Atahualpa - pēdējais inku imperators (miris 1533.gadā).

1755. gadā Luijs XVIII - Francijas karalis (miris 1824.gadā).

1895. gadā Mihails Bahtins - krievu filozofs (miris 1975.gadā).

1902. gadā Eugēns Vigners - ungāru fiziķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1995.gadā).

1906. gadā Soičiro Honda - japāņu autobūvētājs, kompānijas "Honda" dibinātājs (miris 1992.gadā).

1922. gadā Stenlijs Koens - amerikāņu bioķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts.

1925. gadā Roks Hadsons - amerikāņu aktieris (miris 1985.gadā).

1937. gadā Pīters Kuks - britu komiķis (miris 1995.gadā).

1942. gadā Martins Skorsēze - amerikāņu kino režisors.

1944. gadā Džīns Klārks - amerikāņu mūziķis ("The Byrds", miris 1991.gadā).

1944. gadā Rems Kolhāss - holandiešu arhitekts.

1944. gadā Denijs de Vito - amerikāņu aktieris.

1946. gadā Martins Barrs - angļu ģitārists ("Jethro Tull").

1948. gadā Hovards Dīns - amerikāņu politiķis.

1966. gadā Sofija Marso - franču aktrise.

1974. gadā Leslija Biba - amerikāņu aktrise.

1978. gadā Reičela Makadamsa - kanādiešu aktrise.

1980. gadā Isāks Hensons - amerikāņu mūziķis ("Hanson").

1981. gadā Sāra Hārdinga - angļu dziedātāja ("Girls Aloud").

1986. gadā Nani - portugāļu futbolists, 2016. gada Eiropas čempions.

1986. gadā Gregs Razerfords - britu vieglatlēts, olimpiskais, pasaules un Eiropas čempions tāllēkšanā.

Notikumi Latvijā

1484. gadam mirušā Stafana Grūbes vietā pāvests Rīgas arhibīskapa amata rīdziniekiem nelabvēlīgo Mihaelu Hildebrandu.

1730. gadā valdība publicē rīkojumu, aicinot pieteikties visus, kuriem būtu tiesības tikt iekļautiem dižciltīgo muižnieku sarakstā.

1917. gadā Valkā notiek Latviešu Pagaidu Nacionālās Padomes 1.sesija

1918. gadā Rīgā Latviešu amatnieku biedrības krājaizdevu kases telpās notiek Latvijas pirmā likumdevēja - Tautas padomes dibināšanas sēde. Sēdē pieņem Tautas padomes politisko platformu, par Tautas padomes priekšsēdētāju ievēl Jāni Čaksti, Kārlim Ulmanim uztic veidot Pagaidu valdību. Tautas padomi izveidoja astoņas latviešu demokrātiskās politiskās partijas sadarbībā ar Latgales Zemes padomes pārstāvi. Padomē mandāti nebija saistīti ar konkrētām personām. Katrai partijai padomē bija noteikts skaits vietu, ko ieņēma partijas pilnvarotas personas, kuras bieži mainījās. Tautas padomē bija 183 vietas, bet precīzs kopējais locekļu skaits nav zināms, tiek minēti divi skaitļi – 245 un 297.

1944. gadā Rīgā pēc kara atsāk kursēt tramvaji.

1990. gadā Mihails Gorbačovs atkārtoti aicina Anatoliju Gorbunovu un Ivaru Godmani noslēgt savienības līgumu, bet pēc atteikuma saņemšanas sāk ekonomisko blokādi

1995. gadā tiek izveidota Saeimas Eiropas lietu komisija.

1998. gadā atklāj SIA "Raimonda Paula muzikālais centrs "Vernisāža"" diskotēku. Nākamajā dienā Rīgas būvinspekcija "Vernisāžu" rakstiski brīdina, ka diskotēka tiek ekspluatēta patvaļīgi, jo tā vēl nav oficiāli nodota ekspluatācijā, un pieprasa pārtraukt tās darbību.

2000. gadā Rīgas Pirmajos Meža kapos tiek atklāts pirmais restaurētais piemineklis pirmskara Latvijas valsts lidotājiem - kara lidotāja kapteiņa Edvīna Bites (1897 - 1924) piemineklis.

2000. gadā tiek aizturēti trīs Krievijas nacionālboļševiki, kas Rīgas Sv.Pētera baznīcā aptuveni divas stundas bija ieņēmuši baznīcas torņa skatu laukumu, plivināja sarkanus karogus un draudēja sevi uzspridzināt, ja netiks izpildītas viņu prasības.

2001. gadā Rīgas Sv.Pētera baznīcā tiek atklāta vēsturiskā Latvijas ģeodēziskā sākumpunkta dekoratīvā plāksne.

2001. gadā Rīgā, 11. novembra krastmalā, Nacionālie bruņotie spēki (NBS) pirmo reizi organizē NBS vienību kaujas tehnikas un bruņojuma apskati. Pasākuma laikā var iepazīties un apskatīt Jūras spēku kuģus, Artilērijas diviziona, Pretgaisa aizsardzības diviziona un Sauszemes spēku 1.kājnieku bataljona kaujas tehniku un bruņojumu.

2004. gadā Rīgā atklāj "Hansabankas" jauno ēku, kuras tapšana ēkas ievērojamā augstuma dēļ rosinājusi plašas diskusijas sabiedrībā.

2006. gadā Rīgas Brāļu kapos svinīgi nodod ekspluatācijā jaunuzbūvēto centrālo gāzes vada pievadu "Svētajai ugunij", kas nodrošina nepārtrauktu gāzes padevi atbilstoši mūsdienu tehniskajām prasībām un nosacījumiem.

Notikumi pasaulē

1421. gadā vētra Ziemeļu jūrā izraisa spēcīgus plūdus, kas mūsdienu Nīderlandes piekrastē prasa apmēram 10 000 cilvēku dzīvības.

1558. gadā mirst Anglijas karaliene Mērija I, un pie varas nāk viņas pusmāsa Elizabete I, uzsākot Elizabetes ēru Anglijā, kas bieži tiek dēvēta par zelta laikmetu.

1800. gadā ASV Kapitolija ēkā Vašingtonā notiek pirmā ASV Kongresa sesija.

1839. gadā Milānā notiek itāliešu komponista Džuzepes Verdi pirmās operas - "Oberto, conte di San Bonifacio" - pirmizrāde.

1855. gadā britu ceļotājs Deivids Livingstons kļūst par pirmo eiropieti, kas ieraudzījis Viktorijas ūdenskritumu Āfrikā.

1869. gadā svinīgā ceremonijā Ēģiptē tiek atklāts Suecas kanāls, kas savieno Vidusjūru un Sarkano jūru.

1876. gadā Maskavā pirmizrādi piedzīvo Čaikovska patriotiskais "Slāvu maršs".

1903. gadā sašķeļas Krievijas Sociāldemokrātiskā partija, izveidojoties boļševikiem un meņševikiem.

1917. gadā mirst slavenais franču skulptors Ogists Rodēns.

1970. gadā Duglass Engelbarts patentē datorpeli.

1972. gadā bijušais Argentīnas prezidents Huans Perons pēc 17 gadu trimdas ierodas Buenosairesā.

1973. gadā Atēnās sākas studentu nemieri pret Grieķijas militāro režīmu.

1974. gadā pirmās Grieķijas vispārējās vēlēšanas desmit gadu laikā noslēdzas ar Jaunās demokrātiskās partijas pārliecinošu uzvaru.

1986. gadā kreiso radikāļu grupējums Parīzē nošauj autoražotāja "Renault" vadītāju Žoržu Besu.

1989. gadā Čehoslovākijā sākas Velveta revolūcija, kad Prāgā studentu demonstrāciju izdzenā policija.

1991. gadā Horvātijas austrumu pilsēta Vukovara pēc 86 dienas ilga aplenkuma padodas federālajai armijai, kas pārsvarā sastāv no serbiem.

1993. gadā 11 valstu tiesneši dod zvērestu ANO kara tribunāla bijušajai Dienvidslāvijai inaugurācijas sesijā. Tas ir pirmais šāds tribunāls, kopš Nirnbergas un Tokijas tribunālos tika tiesāti Otrā pasaules kara noziedznieki.

1997. gadā Ēģiptes islāma kaujinieku grupējums "al-Gama'a al-Islamiya" Luksorā nogalina 58 ārzemju tūristus un četrus ēģiptiešus. Šis ir tālaika asiņainākais teroristu uzbrukums Ēģiptē.

2001. gadā piecus gadus pēc tam, kad viņu no Afganistānas padzina islāma kustība "Taliban", valstī atgriežas bijušais prezidents Burhanudins Rabani.

2002. gadā mirst slavenais Izraēlas diplomāts Aba Ebans, kurš tiek uzskatīts par vienu no pasaules daiļrunīgākajiem diplomātiem.

2003. gadā Austrijā dzimusī asa sižeta filmu zvaigzne Arnolds Švarcenegers tiek inaugurēts par ASV Kalifornijas štata gubernatoru.

2005. gadā Itālijā stājas spēkā likums, kas pirmo reizi oficiāli par valsts himnu nosaka "Il Canto degli Italiani", kaut arī par valsts himnu tika izraudzīta jau pirms sešdesmit gadiem.