Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Šodien tortē sveces spraudīs izcilais Holivudas aktieris Leonardo di Kaprio. (Foto: REUTERS/SCANPIX)

11. novembra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Slavenības
Vakar 04:45 2019. gada 11. novembrī 04:45
Jauns.lv / LETA
Dzimšanas dienas gan olimpiskajam medaļniekam vingrotājam Jevgeņijam Saproņenko, gan galvenajam čigānam Normundam Rudēvičam un Holivudas smukulītim Leonardo di Kaprio. Bet pirms 30 gadiem pirmo reizi oficiāli atzīmēta Lāčplēša diena.

Jubilāri Latvijā

1989. gadā Roberts Jekimovs - hokejists.

1978. gadā Jevgeņijs Saproņenko - vingrotājs, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs, divu pasaules čempionāta sudraba godalgu laureāts, tagad Latvijas Vingrošanas federācijas prezidents.

1966. gadā Artis Bērtulis - bijušais Latvijas vēstnieks Itālijā.

1962. gadā Māris Poikāns - bobslejists.

1961. gadā Normunds Rudēvičs - Latvijas Čigānu nacionālās kultūras biedrības prezidents.

1957. gadā Juris Žuravļovs - bijušās politiskās apvienības "Dzimtene" līdzpriekšsēdētājs.

1949. gadā Brigita Zepa - Baltijas Sociālo zinātņu institūta direktore, nodibinājuma "Baltic Institute of Social Sciences" valdes priekšsēdētāja.

Jubilāri pasaulē

1983. gadā Filips Lāms - vācu futbolists, 2014. gada Pasaules kausa ieguvējs.

1977. gadā Riveiru Maniše - portugāļu futbolists, 2004. gada Eiropas čempionāta sudraba godalgas ieguvējs.

1974. gadā Leonardo di Kaprio - amerikāņu aktieris.

1973. gadā Džeisons Vaits - amerikāņu mūziķis ("Green Day").

1964. gadā Kalista Flokhārta - amerikāņu aktrise.

1962. gadā Demija Mūra - amerikāņu aktrise.

1962. gadā Miks Mihaeli - zviedru mūziķis ("Europe").

1960. gadā Stenlijs Tuči - amerikāņu aktieris un režisors.

1945. gadā Daniels Ortega - Nikaragvas prezidents.

1938. gadā Antss Antsons - igauņu ātrslidotājs.

1935. gadā Bibi Andersone - zviedru aktrise.

1928. gadā Karloss Fuentess - meksikāņu rakstnieks (miris 2012.gadā).

1922. gadā Kurts Vonnegūts - amerikāņu rakstnieks (miris 2007.gadā).

1882. gadā Gustavs VI Ādolfs - Zviedrijas karalis (miris 1973.gadā).

1869. gadā Viktors Emanuels III - Itālijas karalis (miris 1947.gadā).

1864. gadā Alfrēds Hermans Frīds - Austrijas pacifists, Nobela miera prēmijas laureāts (miris 1921.gadā).

1863. gadā Pols Siņaks - franču gleznotājs (miris 1935.gadā).

1748. gadā Karls IV - Spānijas karalis (miris 1819.gadā).

1050. gadā Henrijs IV - Svētās Romas impērijas (Vācijas) imperators (miris 1106.gadā).

Notikumi Latvijā

2008. gadā Valsts policijas priekšnieks ģenerālis Aldis Lieljuksis izdevis pavēli, kas paredz, ka no darba Valsts policijā jāatbrīvo 507 darbinieki. Paredzēts 150 policistus atbrīvot Rīgas reģiona pārvaldē. 39 policistus atbrīvot no Daugavpils rajona Policijas pārvaldes (RPP), savukārt no Ludzas RPP - 35.

2008. gadā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā tika nodibināta Nacionālās stratēģijas padome, par kuras padomes priekšsēdētāju tika ievēlēts SIA "Microsoft Latvia" valdes loceklis Sandis Kolomenskis. Par priekšsēdētāja vietniekiem ievēlēti SIA "Biznesa augstskola Turība" valdes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis un SIA "RRB Celtniecība" direktors Normunds Štāls. Nacionālās stratēģijas padome tika izveidota, lai sekmētu konstruktīva dialoga veidošanos ar valdību un citiem partneriem par nepieciešamajiem pasākumiem Latvijas tautsaimniecības stabilizēšanai. Turpmāk padomes galvenais uzdevums būs kļūt par leģitīmu, dažādu nozaru uzņēmēju intereses un viedokļus pārstāvošu sarunu partneri valdībai par būtiskākajiem jautājumiem, kas skar uzņēmējdarbības vidi un Latvijas tautsaimniecības attīstību.

2008. gadā Saeimas vēlēšanu rezultātu viltošanā Balvu rajona Kubulu pagastā par vainīgu atzītais 9.Saeimas deputāts Juris Boldāns tika konvojēts uz Rīgas Centrālcietumu, kur viņam jāizcieš vēl atlikušie divi mēneši no piespriesta cietumsoda.

2005. gadā latviešu valodā sāk izdod populārzinātnisko žurnālu "Ilustrētā Zinātne", kas ir lielākais populārzinātniskais izdevums Ziemeļeiropā.

2003. gadā četru valdību veidojošo partiju Saeimas frakciju vadītāji paraksta saprašanās memorandu, kas nosaka ievērot vienprātības principu būtisku jautājumu izlemšanā. Ar šo dokumentu tiek noteikta partijas "Jaunais laiks", Latvijas Pirmās partijas, Zaļo un zemnieku savienības un apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakciju vienlīdzība tiesībās uz savu viedokli un pienākums turpmāk to argumentēti pamatot. Būtiski jautājumi turpmāk tiek izlemti pēc vienprātības principa. Koalīcijas partneriem arī jāuzņemas solidāra atbildība par Saeimā un valdībā pieņemtajiem lēmumiem, neskatoties uz to popularitāti sabiedrībā.

2003. gadā notiek pirmā Rīgas domes sēde jaunajā Rātsnamā.

2002. gadā Rīgā, pie Dzelzceļa tilta, svinīgā ceremonijā tiek atklāts tēlnieka Induļa Rankas veidotais piemineklis cīnītājiem pret Bermonta karaspēku Latvijas neatkarības kaujās.

2002. gadā pie Rīgas pils, piedaloties Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai, notiek godasardzes atjaunošanas ceremonija. Postenī pie pils vārtiem nostājas pirmie godasardzes karavīri.

2001. gadā tiek iesvētīts atjaunotais Saeimas nams un kapela Rīgā, Torņu ielā 3/5.

1999. gadā Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai svinīgā ceremonijā Saeimā pasniedz augstākās - pirmās - šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

1998. gadā netālu no Vecumnieku stacijas notiek avārija, kad no sliedēm noiet, apgāžas un aizdegas 14 cisternas ar dīzeļdegvielu. Traģisko negadījumu izraisa ceturtās vilciena sastāva cisternas riteņu pāru ass kakliņa lūzums.

1998. gadā Brīvības pieminekļa atjaunošanas fonds sāk pieņemt iedzīvotāju ziedojumus monumenta atjaunošanai, pretī izsniedzot ziedojuma zīmes par viena, divu, piecu, desmit divdesmit vai 100 latu ziedojumu. Par ziedojumu 200 latu vērtībā vai līdzvērtīgu ziedojumu ārzemju valūtā tiek izsniegts krāšņi noformēts diploms. Brīvības pieminekļa atjaunošanas fonds vāc ziedojumus arī Lielbritānijā, Austrālijā, Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā un Vācijā.

1992. gadā atjauno pastāvīgo godasardzi pie Brīvības pieminekļa. Iepriekš godasardze pastāvēja no 1935.gada 18.novembra līdz 1940.gada 12.septembrim.

1990. gadā Džūkstē atklāj un iesvēta pieminekli latviešu leģionāriem.

1989. gadā tiek izveidota Konstitucionālā tiesa.

1989. gadā LPSR Augstākā padome pieņem pagaidu nolikumu par PSRS tiesību un likumu stāšanos spēkā un atcelšanu Latvijā.

1989. gadā Latvijas Republikas Augstākās padomes 1939./40.gadu notikumu izmeklēšanas komisija sniedz ziņojumu, kurā norāda, ka Hitlera un Staļina pakta rezultātā Latvija tika okupēta un anektēta. Latvijas Saeimas 1940.gada 21.jūlija deklarācija par Latvijas iestāšanos PSRS sastāvā un PSRS Augstākās padomes 1940.gada 5.augusta likums par Latvijas uzņemšanu PSRS ir nelikumīgi kopš to pieņemšanas brīža.

1989. gadā pirmo reizi oficiāli atzīmē Lāčplēša dienu.

1989. gadā LPSR Augstākā padome pieņem jauno vēlēšanu likumu.

1988. gadā Ēvalds Valters un Alberts Bels Rīgas pils Svētā Gara tornī paceļ nacionālo, sarkanbaltsarkano karogu.

1988. gadā pirmo reizi pēckara gados tiek atzīmēta Lāčplēša diena.

1974. gadā nodod ekspluatācijā lidostu "Rīga".

1959. gadā no Rīgas atdalās patstāvīga Jūrmalas pilsēta.

1919. gadā nodibina Latvijas augstāko militāro apbalvojumu Lāčplēša Kara ordeni, ko piešķir par kauju nopelniem Latvijas armijas karavīriem, bijušo latviešu strēlnieku pulku cīnītājiem, kā arī ārzemniekiem, kuri bija palīdzējuši brīvības cīņās vai citādi sekmējuši Latvijas valsts nodibināšanu un izveidošanu. Vēlāk okupācijas vara Latvijas apbalvojumus likvidē, un pēc valstiskās neatkarības atgūšanas Lāčplēša Kara ordenis netiek atjaunots.

1919. gadā pēc niknām un smagām kaujām no Rīgas tiek padzīta bermontiešu armija un Rīga tiek atbrīvota.

1918. gadā ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics saņem Lielbritānijas ārlietu ministra Artūra Džeimsa Balfūra rakstu ar Latvijas de facto atzīšanas apliecinājumu. 1902. gadā pēc rekonstrukcijas atklāj paplašināto Aleksandra (Brīvības) bulvāra tiltu pār pilsētas kanālu.

1895. gadā laikraksta "Dienas Lapa" pielikumā tiek publicēts dzejolis "Dziļākās domas", ko Jānis Pliekšāns pirmo reizi parakstīja kā Jānis Rainis.

1782. gadā Krievijas Senāta ukazs deklarē, ka pārtraucama zemnieku pierakstīšana galma zemnieku kategorijā. Baltijas muižniecība uzstājas pret to, jo saistībā ar šo zemnieku kategorijas paplašināšanu būtu nepieciešama īpaša zemnieku tiesu izveidošanu, kurā būtu pārstāvēti arī paši zemnieki.

Notikumi pasaulē

2004. gadā septiņdesmit piecu gadu vecumā mirst palestīniešu prezidents Jasirs Arafats, kurš savas dzīves laikā no kaujinieku līdera pārtapa par Nobela miera prēmija laureātu, tomēr savas karjeras norietu pavadīja jauna konflikta apstākļos ar Izraēlu.

2001. gadā Pasaules tirdzniecības organizācija apstiprina Taivānas uzņemšanu. Tas notiek dienu pēc Ķīnas uzaicināšanas iestāties organizācijā.

2000. gadā Austrijas Kitcštainhorna kalna pacēlāja tunelī izceļoties ugunsgrēkam, dzīvību zaudē 155 slēpotāji un snovbordisti.

1999. gadā Itālijas pilsētā Fodžā sabrūk sešstāvu dzīvojamā ēka, nogalinot 62 cilvēkus.

1998. gadā Japānas premjerministrs Keidzo Obuči ierodas Maskavā pirmajā Japānas valdības vadītāja vizītē Krievijā 25 gadu laikā.

1995. gadā piecpadsmit Eiropas Savienības dalībvalstis nolemj atsaukt savus vēstniekus no Lagosas, lai demonstrētu savu sašutumu Nigērijas valdībai par cilvēktiesību aktīvistu sodīšanu ar nāvi.

1992. gadā, atsakoties no gadsimtiem ilgas tradīcijas, Anglikāņu baznīca atļauj sievietes ordinēt par priesterienēm.

1987. gadā Vinsenta van Goga glezna "Īrisi" Ņujorkā tiek pārdota par tolaik rekordlielu summu - 53,9 miljoniem dolāru.

1975. gadā pēc 500 gadus ilgās koloniālās pārvaldes Angola iegūst neatkarību no Portugāles.

1965. gadā Rodēzijas (mūsdienu Zimbabves) baltādaino minoritātes valdības premjerministrs Ians Smits pasludina vienpusēju neatkarību no Lielbritānijas.

1962. gadā Kuveitas Nacionālā asambleja ratificē Kuveitas konstitūciju.

1961. gadā Padomju Savienības pilsēta Staļingrada tiek pārdēvēta par Volgogradu. 1952. gadā izgudrotāji Džons Malins un Veins Džonsons Kalifornijā demonstrē pirmo videoierakstīšanas tehniku.

1942. gadā Otrajā pasaules karā nacistiskās Vācijas karaspēks ieiet Francijā, pārņemot savā kontrolē Limožu un Višī un sasniedzot Francijas robežu ar Spāniju. Korsiku okupē Vācijas un Itālijas spēki.

1940. gadā nacistiskās Vācijas kreiseris "Atlantis" Otrajā pasaules karā pārved īpaši slepenu britu pastu un nosūta to uz Japānu.

1940. gadā negaidīta sniega vētra prasa 144 cilvēku dzīvību ASV vidējos rietumos. 1940. gadā Otrajā pasaules karā britu karaliskie jūras spēki pret Itālijas floti pirmo reizi vēsturē kaujā sūta lidmašīnu bāzes kuģi.

1930. gadā Alberts Einšteins un Leo Šilards patentē tā dēvēto Einšteina ledusskapi. 1925. gadā tiek paziņots, ka amerikāņu fiziķis Roberts Endrūss atklājis kosmisko starojumu.

1924. gadā premjerministrs Aleksandrs Papanastasiu proklamē pirmo Grieķijas Republiku.

1918. gadā no varas spiests atteikties Austrijas imperators Karls I, kurš tomēr neatsakās no savām tiesībām uz troni.

1918. gadā Jozefs Pilsudskis kļūst par Polijas armijas virspavēlnieku un proklamē neatkarīgu Polijas Republiku.

1918. gadā plkst.11 beidzas Pirmais pasaules karš, kad dzelzceļa vagonā Francijas pilsētā Kompjēnā tiek parakstīta pamiera vienošanās, izbeidzot karadarbību, kas prasīja vairāk nekā desmit miljonu cilvēku dzīvību.

1889. gadā Vašingtona kļūst par četrdesmit otro ASV štatu.

1880. gadā Melburnā tiek pakārts austrāliešu noziedznieks Neds Kellijs.

1834. gadā pirmo reizi tiek izdota Hansa Kristiana Andersena pasaka "Neglītais pīlēns".

1673. gadā poļu un lietuviešu spēki Jana Sobjeski vadībā mūsdienu Ukrainas teritorijā sakauj osmaņu armiju. Šajā kaujā pirmo reizi tiek veiksmīgi izmantotas inženiera Kazimira Simonaviča izstrādātās raķetes.

1500. gadā tiek noslēgta Granadas vienošanās, Francijas karalim Luijam XII un Aragonas karalim Ferdinandam II vienojoties sadalīt Neapoles karaļvalsti.

Citi šobrīd lasa

Publicēts VIDEO, kurā Sanktpēterburgas universitātes pasniedzējs izmet upē studentes ķermeņa daļas 2
Pretterorisma vienība "OMEGA" ar iespaidīgu video izsludina uzņemšanu savās rindās 6
13 gadu veca pusaudze nopelna 2,5 miljonus ar savu "Instagram", bet viņas tēvs par to dusmojas 7
Pievienot komentāru

Алла Пугачева показала новый эксперимент с прической

Дочь Михаэля Шумахера стилизовала выступление на лошади под заезд «Формулы-1»