Elmāram Tannim miera nav - viņš pievēršas ķerru ražošanai

Kādreiz Elmārs Tannis ikdienā vadīja restorānus, taču tagad palicis tikai picu cepšanas biznesā, kur pats lielākoties pieslēdzas tikai uz stratēģisku lēmumu pieņemšanu, jo uzņēmumu vada direktori un ir komanda, kas strādā. Viņš priecājas, ka dzīve kļuvusi rimtāka, ir vairāk vaļas ceļošanai un dabas baudīšanai savā mājvietā Priedkalnē.

„Taču ziniet – miera jau man nekad nav. Visu laiku tāpat kaut kāds nemiers urda, skatos īrējamu komerctelpu sludinājumus, štukoju, ko jaunu un interesantu iesākt. Tagad ar partneriem dizainējam jaunu ķerru. Gribam to ražot un tirgot,” paziņo šefpavārs, kura izlolotā "Pica LuLū" šogad svin 25. jubileju.

Vaicāts, kā nonācis līdz biznesa idejai ar ēdināšanas pakalpojumiem galīgi nesaistītā nozarē, Elmārs skaidro: „Mājās, lapas vācot! Tās tačkas Latvijā ir mazas, un rudenī, kad jāgrābj lapas, tā ir liela problēma. Pirms vairākiem gadiem sāku meklēt ko lielāku, līdz atradu Amerikā ko līdzīgu tam, kas man varētu derēt. Ar vienu no saviem kaimiņiem sāku runāt par šo tēmu, un izlēmām – mēģināsim ražot paši. Esam izveidojuši dizainu un tagad ķersimies pie sadarbības partneru apzināšanas. Pirmie prototipi jau gatavi. Galvenais princips ir tāds, ka mūsu ķerra ir uz diviem sānu ārmalās piestiprinātiem lieliem riteņiem, viegli brauc, viegli paceļama, un tajā var ietilpināt līdz 250 kilogramus smagu kravu. Ir izgatavoti arī malu pagarinājumi, lai, piemēram, lapu kaudzi var sakraut augstāku, lai lapas nebirst pāri malām. Ķerras esam iecerējuši ražot stilīgas, dažādās krāsās. Vēl gan jāizdomā zīmola nosaukums.”

Nesen pie Elmāra Priedkalnē ciemojās viņa brālis Guntars Tannis, kas arī no Kanādas pārcēlies uz dzīvošanu Latvijā un patlaban ceļ māju Inčukalnā. Abi aizgājuši pie Elmāra kaimiņa, kur tiek glabāti jau gatavie ķerru prototipi, un ietilpīgos pārvadājamos ratus atzinīgi novērtējis arī brālis, kurš pēc profesijas ir celtniecības speciālists.

Elmārs nesatraucas, ka viņa biznesa ideju kāds varētu nozagt, pirms paši vēl nodibinājuši uzņēmumu un sākuši ražošanu. „Man nav uzskata, ka ideja jātur noslēpumā, iekams vēl nav īstenota. Manuprāt, kolīdz savu sapni pasvied gaisā, ap to sāk veidoties kustība, un tas īstenībā sāk dzīvot,” pārliecināti teic Tannis.