Mārim Verpakovskim šodien 40! - 15. oktobra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1984. gadā Madara Saldovere - bijusī Latvijas Nacionālā teātra aktrise.

1979. gadā Māris Verpakovskis - bijušais futbolists, futbola kluba "RFS" ģenerāldirektors.

1969. gadā Nora Ikstena - rakstniece.

1966. gadā Jānis Zilbers - pianists.

1938. gadā Alberts Kauls - lauksaimnieks un politiķis, bijis zemkopības ministrs (miris 2008. gadā).

Jubilāri pasaulē

1989. gadā Entonijs Džošua - britu bokseris, pasaules čempions smagajā svarā.

1988. gadā Mesuts Ezils - Vācijas futbolists, 2014. gada Pasaules kausa ieguvējs.

1981. gadā Jeļena Dementjeva - krievu tenisiste, 2008. gada olimpisko spēļu zelta medaļas ieguvēja un 2000. gada olimpisko spēļu sudraba godalgas laureāte.

1980. gadā Toms Bonens - beļģu riteņbraucējs, 2005. gada pasaules čempions.

1977. gadā Davids Trezegē - franču futbolists, 1998. gada Pasaules kausa ieguvējs un 2000. gada Eiropas čempions.

1971. gadā Endijs Kouls - britu futbolists.

1970. gadā Eriks Benets - amerikāņu dziedātājs.

1968. gadā Didjē Dešams - bijušais franču futbolists, tagad treneris; 1998. gada Pasaules kausa ieguvējs un 2000. gada Eiropas čempions kā spēlētājs, 2018. gada Pasaules kausa ieguvējs kā Francijas izlases treneris.

1966. gadā Horhe Kamposs - Meksikas futbola leģenda.

1959. gadā Sāra Fērgusone - Jorkas hercogiene.

1957. gadā Mira Naira - indiešu kinorežisore.

1948. gadā Kriss de Burgs - īru dziedātājs un dziesmu autors.

1946. gadā Ričards Kārpenters - amerikāņu mūziķis ("The Carpenters").

1944. gadā Deivids Trimbls - Ziemeļīrijas politiķis, Nobela prēmijas laureāts.

1944. gadā Sali Beriša - Albānijas premjerministrs un bijušais prezidents.

1940. gadā Pīters Dohertijs - austrāliešu imunologs, Nobela prēmijas laureāts.

1938. gadā Fela Kuti - Nigēriešu mūziķis (miris 1997.gadā).

1929. gadā Milorads Pavičs - serbu dzejnieks un rakstnieks (miris 2009.gadā).

1926. gadā Mišels Fuko - franču filozofs (miris 1984.gadā).

1920. gadā Mario Pjūzo - amerikāņu rakstnieks (miris 1999.gadā).

1915. gadā Ichaks Šamirs - bijušais Izraēlas premjerministrs (miris 2012.gadā).

1881. gadā P.Dž. Vūdhauss - britu rakstnieks (miris 1975.gadā).

1844. gadā Frīdrihs Nīče - vācu filozofs (miris 1900.gadā).

1814. gadā Mihails Ļermontovs - krievu dzejnieks (miris 1841.gadā).

1686. gadā Alans Remsejs - skotu dzejnieks (miris 1758.gadā).

1608. gadā Evandželista Toričelli - itāļu fiziķis, barometra izgudrotājs (miris 1647.gadā).

70. gada p.m.ē. Pūblijs Vergilijs - Senās Romas dzejnieks (miris 19.gadā p.m.ē.).

Notikumi Latvijā

2007. gadā Latvijas džudists Oļegs Borodavko Pasaules kausa izcīņas posmā izcīna otro vietu svara kategorijā līdz 90 kilogramiem.

2003. gadā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padome apstiprina jaunos "Latvenergo" elektroenerģijas tarifus, kas nosaka ar 2004.gada 1.janvāri tos vidēji palielināt par 12,7%.

2002. gadā Ministru kabinets pieņem noteikumus par Ogres rajona Ķeguma novada izveidošanu. Ķeguma novads tiek izveidots, apvienojot Ogres rajona Ķeguma pilsētu ar lauku teritoriju un Rembates pagastu.

2001. gadā Rīgā, savas mājas pagalmā tiek nošauts Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājs Jānis Laukroze.

2001. gadā Starptautiskās ledus hokeja federācijas prezidents Renē Fāzels un federācijas ģenerālsekretārs Jans Ake Advinsons ar Latvijas Ministru prezidentu Andri Bērziņu, Rīgas domes priekšsēdētāju Gundaru Bojāru un Latvijas Hokeja federācijas prezidentu Kirovu Lipmanu paraksta priekšlīgumu par 2006.gada pasaules hokeja čempionāta rīkošanu Rīgā.

2000. gadā Francijā, Pluē, Latvijas riteņbraucējs Romāns Vainšteins izcīna pasaules čempiona titulu grupas braucienā, sprinta finišā apsteidzot beļģi Andreju Čmiļu un itāli Mikele Bartoli. 268,8 kilometrus garo distanci Vainšteins veic sešās stundās, 15 minūtēs un 38 sekundēs.

1999. gadā AS "Jēkabpils cukurfabrika" akcionāri pilnsapulcē pieņem lēmumu par uzņēmuma maksātnespēju.

1998. gadā Valsts prezidents Guntis Ulmanis NATO ģenerālsekretāram Havjeram Solanam un NATO dalībvalstu vēstniekiem Briselē prezentē Latvijas integrācijas plānu NATO.

1998. gadā Latvijas Neredzīgo biedrība ar akciju pie Kongresu nama Rīgā atzīmē starptautisko "Baltā spieķa" dienu.

1995. gadā saimniecisko strīdu izskatīšanu līdzšinējās saimnieciskās tiesas vietā sāk apgabaltiesas, pilsētu un rajonu tiesas.

1991. gadā Latvija nodibina diplomātiskās attiecības ar PSRS.

1991. gadā Augstākā Padome pieņem lēmumu "Par Latvijas Republikas pilsoņu tiesību atjaunošanu un naturalizācijas pamatnoteikumiem". Tiek noteikts, ka pie Latvijas pilsoņu kopuma pieder personas, kas bija Latvijas Republikas pilsoņi uz 1940.gada 17.jūniju un viņu pēcnācēji un kas lēmuma pieņemšanas brīdī dzīvo Latvijā un piereģistrēsies līdz 1992.gada 1.jūlijam.

1944. gadā padomju karaspēks, turpinot uzvaras gājienu Otrajā pasaules karā, ieņem Pārdaugavu.

1915. gadā Pirmā pasaules kara laikā cīņā ar Vāciju pirmos trīs kritušos latviešu strēlniekus - Jēkabu Timmu, Andreju Stūri un Jāni Gavenasu - pārved uz Rīgu un apglabā Meža kapos - vietā, kur vēlāk tiek izveidoti Rīgas Brāļu kapi. Šīs bēres kļuva par iemeslu neredzētām tautas manifestācijām.

1902. gadā Rīgā atklāj Jauno tirgu, kas tagad pazīstams ar nosaukumu Vidzemes tirgus.

1632. gadā tiek dibināta Tartu (Tērbatas) Universitāte. Atklāšanas runā ģenerālgubernators Šite uzsver arī nevācu iedzīvotāju tiesības studēt.

Notikumi pasaulē

2013. gadā Boholas salu Filipīnās satricina 7,1 magnitūdu stipra zemestrīce, laupot dzīvību 222 cilvēkiem.

2005. gadā Ķīna paziņo, ka pabeigta pasaules garākā dzelzceļa izbūves darbi. Dzelzceļa līnija ved pāri sniega klātajai Tibetas plakankalnei, 5072 metrus virs jūras līmeņa.

2005. gadā karjeru Nacionālajā hokeja līgā (NHL) beidz Brets Hals, kurš kļūst par trešo visvairāk vārtus guvušo hokejistu līgas vēsturē.

2003. gadā ASV vadītā Irākas administrācija izlaiž jaunas naudaszīmes, kas aizstāj vecās banknotes, uz kurām bija gāztā prezidenta Sadama Huseina attēls.

2003. gadā Ķīna kļūst par trešo pasaules valsti, kas palaidusi cilvēka pilotētu kosmosa raķeti, veicot 21 stundu ilgu lidojumu apkārt zemeslodei.

2003. gadā par Azerbaidžānas prezidentu sava tēva Heidara Alijeva vietā kļūst Ilhams Alijevs.

2000. gadā Polijas arodbiedrības "Solidaritāte" dibinātājs Lehs Valensa paziņo, ka pēc katastrofālajiem prezidenta vēlēšanu rezultātiem aiziet no politikas.

1999. gadā Pakistānas armijas komandieris ģenerālis Pervezs Mušarafs pasludina sevi par jauno valsts galvu, aptur konstitūcijas darbību un izsludina ārkārtas stāvokli valstī.

1993. gadā Nobela Miera prēmiju par darbu aparteīda politikas likvidēšanai un demokrātijas iedibināšanai Dienvidāfrikas Republikā saņem Nelsons Mandela un DĀR prezidents F.V. de Klerks.

1992. gadā Krievijas masu slepkava Andrejs Čikatilo tiek atzīts par vainīgu 52 slepkavībās.

1990. gadā Padomju Savienības līderim Mihailam Gorbačovam tiek piešķirta Nobela Miera prēmija par viņa centieniem mazināt aukstā kara saspīlējumu un īstenot reformas PSRS.

1989. gadā kanādiešu hokejists Veins Greckis kļūst par visu laiku rezultatīvāko NHL spēlētāju.

1987. gadā Valsts apvērsuma laikā tiek nogalināts Burkina Faso prezidents Tomass Sankara, kura vietā pie varas nāk Bleizs Kompaore.

1981. gadā amerikāņu profesionālais "karsējs" Džordžs Hendersons Kalifornijas štata pilsētā Oklendā publiku pamudina uz pirmo skatītāju veidoto "vilni" tribīnēs.

1970. gadā par Ēģiptes prezidentu tiek ievēlēts Anvars Sadats, kurš stājas Gamela Abdelnasera vietā.

1969. gadā simtiem tūkstoši cilvēku visos ASV štatos piedalās demonstrācijās pret karu Vjetnamā.

1969. gadā tiek nogalināts Somālijas prezidents Abdirašids Šermarke.

1964. gadā Ņikita Hruščovs tiek atcelts no Padomju Savienības Komunistiskās partijas ģenerālsekretāra amata un viņa vietā stājas Leonīds Brežņevs.

1964. gadā mirst amerikāņu komponists un liriķis Kouls Porters, kurš sarakstīja vairāk nekā 20 Brodveja mūziklus, ieskaitot "Kiss Me Kate".

1953. gadā Lielbritānija Austrālijas dienvidos veic kodolizmēģinājumu "Totem 1".

1951. gadā meksikāņu ķīmiķis Luiss Miramontess sintezē pirmo hormonālo pretapaugļošanās līdzekli.

1946. gadā naktī pirms sev piespriestā nāvessoda izpildes cietuma kamerā noindējas Hermans Gērings - augstākā nacistu amatpersona, kas tiesāta Nirnbergā.

1945. gadā Otrā pasaules kara laikā okupētās Francijas Višī režīma premjerministram Pjēram Lavalam tiek izpildīts nāvessods par nodevību pret savu valsti. Lavals bija Francijas premjers no 1942. līdz 1944.gadam un īstenoja kolaboracionisma politiku ar nacistisko Vāciju.

1940. gadā tiek izlaista Čārlija Čaplina satīriskā filma "The Great Dictator".

1934. gadā sabrūk Ķīnas Padomju Republika.

1928. gadā grāfa Cepelīna gaisa kuģis veic savu pirmo lidojumu pāri Atlantijas okeānam.

1917. gadā Pirmā pasaules kara visslavenākajai spiedzei Matai Hari Parīzē tiek izpildīts nāvessods nošaujot.

1894. gadā par spiegošanu tiek arestēts ebreju izcelsmes Francijas virsnieks Alfreds Dreifūss, kura prāva nākošajos gados sašķeļ Francijas sabiedrību.

1815. gadā Napoleons sāk savu trimdas posmu Svētās Helēnas salā Atlantijas okeānā.

1582. gadā pāvests Gregorijs XIII ievieš gregoriāņu kalendāru. Itālijā, Polijā, Portugālē un Spānijā pēc 4.oktobra nākošā diena ir 15.oktobris.

1552. gadā Ivana Bargā armija iekaro Kazaņas hanisti.

533. gadā Bizantijas ģenerālis Flāvijs Belisārijs svinīgi ieiet Kartāgā, ko viņa armija atkarojusi vandāļiem.