"Troņu spēļu" zvaigzne Emīlija Klārka: “Lūdzu mediķiem, lai ļauj man nomirt”

Karaļmeitas un pūķu mātes Dinerīsas Tārgārjenas loma “Troņu spēlē” 2011. gadā zibenīgi uznesa mazpazīstamo jauniņo aktrisi Emīliju Klārku kino pasaules slavas virsotnē. Pēdējās trīs sezonās viņai par katru uzņemto sēriju maksāja vairāk nekā divus miljonus dolāru. Autoritatīvais žurnāls "Esquire" 2015. gadā Klārku iecēla pasaulē skaistākās sievietes lomā, bet "Time" šogad atzina par vienu no “100 ietekmīgākajiem cilvēkiem pasaulē”. Tomēr nauda un panākumi joprojām nespēj izdzēst no aktrises atmiņas sāpes un šausmas, kas viņai bija jāpārcieš divu smagu aneirismu dēļ.

Rāpus uz tualeti

“Man sākās stipras galvassāpes. Bija tāds nogurums, ka knapi varēju uzvilkt savas kedas. Kad sāku treniņu, bija sevi jāpiespiež izpildīt pirmos vingrinājumus. Tad treneris man uzdeva ieņemt plankas stāvokli, un es uzreiz sajutu, it kā manas smadzenes sažņaugtu elastīga saite. Centos ignorēt sāpes un turpināt, bet vienkārši nespēju. Teicu trenerim, ka man nepieciešams pārtraukums. Kaut kā, gandrīz rāpus, tiku līdz ģērbtuvei. Iegāju tualetē, saļimu uz ceļiem, man joprojām bija ārkārtīgi slikti. Tikmēr sāpes – ātras, durošas, žņaudzošas sāpes – kļuva aizvien spēcīgākas. Kādu brīdi centos vēl piespiest nelabumu un sāpes atkāpties. Teicu sev: “Es nekļūšu paralizēta!” Tik detalizēti Emīlija Klārka šopavasar atklāja savus pārdzīvojumus esejā žurnālam The New Yorker. “Vieglākais veids, kā to aprakstīt: tās bija visļaunākās galvassāpes, ko, iespējams, cilvēks var piedzīvot. Patiesībā es zināju, ka man ir skartas smadzenes. Nezinu – kā. Prāts ir kaut kas ārkārtējs. Es kustināju roku un kāju pirkstus, rokas, uzdevu pati sev jautājumus, atcerējos lomas tekstu. Tiešām centos piespiest sevi palikt pie apziņas.”

Aprakstītā lēkme norisinājās 2011. gadā, drīz pēc seriāla pirmās sezonas pabeigšanas. 24 gadus vecajai Emīlijai pēc šīs grūtās debijas streikoja nervi, atslodzei viņa sāka nodarbības ar personīgo treneri. Tomēr aktrises veselības stāvoklis izrādījās daudz nopietnāks, un viņa nonāca slimnīcā, kur tika noteikta subarahnoidālas hemorāģijas (asinsizplūduma) diagnoze – tas ir insulta veids, ko izraisa asiņošana smadzenēs plīsušas aneirismas (asinsvada maisveida paplašinājuma) dēļ. Ar šādu diagnozi trešdaļa pacientu nomirst, trešdaļa izdzīvo ar invaliditāti un trešdaļa tiek cauri sveikā.

Klārkai tika veikta minimāli invazīva operācija, neatverot galvaskausu. Lai gan sāpes pēc tam bija ļoti intensīvas, divu izšķirīgo nedēļu laikā viņai izdevās tās pārvarēt gandrīz bez komplikācijām. Taču kādu nakti, veicot kognitīvos vingrinājumus, aktrisei radās grūtības atcerēties pašai savu vārdu. Tā bija afāzija – runas traucējumi, kad pilnīgi vai daļēji zudusi spēja saprast cita runu vai trūkst savu domu ar vārdiem vai frāzēm. “Nekad nebiju jutusi tādas bailes,” Emīlija atceras. “Varēju iedomāties savu nākotnes dzīvi, un man tā nešķita dzīvošanas vērta. Esmu aktrise, man ir jāatceras lomas teksts, bet es nespēju atcerēties savu vārdu… Vissmagākajos brīžos gribēju izraut kontaktdakšu. Lūdzu mediķiem, lai ļauj man nomirt. Mans darbs – viss mans sapnis par nākotnes dzīvi – balstījās uz valodu, uz saskarsmi. Bez tā biju pazudusi.”

Tikai sāpes savās acīs

Lai arī afāzija pārgāja, Klārka uzzināja, ka viņai smadzenēs ir vēl otra, mazāka aneirisma, kas var jebkurā brīdī plīst vai palikt nemainīga. Aktrise par savu stāvokli informēja savus darba devējus, un, kaut arī braši noturējās “Troņu spēles” otrajā sezonā, viņa pati to sauc par savu “vissliktāko” sniegumu. “Es nezināju, ko Dinerīsa dara. Pavisam godīgi sakot, katru minūti domāju, ka miršu,” Klārka atzīst.

2013. gadā aktrise devās uz kārtējo pārbaudi, kurā tika atklāts: otrās aneirismas lielums galvā ir dubultojies. Lai novērstu draudus, Emīlijai veica, kā viņai apgalvoja, vienkāršu operāciju, bet sākās plaša asiņošana, un ārsti bija spiesti nekavējoties atvērt Klārkas galvaskausu un operēt vēlreiz. Otrā reize bija veiksmīga, taču atlabšana izrādījās ilga, sāpīga, un to pavadīja trauksme un panikas lēkmes. “Pirmajā reizē bija smagi, otrajā reizē man bija daudz grūtāk saglabāt optimismu,” stāsta Emīlija. “Es noteikti izgāju cauri posmam, kad biju… pavisam lejā. Maigi izsakoties.” Aktrise piebilst, ka tagad viņai grūti atcerēties šo melno posmu, jo prāts cenšas to bloķēt, tomēr viņa atminas, ka bijusi pārliecināta: viņa nomirs, un visi uzzinās par viņas slimību.

Pēc otrās aneirismas Emīlijai zināma smadzeņu daļa palika bez skābekļa ilgāk par minūti, kas nozīmē tās funkciju nāvi. “Ārsti burtiski skatījās uz manām smadzenēm un sprieda, kas varētu būt skarts: “Nu, mēs domājam, tā varētu būt viņas koncentrēšanās, tā varētu būt viņas perifērā redze,” atceras Klārka. “Ļoti ilgu laiku es domāju, ka ir ietekmētas manas tēlošanas spējas. Tā bija dziļa paranoja.”

Slimība ietekmēja gan aktrises fizisko, gan garīgo stāvokli un lielā mērā ievainoja arī viņas pašapziņu. “Kad skatījos spogulī, redzēju tikai sāpes savās acīs,” viņa teic. “Slimnīcā biju tā piebāzta ar zālēm, ka man bija liela ūdens tūska un viena sejas puse bija stipri pietūkusi. Jutos ļoti neglīta.” Pagāja labs laiciņš, līdz Emīlijai izdevās atgūt savu pašpārliecību un galvenokārt, pateicoties dziļajai izpratnei par sevi. “Mana seja nemainījās, bet mana sajūta par sevi gan ir mainījusies. Kad ieskaties sev acīs un jūties labi, kas vairāk ir vajadzīgs?”

Atpakaļ par 100 %

“Neviens nekad negaida, ka būs insults, it sevišķi, ja tev ir 20 vai 30 gadi, bet pārsteidzoši, cik bieži tas gadās jauniem cilvēkiem,” tagad atzīst aktrise. “Kad tas notiek ar jaunu cilvēku, parasti garīgajai veselībai netiek pievērsta uzmanība, bet, pēc manas pieredzes, cilvēks jāārstē. Ņemot vērā visus veselības aspektus, nevis tikai simptomu sarakstu.”

Emīliju pēc insulta aprūpēja divas profesionālas medmāsas, taču aktrise pati radīja pārāk lielu spiedienu uz sevi, lai justos normāla, un tas izraisīja stresu, trauksmi un nogurumu. “Šis sasprindzinājums nomocīja mani vairāk par visu, piespiežot sevi justies labi. Ja es varu palīdzēt kādam jaunietim, kurš ir tādā stāvoklī, kādā biju es, zinu, ka viņam būtu vieglāk.” Ar šo domu Emīlija piedalījās jaunas labdarības organizācijas SameYou dibināšanā, kas iesaistījusies medmāsu izglītošanas programmā, lai uzlabotu jauniešu aprūpi pēc insulta.

“Šo gadu laikā pēc manas otrās operācijas esmu izārstējusies tādā mērā, ka tas pārspēj manas visneprātīgākās cerības. Esmu vesela par simts procentiem,” saka Klārka. Tomēr šī dzīvībai bīstamā pieredze ir uz visiem laikiem mainījusi viņas attieksmi pret dzīvi. Viņa kļuvusi daudz piesardzīgāka. Kā aktrise pati saka, tagad viņa lielāko daļu laiku ir kā pārakmeņojusies. ”Es vēlētos, kaut varētu vienkārši pateikt, piemēram: “Jā, lecam ārā no lidmašīnas!”” un pati atzīst, ka “Troņu spēles” pabeigšana dažās sezonās esot bijis līdzīgs pasākums kā lēkšana no lidmašīnas, tāpēc viņa vairs nevēlas riskēt. “Tu visu atlikušo mūžu zini, cik ļoti tev ir paveicies.”