4. oktobra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1959. gadā Arnis Mugurēvičs - Latvijas Lauksaimniecības universitātes mācību prorektors.

1958. gadā Andris Dambis - autosportists, automašīnu konstruktors.

1956. gadā Anna Muhka - nodibinājuma "Rīga 2014" starptautiskās komunikācijas un mārketinga vadītāja.

1954. gadā Juris Kokins - uzņēmējs.

1951. gadā Tālavs Jundzis - Juridiskās koledžas direktors un dibinātājs, akadēmiķis, tiesību zinātņu doktors, habilitētais politikas zinātņu doktors, bijušais aizsardzības ministrs.

1950. gadā Egīls Straume - komponists, saksofonists.

1948. gadā Līga Purmale - gleznotāja.

1943. gadā Jānis Andris Osis - Latvijas Mākslas akadēmijas Vides mākslas katedras profesors.

1915. gadā Uldis Ģērmanis - vēsturneiks un rakstnieks (miris 1997. gadā).

Jubilāri pasaulē

1989. gadā Dakota Džonsone - amerikāņu aktrise ("Greja 50 nokrāsas").

1984. gadā Jeļena Katina - krievu dziedātāja (t.A.T.u.)

1980. gadā Tomāšs Rosickis - čehu futbolists.

1979. gadā Reičela Lī Kuka - amerikāņu aktrise.

1976. gadā Mauro Kamoranezi - itāliešu futbolists.

1976. gadā Alisija Silverstouna - amerikāņu aktrise.

1967. gadā Līvs Šreibers - amerikāņu aktieris.

1962. gadā Džons Sekada - Kubā dzimis mūziķis.

1959. gadā Kriss Lovs - britu mūziķis ("Pet Shop Boys").

1957. gadā Aleksandrs Tkačevs - padomju vingrotājs.

1956. gadā Kristofs Volcs - austriešu aktieris un režisors, divkārtējs "Oskara" balvas ieguvējs.

1946. gadā Sjūzena Sarandona - amerikāņu aktrise, "Oskara" balvas ieguvēja.

1941. gadā Anna Raisa - amerikāņu rakstniece.

1938. gadā Kurts Vitrihs - šveiciešu ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts.

1937. gadā Džekija Kolinsa - britu rakstniece.

1931. gadā Ričards Rortijs - amerikāņu filozofs (miris 2007.gadā).

1918. gadā Keniči Fukui - japāņu ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1998.gadā).

1916. gadā Vitālijs Ginzburgs - krievu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 2009.gadā).

1903. gadā Džons Vinsents Atanasofs - amerikāņu datorzinātnieks (miris 1995.gadā).

1903. gadā Ernsts Kaltenbrunners - augsta ranga Nacistiskās Vācijas amatpersona, kara noziedznieks (miris 1946.gadā).

1895. gadā Basters Kītons - amerikāņu aktieris, komiķis un kaskadieris (miris 1966. gadā).

1888. gadā Oskars Matisens - norvēģu ātrslidotājs (miris 1954.gadā).

1858. gadā Mihails Pupins - serbu izcelsmes fiziķis un telefona pionieris (miris 1935.gadā).

1822. gadā Razerfords Haijess - ASV 19.prezidents (miris 1893.gadā).

1814. gadā Žans Fransuā Milē - franču gleznotājs (miris 1875.gadā).

1787. gadā Fransuā Gizo - franču valstsvīrs (miris 1874.gadā).

1550. gadā Kārlis IX - Zviedrijas karalis (miris 1611.gadā).

1289. gadā Luijs X - Francijas karalis (miris 1316.gadā).

Notikumi Latvijā

2007. gadā Saeima ievēl sešus Nacionālās radio un televīzijas padomes jaunos locekļus: Imantu Skrastiņu, Ābramu Kleckinu, Sergeju Kārīti, Ingrīdu Brigitu Strodu, Daci Bucenieci, Dzintru Geku.

2005. gadā Rīgā notiek pirmā Baltijas mentoru konference, kurā piedalās uzņēmēji no Austrijas, ASV, Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Somijas.

2004. gadā Alūksnē Mobilo strēlnieku bataljonā svinīgi tiek atklāts pirmais profesionālā dienesta karavīru pamatkurss, kuru uzsāk 85 rekrutētie karavīri.

2003. gadā Rīgā notiek Latvijas Pareizticīgās baznīcas arhibīskapa Jāņa Pommera pārbedīšanas ceremonija. Rīgas Kristus piedzimšanas pareizticīgo katedrālē par godu viņa pārbedīšanai notiek rituāla ceremonija. Garīgo dziedājumu pavadījumā pareizticīgo mācītāju procesija baznīcā ienes šķirstu ar arhibīskapa Pommera mirstīgajām atliekām. Mocekļa nāvē

1934. gadā mirušais Jānis Pommers 2001.gadā tika kanonizēts. Viņš ir vienīgais latvietis, kuru dažādu tautību pareizticīgie pielūdz kā svēto.

2002. gadā dienu pirms 8. Saeimas vēlēšanām Rīgā, 11. Novembra krastmalā, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija rīko koncertu, kurā uzstājas agrāk populārā vācu popgrupa "Alphaville".

2000. gadā Triju Zvaigžņu ordeņa dome atbalsta ieceri atjaunot divus Latvijas vēsturiskos ordeņus - Atzinības Krustu un Viestura ordeni, kā arī no jauna iedibināt protokolāro ordeni.

1997. gadā parakstīts protokols par sadarbību starp Rīgas domi un Sanktpēterburgas administrāciju ekonomikas, tūrisma, zinātnes, tehnikas, sociālajā un kultūras jomā.

1988. gadā Jānis Vagris kļūst par Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas pirmo sekretāru. Viņš ir pēdējais šī amata ieņēmējs.

Notikumi pasaulē

2005. gadā Turcija uzsāk iestāšanās sarunas ar Eiropas Savienību, kas notiek 42 gadus pēc pirmajām apspriedēm par iespējamu pievienošanos turīgajam Eiropas valstu blokam.

2004. gadā amerikāņu aviatora Bērta Rutana kompānijas izstrādātā "SpaceShipOne" paveic otro veiksmīgo privāta lidaparāta lidojumu kosmosā, līdz ar to iegūstot desmit miljonus ASV dolāru vērto "Ansari X" balvu.

2003. gadā Izraēlas pilsētas Haifas "Maxim" restorānā uzspridzinās terorists pašnāvnieks, nogalinot 21 cilvēku un 51 ievainojot.

2003. gadā Omānā notiek pirmās brīvās vēlēšanas.

2001. gadā Ukrainas militāro mācību laikā virs Melnās jūras nejauši tiek notriekta no Izraēlas lidojoša Krievijas aviokompānijas pasažieru lidmašīna, nogalinot 78 cilvēkus.

1997. gadā 85 gadu vecumā Spānijā mirst bijušais nacistu ģenerālis Oto Ernsts Remers, kurš 1944.gada jūlijā izjauca atentāta mēģinājumu pret Ādolfu Hitleru.

1993. gadā Krievijā notiek konstitucionālās krīzes eskalācija, kad Krievijas prezidents Boriss Jeļcins liek armijai ar tankiem iebrukt parlamenta ēkā, lai apspiestu komunistu sacelšanos.

1992. gadā Mozambikas valdība un nemiernieku līderi paraksta Romas miera vienošanos, izbeidzot 16 gadus ilgo pilsoņu karu.

1992. gadā Izraēlas aviokompānijas "El Al" kravas lidmašīna "Boeing" ietriecas divās daudzdzīvokļu mājās Amsterdamā, nogalinot 43 cilvēkus.

1970. gadā 27 gadu vecumā no heroīna pārdozēšanas mirst amerikāņu blūza dziedātāja Dženisa Džoplina.

1966. gadā Lesoto iegūst neatkarību no Lielbritānijas.

1965. gadā pāvests Pāvils VI kļūst par pirmo Romas katoļu galvu, kas apmeklējis ASV un teicis uzrunu ANO.

1958. gadā tiek dibināta Francijas Piektā Republika.

1957. gadā Padomju Savienība orbītā virs Zemes palaiž satelītu "Sputnik-I", kļūstot par pirmo nāciju kosmosā.

1952. gadā pirmajam pacientam ASV tiek piestiprināts Hārvārda universitātes doktora Pola Colla izstrādātais ārējais elektrokardiostimulators sirdsdarbības regulēšanai.

1948. gadā mirst britu aviators sers Artūrs Vaitens Brauns, kurš 1919.gadā kopā ar savu draugu Džonu Alkoku veica pirmo nepārtraukto lidojumu pāri Atlantijas okeānam.

1940. gadā Vācijas un Itālijas diktatori Hitlers un Musolīni otro reizi tiekas Brenera robežšķērsošanas punktā uz abu valstu robežas.

1918. gadā munīcijas ražotnē ASV pilsētā Seirevillā, Ņūdžersijas štatā, notiek eksplozija, kuras rezultātā iet bojā vairāk nekā simts cilvēki un tiek izraisīta virkne citu eksploziju un ugunsgrēku, kas turpinās trīs dienas.

1883. gadā savā pirmajā braucienā dodas Austrumu ekspresis, kas kursē starp Parīzi un Džurdžu, Rumānijā.

1853. gadā Osmaņu impērija piesaka karu Krievijai.

1830. gadā pēc atdalīšanās no Nīderlandes tiek nodibināta Beļģijas valsts.

1824. gadā Meksika pieņem jaunu konstitūciju un kļūst par federālu republiku.

1582. gadā Romas katoļu pāvests Gregorijs XIII paziņo par Gregoriāņu kalendāra ieviešanu. Itālijā, Polijā, Portugālē un Spānijā tā gada 4.oktobrim nākamajā dienā seko 15.oktobris.

1537. gadā tiek izdota pirmā Bībele angļu valodā.

1511. gadā cīņai pret Franciju tiek izveidota Svētā līga, kurā apvienojas Aragonas karalis Ferdinands II, Pāvesta valsts un Venēcijas Republika.

610. gadā Hēraklijs ar kuģi no Āfrikas atgriežas Konstantinopolē, gāž Bizantijas imperatoru Foku un pats kļūst par imperatoru. Hēraklijs valda vairāk nekā 30 gadus.