Tā dzīvo "Lauku sētas" uzvarētājs Mārtiņš. Liktenis viņu nepavisam nav lutinājis. FOTO
Mārtiņš Ainis un Solvita nākamgad svinēs desmit gadu jubileju, kopš viņi ir ģimene. Ikdienu Rogas pavada cieši kopā, gan gādājot un tirgojot dabas veltes, gan audzinot bērnus un tagad arī atbildot uz žurnālistu jautājumiem.
Slavenības

Tā dzīvo "Lauku sētas" uzvarētājs Mārtiņš. Liktenis viņu nepavisam nav lutinājis. FOTO

Jauns.lv

Audzis bērnunamā, pazemots audžuģimenē, pats zaudējis bērniņu, – tāda bijusi šī rudens šova “Lauku sēta” uzvarētāja Mārtiņa Aiņa Rogas dzīve. Nesen žurnāls “Kas Jauns” ciemojās pie 30 gadīgā puiša ģimenes Talsos – viņa, sievas Solvitas un diviem bērniem, kas paņemti aizbildniecībā.

Tā dzīvo "Lauku sētas" uzvarētājs Mārtiņš. Likteni...

Mārtiņš Ainis un Solvita kopā mācījušies arodskolā, kad viens otru uzskatījuši tikai par draugiem. Bet nu jau desmit gadus viņi ir vīrs un sieva, kopā saimnieko laukos, tirgum gādā meža veltes, dodas makšķerēt, audzina divus bērnus un iet pa dzīvi kā cimds ar roku. Un piedalās visdažādākajos TV šovos. Nu vienā no tiem Mārtiņš Ainis uzvarējis.

Šovu ģimenīte

Interesanti, ka pieteikties “Lauku sētā” izdomājusi Solvita. Likusi vīram aizpildīt anketas, taču Mārtiņš pārpratuma pēc nosūtījis nevis Solvitas, bet tikai savējo. „Kad zvanīja, lai aicinātu uz pirmo atlasi un vaicāja pēc Mārtiņa, tā arī noprasīju: kuram tad jāierodas – man vai viņam?” atceras Solvita, kurai ar vīru ir ne tikai kopēja saimniecība, bet lielākoties arī tālruņa numurs.

Beigu beigās uz šovu uzaicināti abi un kopā izturējuši divas atlases, bet tālāk tika tikai Mārtiņš Ainis. Jāpiebilst, ka Solvita tāpēc bez šova nepalika – viņa šovasar piedalījās TV3 eksperimentālajā projektā “Paķer līdzbraucējus”, izraisot skandālu par ātruma pārsniegšanu un braukšanu pie sarkanās gaismas.

„Esam tāda šovu ģimenīte,” nosmej Solvita, atklādama, ka Mārtiņš savulaik piedalījies arī “Ainas šovā”, kurā… saticis savu māti.

Mammu satiek pilngadīgs

Dzīve Mārtiņam Ainim nav bijusi mierpilna. Pasaulē nācis Aizkraukles slimnīcā, un māte viņu tajā atstājusi kopā ar dvīņumāsu. Izaudzis kādreizējā Alsungas bērnunamā. „Mums tur neklājās slikti, jo bērnunams bija mazs, uzmanības pietika visiem,” nosaka Mārtiņš.

Viņa tumšākais dzīves periods saistās ar nonākšanu kādā audžuģimenē astoņu gadu vecumā. „Tolaik jau nekāda kontroles mehānisma nebija. Primārais, uz kādiem nosacījumiem ģimenēm piešķīra bērnus, bija spēja nodrošināt padomju varas principiem atbilstošu audzināšanu…”

Audžuģimenē pārdzīvoto Mārtiņš cenšas izslēgt no atmiņas un to nepārspriež pat ar savu ģimeni, vien nosaka, ka saviem pāridarītājiem jāprot piedot un viņš to ir spējis. Atpakaļ bērnunamā Mārtiņš ticis 90. gadu sākumā, kad izveidota bāriņtiesa un apkārtējie cilvēki tai darījuši zināmus faktus par zēna dzīvi audžuģimenē.

Sasniedzot pilngadību, Mārtiņš izmantoja savas tiesības Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē noskaidrot, kas ir viņa vecāki. „Ar māsu mammu atradām un satikām – viņa dzīvoja pie Lietuvas robežas,” turpina Mārtiņš. Nekādu īpašo emociju no pirmās tikšanās atmiņā palicis neesot. „Es negaidīju taisnošanos, man to nevajadzēja, vienkārši gribēju satikt un ieraudzīt mammu,” atceras Roga. Saprast, kāpēc tā noticis – kāpēc mamma no viņiem atteikusies –, gan neizdevās. „Izrādījās, ka mammai kopā esam ļoti daudz bērnu – kādi padsmit…”

Nākamreiz Mārtiņš mammu saticis “Ainas šovā”, kurā uzaicināts piedalīties. „Sākām uzturēt kontaktu, es pieņēmu viņas uzvārdu, taču drīz attiecības pajuka. Iespējams, pietrūka vēlmes satikties. Redzējis mammu un viņai piedevis esmu... Bet nekontaktējamies,” nosaka Mārtiņš, piebilstot, ka viņa bērni par omīti sauc bērnunama vadītāju, pie kuras joprojām brauc ciemos.

Divu bērnu vecāki

Oficiāli profesiju Mārtiņš apguvis tolaik Kuldīgas arodvidusskolā, kurā mācījusies arī talsiniece Solvita. Viņš – par pavāru, viņa – par konditori. Savulaik abiem piederējusi konditorejas ceptuve, bet īsi pirms ekonomiskās krīzes Solvita piedzīvojusi veselības problēmas, kuru dēļ Rogas ceptuvi slēguši.

Roberts un Anna. „Bērni ir mūsu dāvana,” saka vecāki. Un viņu vārdiem ir tieša nozīme, jo atvasītes pie viņiem nonākušas aizbildniecības ceļā.
Roberts un Anna. „Bērni ir mūsu dāvana,” saka vecāki. Un viņu vārdiem ir tieša nozīme, jo atvasītes pie viņiem nonākušas aizbildniecības ceļā.

Runāt par nedienām Mārtiņa sieva nevēlas, tikai atklāj, ka smagi nācies tikt galā ar bērniņa zaudējumu. „Bet viss notika tā, ka tagad mums ir divi brīnišķīgi bērni,” turpina Solvita, rādot uz Annu (6) un Robertu (5).

Stāstu par Annas ienākšanu ģimenē Mārtiņš iesāk ar epizodi, kā purvā lasījuši ogas un zvanījuši sociālā dienesta darbinieki, lai pateiktu, ka Mārtiņa dvīņumāsai piedzimis mazulis un viņš atrodas zīdaiņu namā Liepājā... „Uzreiz sapratām, ka meitenīti ņemsim pie sevis,” nosaka Solvita. „Pagāja vēl gads, Solvita atkal sēdēja purvā, lasīja ogas un saņēma telefona zvanu – māsai otrs bērns piedzimis,” turpina Mārtiņš, skaidrodams, ka Annai dzimšanas diena ir 2. septembrī, bet Robertam – 31. augustā. Tā Rogas kļuvuši par divu bērnu ģimeni.

Iesākumā gan Solvita brīdināta, lai puikas gadījumā ar lēmumu nesteidzas, jo „viņš vispirms ir jāredz”. „Bērns bija priekšlaicīgi dzimis, svēra „kilo septiņi simti”, gulēja inkubatorā, un mums solīja ļoti daudz problēmu. Tas laiks bija ļoti grūts. Anna vēl maziņa, pašiem bija oficiāls darbs – strādājām par apsargiem Talsu veikalā, un Roberts mēnesi gulēja slimnīcā…” atceras Solvita.

Jautāts par dvīņumāsu, Mārtiņš atklāj, ka viņa šobrīd atrodas pansionātā cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. „Bet viņas puikam – re, viss ir kārtībā!” norādīdama uz delveri, pasmaida Solvita.

„Tētis mūs ir pametis?”

Solvita teic, ka meitiņai Annai Mārtiņš ir „Dieva vietā”, tāpēc šova laikā viņa tēva prombūtni pārdzīvojusi visvairāk. “Lauku sēta” tika filmēta vasarā, tā dalībniekiem mēnesi dzīvojot saimniecībā bez kontakta ar ārpasauli un tuviniekiem. „Tās Annas emocijas, kamēr Mārtiņš bija prom… Es ne tā kasījusi muguru, ne tā to un šito darīju. Anna pat izteicās, ka „tētis mūs ir pametis” un „mēs tētim neesam vajadzīgi”,” atceras Solvita.

„Es raudāju, jo gribēju tēti,” trīdamās gar Mārtiņa sāniem, vainagu pīšanas brīdī mammas teikto apstiprina Anna.

Solvita atceras dienu, kad šova veidotāji viņai pieteikuši, ka Mārtiņš zvanīs – lai vaktē telefonu un ir gatavi runāt. „Anna trijos naktī ar telefonu rokās aizmiga, tā arī nesagaidījusi,” atklāj Solvita. Mārtiņš piekrītoši māj ar galvu – šovā bija dots noteikts laiks sarunai: ja nevarēji sazvanīt, tad nevarēji. „Zona tur bija knapa, tāpat arī mājās. Lai taisītu tādu šovu, vajadzīgas dalībnieku emocijas, un tajā zvanīšanas brīdī to bija pietiekami,” saprotošs ir Mārtiņš.

Pilns pagalms ar mārtiņrozēm podos. Tās viņi izaudzē no Holandē pasūtītiem spraudeņiem un ziedošas piedāvā pircējiem.
Pilns pagalms ar mārtiņrozēm podos. Tās viņi izaudzē no Holandē pasūtītiem spraudeņiem un ziedošas piedāvā pircējiem.

Solvitai bijušas dienas, kad viņa gribējusi braukt Mārtiņam pakaļ. „Man bija pilnīgi vienalga, vai viņš par to būs dusmīgs vai lustīgs. Zināju adresi, biju gatava kāpt mašīnā un braukt pakaļ. Knapi noturējos,” atzīst Solvita. Runājot par Lauku sētu, viņa ir pikta. „Mārtiņš no šova atgriezās, pamatīgi nodzīts. Viņam sāpēja visas maliņas no stresa, spriedzes un pārstrādāšanās, ilgāk nekā nedēļu viņš naktīs nevarēja gulēt. Bet pusotru nedēļu vienkārši nodzēra. Tāpēc, kad atbrauca filmēt vizītkarti, biju dusmīga,” skatītāju pieņēmumu par to, ka ir skarba dāma, cenšas kliedēt Solvita. Viņa piebilst, ka ir traka un dulla, taču īstenībā Mārtiņš esot „stulbāks un trakāks” par viņu, tikai mums šovā neesot vēl bijusi iespēja par to pārliecināties.

Bet, neraugoties uz kreņķiem un pārdzīvojumiem, Mārtiņa sieva ir gatava atkal sūtīt pieteikumu uz nākamo “Lauku sētu” un beidzot piedalīties pašai. Tad tikai mēs redzēšot!

Ciemos pie šova “Lauku sēta” 2015. gada uzvarētāja Mārtiņa Aiņa Rogas  un viņa ģimenes - sievas Solvitas un bērniem Annas un Roberta – Talsos.

Ciemos pie šova "Lauku sēta" 2015. gada uzvarētāja Mārtiņa

Ciemos pie šova “Lauku sēta” 2015. gada uzvarētāja Mārtiņa Aiņa Rogas un viņa ģimenes - sievas Solvitas un bērniem ...


Ieva Valtere / Foto: Rojs Maizītis