Muzikoloģes Ivetas Grundes izvēle: Geņušs, Meta, Moro
Šajā vasarā notiks jauns festivāls Rīga Jūrmala. Vēlos rekomendēt trīs no izcilā divdesmitnieka, kas viesosies pie mums tuvāko mēnešu laikā.
Izcilais Izraēlas filharmonijas orķestris uzstāsies savā ilggadējā diriģenta, var teikt diriģenta guru Zubina Metas vadībā. Šī sadarbība nu jau drīz - oktobra mēnesī - beigsies. Atvadīsies tēvs no sava 50 gadīgā bērna - Izraēlas orķestra, un man šķiet, ka tā ir unikāla iespēja dzirdēt un redzēt viņus kopā. Par savu skatuves partneri viņš ir uzaicinājis vienu no spridzinošākajām jaunās paaudzes pianistiem – ķīnieti Juidzju Vanu. Mūziķe burtiski šokē ar savu repertuāru daudzveidību, stilistisko daudzveidību un uzdrīkstēšanos darīt to, ko citi neatļaujas darīt uz skatuves. Un man šķiet, ka viņas izvēlētais Rahmaņinova trešais klavierkoncerts varētu būt ārkārtīgi interesantā lasījumā, kur apvienosies Zubina Meta tēvišķais viedums ar šīs jaunās Juidzi Vanas spridzinošo jauneklīgo ideālismu. Tas varētu būt jauns Rahmaņinovs.
Kā otru koncertu rekomendēju lietuviešu krievu izcelsmes pianistu Luku Geņušu. Šis jaunais cilvēks sevi pieteica divos nozīmīgos starptautiskos pianistu konkursos - Šopēna un Čaikovska - viņš ieguva sudraba godalgas. Viņa interpretācijas mani personīgi pārsteidz ar tādu kinematogrāfisku redzējumu: skaņdarbus atskaņo ar režisorisku skatu, pārredzot dramaturģiju un satura līkločus - kā aizvest, kā atrisināt. Intelektuālis. Žilbinoša, pt spridzinoša tehnika, kas balstās krievu pianistma skolā - viņa vecmāmiņa un pedagoģe ir slavenā Vera Gornostajeva, kas savulaik bija leģendārā Neihauza skolniece. Šo pārmanotjamību Geņuša sniegumā var ļoti labi sajust.
Kā trešo es piedāvātu apmeklēt franču uzlecošās zvaignes čellista Edgara Moro koncertu. Man liekas, no visiem festivāla dalībniekiem, viņš mani uzrunāja ar to, ka viņš runā ar skatītāju uz “TU”. Viņš ir tik atklāts, pat atkailināts savās interpretācijās, ka to nevar panākt bez paša drosmes būt brīvam, būt patiesam un nebaidīties, ka tevi ievainos. Edgars Moro ir pievērsis manu uzmanību arī ar kādu lirisku atkāpi. “Figaro” uzdeva jautājumu: “Vai jums bērnībā ir bijis kāds vaļasprieks”. Viņš atbildēja, jā, bērnībā, viņam ir ārkārtīgi ir paticis klausīties Haidna koncertu čellam Rostropoviča izpildījumā. Un tas nav tikai klausīties. Viņš esot regulāri sēdējis un spēlējis līdzi. Tā esot bijusi viņa mīļākā nodarbe. Kā mēs tagad varam redzēt, tā novedusi ir līdz lauriem. Vēl pārsteidzoša ir repertuāra izvēle. Moro ir askētisks – viņa izvēle ir Baha trīs svītas - pirmā, trešā un sestā. Un man šķiet, ka tā būs vissīstākā saruna uz “TU”.
