4. jūlija jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē
foto: no izdevniecības Rīgas Viļņi arhīva
Bijušajam iekšlietu un tieslietu ministram Marekam Segliņam šodien 49.
Slavenības

4. jūlija jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jauns.lv / LETA

Dzimšanas diena šodien bijušajam iekšlietu un tieslietu ministram Marekam Segliņam, Norvēģijas karalienei Sonjai, beļģu futbolistam Emīlam Mpenzam... Un Latvijā šodien ir ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena.

4. jūlija jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē...

Jubilāri Latvijā

1972. gadā Aleksejs Širovs - krievu izcelsmes Latvijas un Spānijas šahists, lielmeistars.

1970. gadā Mareks Segliņš - jurists, politiķis, bijis tieslietu un iekšlietu ministrs.

1957. gadā Igors Zvirbulis - bijušais VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" padomes loceklis.

1944. gadā Edgars Dimants - zvērināts advokāts.

Jubilāri pasaulē

1995. gadā Posts Melouns - amerikāņu dziedātājs, reperis, dziesmu autors un ierakstu producents.

1978. gadā Emīls Mpenza - beļģu futbolists.

1977. gadā Ori Pals Dirasons - īslandiešu bundzinieks ("Sigur Ros").

1974. gadā Vinss Spadea - amerikāņu tenisists.

1962. gadā Pema Šraivere - amerikāņu tenisiste, 22 "Grand Slam" turnīru uzvarētāja dubultspēlē, olimpiskā čempione.

1963. gadā Anrī Lekonts - franču tenisists, Francijas "open" uzvarētājs dubulspēlē, Deivisa kausa ieguvējs.

1958. gadā Kērks Pengillijs - austrāliešu mūziķis ("INXS").

1951. gadā Ketlīna Kenedija Taunsenda - amerikāņu politiķe, 1968.gadā noslepkavotā senatora Roberta Kenedija meita.

1948. gadā Džeremijs Spensers - britu mūziķis ("Fleetwood Mac").

1947. gadā Lembits Ulfsaks - igauņu aktieris un kinorežisors (miris 2017. gadā).

1942. gadā Stefans Mellers - bijušais Polijas ārlietu ministrs (miris 2008.gadā).

1939. gadā Ādolfs Šapiro - Ukrainā dzimis PSRS, Latvijas un Krievijas teātra režisors.

1938. gadā Bills Vizers - amerikāņu dziedātājs.

1937. gadā Norvēģijas karaliene Sonja.

1930. gadā Frunziks Mkrtčjans - armēņu un padomju aktieris un teātra režisors (miris 1993. gadā).

1927. gadā Džīna Lolobridžida - Itālijas aktrise.

1926. gadā Alfredo di Stefano - Argentīnas futbolists (miris 2014. gadā).

1921. gadā Žerārs Debrē - Francijā dzimis ekonomists, Nobela prēmijas laureāts (miris 2004.gadā).

1918. gadā Taufaahau Tupou IV - Tongas karalis (miris 2006.gadā).

1882. gadā Luiss B. Meijers - amerikāņu kinoproducents, Holivudas kinostudijas "Metro-Goldwyn-Mayer" līdzdibinātājs (miris 1957.gadā).

1872. gadā Kelvins Kūlidžs - ASV 30.prezidents (miris 1933.gadā).

1807. gadā Džuzepe Garibaldi - itāliešu patriots (miris 1859.gadā).

1799. gadā Oskars I - Zviedrijas karalis (miris 1859.gadā).

1790. gadā Džordžs Everests - velsiešu topogrāfs un dabas pētnieks, viņa vārdā nosaukts Everests (miris 1866.gadā).

1546. gadā Murats III - Osmaņu sultāns (miris 1595.gadā).

Notikumi Latvijā

2006. gadā stājas spēkā grozījumi Azartspēļu un izložu likumā, kas paredz stingrākas prasības azartspēļu rīkotājiem.

2002. gadā pēcpusdienā Latviju šķērso vētra, kas paņem divu cilvēku dzīvības un ievaino 9 cilvēkus. Stiprais vējš gāž kokus, saraujot elektrības vadus, paralizējot dzelzceļa, auto un sabiedriskā transporta satiksmi, uz laiku atstājot bez elektrības vairākus Latvijas rajonus un pilsētas. Vēja stiprums brāzmās vietām sasniedz ātrumu 30 metri sekundē.

2000. gadā svinīgi tiek pasniegti Triju Zvaigžņu ordeņi tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri Otrā pasaules kara laikā no holokausta izglāba vairāku ebreju dzīvības, riskējot ar savu un ģimenes locekļu dzīvībām - Bruno Rozentālam, Jadvigai Arcehovskai, Olgai Krūzmanei, Jurim Bērziņam un Ilgai Krūmiņai.

2000. gadā 93 gadu vecumā miris izcilais latviešu diriģents, vairākkārtējs Dziesmu svētku virsdiriģents Haralds Mednis.

1999. gadā Ludzas rajonā, Draudzības kurgānā, uz Latvijas, Krievijas un Baltkrievijas robežas tiekas Otrā pasaules kara veterāni, pieminot Draudzības kurgāna 40.gadadienu.

Notikumi pasaulē

2012. gadā Eiropas Parlaments (EP) noraida Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (ACTA). Šis ir pirmais gadījums, kad EP izmanto Lisabonas līgumā tam piešķirtās pilnvaras noraidīt starptautisku nolīgumu.

2012. gadā pēc pusgadsimta ilgiem pētījumiem Eiropas Kodolpētījumu organizācijas (CERN) zinātnieki paziņo par Higsa bozonu jeb tā dēvēto Dieva daļiņu atrašanu, kas pierāda, ka priekšstati par elementārdaļiņām ir visnotaļ pareizi.

2003. gadā Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Rumānijas prezidents Jons Iliesku Maskavas Kremlī paraksta vienošanos par draudzību, kurai pievienota deklarācija, ar kuru formāli tiek izbeigtas kopš Otrā pasaules kara pastāvošās domstarpības.

2003. gadā 58 gadu vecumā mirst amerikāņu soulmūzikas veterāns Berijs Vaits.

2002. gadā Grieķijas policija atklāj nenotveramo kaujinieku grupējuma "17.novembris" slēptuvi. Šis grupējums kopš 1975.gada nogalināja 23 cilvēkus.

2000. gadā 81 gada vecumā mirst viens no Polijas visslavenākajiem rakstniekiem Gustavs Herlings-Grudziņskis.

1999. gadā Alžīrijas prezidents Abdelazizs Buteflika amnestē tūkstošiem ieslodzīto musulmaņu kaujinieku.

1997. gadā ASV kosmosa zonde "Pathfinder" nolaižas uz Marsa.

1994. gadā Francijas prezidents Fransuā Miterāns kļūst par pirmo ārzemnieku, kas uzstājas ar runu Dienvidāfrikas Republikas pēcaparteīda parlamentā.

1991. gadā bijušais PSRS ārlietu ministrs Eduards Ševardnadze nolemj izstāties no Komunistiskās partijas.

1987. gadā Francijas tiesa notiesā bijušo Gestapo vadītāju Klausu Bārbiju, atzīstot viņu par vainīgu noziegumos pret cilvēci un piespriežot mūža ieslodzījumu.

1976. gadā Izraēla nosūta specdienesta vienību uz Entebes lidostu Ugandā, lai atbrīvotu 102 ķīlniekus, kurus "Air France" lidmašīnā sagrāba palestīniešu un vācu teroristi. Operācijā tika atbrīvoti simts ķīlnieki, bet bojā gāja viens izraēliešu karavīrs, 45 Ugandas karavīri, seši nolaupītāji un trīs ķīlnieki.

1954. gadā Pirmo reizi vēsturē Vācija izcīna Pasaules kausu futbolā, finālmačā ar rezultātu 3:2 pieveicot Ungāriju.

1950. gadā notiek pirmā radio "Brīvā Eiropa" pārraide.

1946. gadā Filipīnas iegūst neatkarību no ASV.

1941. gadā nacistiskā Vācija Ļvovas pilsētā sarīko Polijas zinātnieku un rakstnieku masu slaktiņu.

1941. gadā Polijas valstsvīrs un premjerministrs Vladislavs Sikorskis iet bojā gaisa katastrofā. Otrajā pasaules karā Sikorskis vadīja Polijas trimdas valdību.

1934. gadā mirst Polijas un Francijas fiziķe, Nobela prēmijas ieguvēja Marija Kirī.

1918. gadā tiek kronēts Osmaņu impērijas pēdējais sultāns Mehmeds VI.

1910. gadā afroamerikāņu bokseris Džeks Džonsons nokautē balto bokseri Džimu Džefrīsu, kas izraisa rasu nemierus visās ASV.

1904. gadā sākas Panamas kanāla būvniecība.

1903. gadā starp Sanfrancisko un Manilu sāk darboties pirmais telegrāfa kabelis pāri Klusajam okeānam.

1862. gadā Lūiss Kerols pirmo reizi nolasa savu stāstu par Alisi, no kura vēlāk izveido pasaulslavenos "Alises piedzīvojumus brīnumzemē" un tās turpinājumus. "Alises piedzīvojumi brīnumzemē" tiek publicēti tieši pēc trim gadiem - 1865.gada 4.jūlijā.

1837. gadā Anglijā tiek atklāta pasaules pirmā tālsatiksmes dzelzceļa līnija starp Birmingemu un Liverpūli.

1827. gadā Ņujorkas štats atceļ verdzību.

1810. gadā Francija okupē Amsterdamu.

1776. gadā ASV Kontinentālais kongress apstiprina Neatkarības deklarāciju no Lielbritānijas karalistes.

1187. gadā Saladins Hatinas kaujā pieveic Jeruzalemes karali Giju de Lusiņānu un atgūst musulmaņu kontroli pār svēto pilsētu.

1054. gadā ķīnieši un arābi netālu no Vērša zvaigznāja novēro supernovu. Vairākus mēnešus tā saglabājas pietiekoši gaiša, lai varētu saskatīt arī dienas laikā. Tās atliekas veido Krabja miglāju.