foto: Publicitātes
Nacionālajā teātrī nospēlēta “Skroderdienu” simtā izrāde
2019. gada 18. jūnijs, 13:40

Nacionālajā teātrī nospēlēta “Skroderdienu” simtā izrāde

Jauns.lv

Latvijas Nacionālajā teātrī atkal sācies “Skroderdienu” laiks, šogad Indras Rogas iestudējuma ansamblis savus skatītājus gaidīs jau 10. sezonu, un 16. jūnijā tika spēlēta šī iestudējuma simtā izrāde.

Šis turklāt ir arī izrādes “Skroderdienas Silmačos” jau desmitais iestudējums Nacionālajā teātrī (iepriekšējie - 1921. ,1935., 1941., 1955., 1969., 1975., 1986., 1994. un 2002. gadā).

Latvijas Nacionālajā teātrī atkal sācies “Skroderdienu” laiks

Latvijas Nacionālajā teātrī atkal sācies “Skroderdienu” laiks, šogad Indras Rogas iestudējuma ansamblis savus skatītājus gaidīs jau 10. sezonu, 16. jūnijā ...

gallery icon
24

Rūdolfa Blaumaņa “Skroderdienas Silmačos” ir Latvijas Nacionālā teātra īpašā izrāde, tās mūzikas motīvs visu sezonu skan teātra zvanā. Katrā izrādē uz skatuves ir praktiski viss Nacionālā teātra aktieru ansamblis. Katru gadu pirmsjāņu nedēļā teātris ir īpaši  izpušķots un gaida “Skroderdienu” skatītājus.

“Skroderdienu” skatīšanās latviešiem jau sen nav tikai teātra apmeklējums, bet gatavošanās Jāņiem, ielīgojot gada īsāko nakti. Tiem pilsētniekiem, kas Jāņos Rīgu nepamet, Nacionālā teātra “Skroderdienas” ar slaveno līgošanas skatu kļūst par sava veida Jāņiem.

Kā ik gadu pirmsjāņu dienās – Silmaču sētā atkal ieradies Dūdars, viņam pa pēdām žīdu ģimenīte – pauninieks Ābrams ar dēlu Joski un šneideriene Zāra, bet priekšā jau gaida Bebene, Tomuļmāte un Pindacīša, un skroderdienas iet vaļā - uzbrūk bites, sprāgst krāsns, pazūd zaļā krūze un lūst sirdis!

Iestudējuma 10. sezonas režisore Indra Roga atzīst: “Rūdolfs Blaumanis un “Skroderdienas Silmačos” ir īpašs mūsu kultūras žanrs, tas ir īpašs notikumu salikums un spēles veids. Tas ir kanons un kods. Tajā ir tautas esence. Smeldze, kas ir kopā ar jokiem, prieks, mīlestība un sirdis, kas nomaldījušās, bet beigās, protams, atrod viena otru.  Ir lietas, kas pārmantojas no iestudējuma uz iestudējumu, un, ar to tālāk spēlējoties, katrs nākamais sastāvs pieliek kaut ko klāt. Tas mantotais kultūras slānis ir ļoti biezs, ir pat grūti pateikt no kura iestudējuma, kas nācis.”

Iestudējuma režisore ir Indra Roga, scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis, kostīmu māksliniece Večella Varslavāne, Nika  Matvejeva muzikālais noformējums, horeogrāfe Inga Raudinga.

Lomās: Dita Lūriņa, Jānis Āmanis, Raimonds Celmas, Ainārs Ančevskis, Uldis Anže, Uldis Siliņš, Līga Zeļģe, Agnese Cīrule, Ivars Puga, Daiga Gaismiņa, Sanita Pušpure, Ivars Kļavinskis, Ināra Slucka, Indra Burkovska, Līga Liepiņa, Jurģis Spulenieks, Juris Lisners, Ģirts Liuziniks, Gundars Grasbergs, Inga Misāne-Grasberga, Marija Bērziņa, Dace Bonāte, Mārtiņš Brūveris, Egils Melbārdis, Zane Jančevska, Anna Klēvere, Jānis Skanis, Voldemārs Šoriņš, Evija Skulte, Daiga Kažociņa, Mārtiņš Egliens, Juris Hiršs, Valdis Zilveris, Lolita Cauka, Rasma Garne, Lāsma Kugrēna, Māra Zemdega, Inta Tirole, Ausma Ziemele, Ģirts Jakovļevs, Uldis Dumpis, Uldis Norenbergs, Jānis Vimba, Arturs Krūzkops, Romāns Bargais, Madara Bore, Igors Šelegovskis, Madara Botmane, Maija Doveika, Ilva Centere, Kārlis Reijers, Mārcis Maņjakovs, Adele Melisa Aukšmuksta, Emīlija Sindija Ēķe.