15. jūnija jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1914. gadā Eduards Berklavs - valstsvīrs, viens no Latvijas Nacionālās neatkarības kustības dibinātājiem un pirmais priekšsēdētājs (miris 2004. gadā).

1946. gadā Alvis Vītoliņš - šahists (miris 1997. gadā).

1963. gadā Andris Vilks - bijušais finanšu ministrs.

1966. gadā Raimonds Vējonis - Latvijas Valsts 9. prezidents.

1972. gadā Jānis Domburs - žurnālists.

1976. gadā Intars Kleinhofs - Latvijas Nacionālās operas baleta solists.

Jubilāri pasaulē

1330. gadā Edvards - Velsas princis (miris 1376.gadā).

1594. gadā Nikolā Pusēns - franču gleznotājs (miris 1665.gadā).

1843. gadā Edvards Grīgs - norvēģu komponists (miris 1907.gadā).

1884. gadā Harijs Lengdons - amerikāņu komiķis un aktieris (miris 1944. gadā).

1936. gadā Klods Brasērs - franču aktieris, divu "Cēzara" balvu ieguvējs.

1937. gadā Veilons Dženingss - ietekmīgs amerikāņu kantri mūzikas dziedātājs (miris 2002. gadā).

1941. gadā Harijs Nilsons - amerikāņu dziedātājs un komponists (miris 1994.gadā).

1943. gadā Džonijs Halidejs - franču dziedātājs un aktieris (miris 2017. gadā).

1946. gadā Demis Ruso - grieķu dziedātājs (miris 2015. gadā).

1946. gadā Nodijs Holders - britu dziedātājs ("Slade").

1953. gadā Vilma Bardauskiene - lietuviešu vieglatlēte, bijusi pasaules rekordiste un Eiropas čempione tāllēkšanā.

1954. gadā Džims Beluši - amerikāņu aktieris un mūziķis.

1963. gadā Helēna Hanta - amerikāņu aktrise, "Oskara" balvas ieguvēja.

1964. gadā Mikāls Laudrups - dāņu futbolists un treneris, 1995. gada Konfederāciju kausa ieguvējs.

1964. gadā Kortnija Koksa - amerikāņu aktrise.

1969. gadā Ice Cube - amerikāņu reperis.

1969. gadā Olivers Kāns - vācu futbolists, 1996. gada Eiropas čempions, 2002. gada Pasaules kausa izcīņas finālturnīra sudraba medaļas ieguvējs, 2006. gada Pasaules kausa izcīņas finālturnīra bronzas godalgas ieguvējs, viens no visu laiku labākajiem futbola vārtsargiem.

1973. gadā Nīls Patriks Heriss - amerikāņu komiķis, aktieris, scenāriju autors, producents, dziedātājs un iluzionists, četru "Emmy" balvu ieguvējs.

1973. gadā Tūre Andre Flo - norvēģu futbolists.

1976. gadā Gerijs Laitbodijs - īru mūziķis ("Snow Patrol").

1985. gadā Nadīna Koila - īru dziedātāja ("Girls Aloud").

1992. gadā Mohameds Salāhs - ēģiptiešu futbolists.

Notikumi Latvijā

1905. gadā Liepājas kara ostā notiek matrožu sacelšanās. Iemesls - bojāts ēdiens un virsnieku patvaļa. Nemieru laikā tiek ievainoti 8, nošauti 2 matroži. Sacelšanos apspiež un apcietina 137 matrožus.

1921. gadā Satversmes sapulce apstiprina Latvijas Republikas lielo valsts ģerboni.

1929. gadā Rīgā plašākas publikas apmeklēšanai tika atvērts Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs Kandavas ielā 2. Sākotnēji 1922. gadā dārzs atradās Dreiliņos un bija nepilnu hektāru liels.

1940. gadā PSRS robežsargi izdara uzbrukumu Latvijas Robežsargu brigādes III Abrenes bataljona 2.sardzes mītnei Masļenkos un 3.sardzes mītnei Šmaiļos.

1999. gadā vairāk nekā 50 "Auroras" strādnieki piketē pie Ministru kabineta ēkas un protestē pret to, ka nav samaksāts sociālais nodoklis un nav izmaksātas algas.

2000. gadā Rīgas Kongresu namā sākas 1.Baltijas reklāmas festivāls "Golden Hammer 2000".

2001. gadā pēc rekonstrukcijas oficiāli atklāj Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas piepilsētas zāli.

Notikumi pasaulē

763. gada p.m.ē. asīrieši fiksē Saules aptumsumu, kas tika izmantots Mezopotāmijas vēstures hronoloģizēšanai.

923. gadā Suasonas kaujā nogalina Francijas karali Robēru I, un Burgundijas hercoga Rūdolfa atbalstītāji sagūsta arī nākamo karali Šarlu Vienkāršo.

1215. gadā Anglijas karalis Džons pēc dižciltības sacelšanās apstiprina Lielo hartu, kas lielā mērā ir mūsdienu demokrātisko valstu konstitucionālās likuma varas priekštece.

1219. gadā leģenda vēsta, ka šajā dienā kaujā pie Tallinas pret igauņiem no debesīm nokrīt Dānijas nacionālais karogs - senākais nacionālais karogs pasaulē, kas nes dāņiem veiksmi kaujā.

1300. gadā itāliešu dzejnieku Danti ieceļ par vienu no sešiem Florences prioriem, kas pārvalda pilsētu.

1667. gadā Francijas karaļa Luija XIV ārsts Žans Baptists Denī veic pirmo pilnībā dokumentēto asins pārliešanu pasaulē.

1752. gadā amerikāņu zinātnieks Bendžamins Frenklins pierāda, ka zibens nav nekas cits kā elektrība.

 1785. gadā pirmā pilotētā lidojuma veicējs Žans Fransuā Pilatrs de Rozjē un viņa pavadonis Pjērs Romēns kļūst par visu laiku pirmajiem gaisa katastrofas upuriem, kad abu gaisa balons uzsprāgst mēģinājuma laikā šķērsot Lamanšu.

1844. gadā Čārlzs Gudjērs iegūst patentu uz vulkanizācijas procesu, kas ļauj cietināt gumiju.

1846. gadā Oregonas līgums nosaka 49.paralēli par ASV un Kanādas robežu.

1888. gadā kroņprincis Vilhelms kļūst par ķeizaru Vilhelmu II jeb pēdējo Vācu impērijas imperatoru.

1904. gadā Ņujorkas ostā aizdegas un nogrimst tvaikonis "General Slocum". Negadījumā iet bojā apmēram tūkstotis cilvēku, no kuriem daudzi ir sievietes un bērni, kas devās baznīcas izbraucienā.

1911. gadā reģistrē kompāniju "International Business Machines' (IBM), kuras sākotnējais nosaukums ir "Tabulating Computing Recording Corporation".

1920. gadā itāļu izgudrotājs Gujelmo Markoni pirmo reizi radio tiešraidē pārraida mūzikas koncertu.

1924. gadā Amerikas iezemiešus pasludina par ASV pilsoņiem.

1954. gadā Šveices pilsētā Bāzelē dibina Eiropas Futbola federāciju apvienību

1996. gadā īru teroristu sarīkotā bumbas sprādzienā Lielbritānijas pilsētas Mančestras iepirkšanās rajonā tiek ievainoti vairāk nekā 200 cilvēki, izpostīta liela daļa pilsētas centra un nodarīti postījumi 411 miljonu sterliņu mārciņu apmērā.

2006. gadā Serbija atzīst Melnkalnes neatkarību. Tas notiek gandrīz mēnesi pēc tam, kad Serbijas ilggadējās partneres iedzīvotāji referendumā nobalsoja par vienotās valsts sadalīšanu.