Jaunais TV laika ziņu vīrs Raitis Zapackis: "Cilvēks savā dzīvē ir spējīgs mainīt teju visu"

Virpinot sarunas ievadu, par Raiti Zapacki var smejot teikt, ka viņš ir gan «balss», gan «seja», ar to attiecīgi domājot darbošanos Latvijas Radio «Klasika» ēterā un nu arī TV3 laika ziņu studijā. Laika ziņas ir viens no visvairāk skatītajiem raidījumiem valstī, un Raitim ir tas gods ik vakaru būt vienīgajam to vadītājam. Tāpēc iepazīstamies!

Iepriekš pilnīgi nesaistīts ar prognozēm, nu esi valsts visvairāk skatīto laika ziņu «seja». Kā no aizkadra, kurā esi jau 20 gadus, nonāci kameru priekšā?

Jāatzīst – no aizkadra līdz ziņu studijai, tiešā nozīmē, ir tikai daži soļi. Piedāvājums vadīt laika ziņas man izteikts jau pirms daudziem gadiem, bet toreiz no tā atteicos, dodot priekšroku Ansim Klintsonam, kurš tiešām bija lielisks laika ziņu vīrs. Sajutu, ka tagad pienācis īstais brīdis man darīt šo darbu. Ņemot vērā, ka daudzus gadus laika ziņu tapšanas brīžos darbojos ekrāna otrajā pusē, man visa – gan gatavošanās, gan vadīšanas – shēma bija skaidra. Tagad, vadot laika ziņas, saprotu – tas nemaz nav viegli! (Smejas.) Lielā mērā tā ir improvizācija – nav sagatavota teksta un špikermašīnas, ir tikai pieturas punkti manā galvā un kartēs, un tas viss jāapspēlē.

Ņemot vērā, ka vadi vienu no populārākajiem raidījumiem, droši vien ir secinājumi, kā jaunais darbs ietekmējis tavu ikdienu gan plānošanas, gan atpazīstamības ziņā.

Patīkami, ka laika ziņas varu apvienot ar pārējiem darbiem gan TV3 un Latvijas Radio, gan, vadot pasākumus un arī uzstājoties. Lai arī tās ir tikai apmēram divas minūtes ēterā, darbs ir ļoti atbildīgs, jo gribas pēc iespējas precīzāk sniegt prognozes. Uz jautājumu par atpazīstamību varu atbildēt, ka īpaši to neizjūtu. Ir retas reizes, kad cilvēki uzrunā mani veikalā vai uz ielas, bet ir jāpaiet laikam. Skatītājiem jāsarod ar pārmaiņām, tāpat kā man. Bet šī atpazīstamība uzliek savu nastu – vienmēr jācenšas izskatīties labi. TV3 ēterā esmu redzams bez brillēm, bet ikdienā bez tām neiztieku, tas maina tēlu, un, domāju, tieši tādēļ mani tā nepamana.

Ko nozīmē stāstīt par laikapstākļiem? Droši vien bija jāņem privātstundas meteoroloģijā, lai šo jomu saprastu?

Ar TV3 esmu saistīts teju 20 gadu, un, dienu no dienas skatoties laika ziņas un gatavojot prognožu grafikas, daudz ko esmu iemācījies. Protams, izteiksmes līdzekļi, termini, ģeogrāfija – tas prasīja un prasa papildu zināšanas, ko joprojām apgūstu. Ar auto jau arī neviens neiemācās braukt uzreiz. Gatavojot laika ziņas, izmantoju vairākus avotus: dažādas vēju, mākoņu un nokrišņu kartes. Raugos, ko prognozē Eiropas un Latvijas meteorologi, un no tā rodas esence, ko sniedzu skatītājiem.

Mums, tāpat kā pasaulē, ir pieredze ar dažādiem laika ziņu vadīšanas formātiem. Kādu tēlu esi definējis sev?

Ņemot vērā, ka esmu diezgan akadēmisks cilvēks, tieši tāds arī ir mans formāts. Grūti bija, uzsākot šo darbu, bija jāiemācās just sevi kadrā, saprast, kā izturēties, kā runāt. Pasniegt sagatavoto informāciju nepiespiesti un ar smaidu. Protams, liels atspaids man ir pieredze gan darbā radio ēterā, gan arī, vadot koncertus un pasākumus. Pats vērtēju savu darbu diezgan kritiski, spēju paskatīties uz sevi no malas un cenšos labot lietas, kas man nepatīk. Nevēlos līdzināties nevienam citam laika ziņu vadītājam, es esmu es un ceru, ka skatītāji ar laiku to novērtēs un, neraugoties uz šī brīža nelielo apjukumu kadru maiņā, ar prieku tvers TV3 laika ziņas arī turpmāk. (Smejas.)

Kā nonāci televīzijā?

Tas ir garš stāsts, kas aizsākās pirms apmēram 23 gadiem (daudz, ja tā padomā) Cēsīs. Tur tika veidota televīzija, es šajā pilsētā pavadīju vairākus savas dzīves gadus mācoties un teicu, ka gribu tur strādāt. Sāku visu no nulles – mācījos rakstīt datorā tekstus, pats mācījos runāt, klausoties savus ierakstus, mācījos apieties ar kamerām un videomontāžu, būt kameras priekšā. Laika gaitā varēju uztaisīt sižetus no A līdz Z. Tad pāris gadu vadīju «TV Vidzeme» Cēsīs, un tālāk mans ceļš veda uz Rīgu – uz TV3. Kas tik nav darīts! Montētas ziņas un raidījumi, strādāts lielajā ēterā pie filmu un reklāmu laišanas, režisēts kulinārijas raidījums «Cepu, cepu» un vēl daudz kas cits. Darbs televīzijā nekad nav garlaicīgs.

Publiski tava redzamā daļa lielākoties bijusi saistīta ar klasisko mūziku – esi Latvijas Radio 3 «Klasika» raidījumu vadītājs, kā arī pašam ir savas koncertprogrammas kā solistam.  Kādi ir tavi muzikālie pamati?

Esmu mācījies mūziku, un oficiāli skaitos akordeonists, kaut šo instrumentu spēlēju ļoti reti. Lielākā mana saikne ar akordeonistu kopienu ir Starptautiskais akordeonistu festivāls Limbažos, ko vadu jau gandrīz 20 gadu. Bet mūzika manā dzīvē tiešām nozīmē daudz. Radio «Klasika» ir vieta, kur ir mana sirds un dvēsele. Veidot raidījumus, piedāvāt cilvēkiem ierakstus, kas iepriekš nav dzirdēti, atrast interesantu informāciju un būt tiešraidē – tā ir laime. Man ir arī savs fanu pulciņš, kas bieži telefoniski iepriecina ar labiem vārdiem. Visiem jau labs nebūsi, saņemu arī pārmetumus, ka daudz atskaņoju džezu, jo radio nosaukums ir «Klasika»... Bet džezs jau arī ir sava veida klasika – Amerikas klasika. Gluži tāpat kā par mūsdienu klasiku jau kļuvusi daļa no popmūzikas, piemēram, «Bītli», Tīna Tērnere, Elviss Preslijs un daudzi citi. Es to visu cenšos miksēt. Un man arī prieks, ka pirms nepilniem diviem gadiem izveidoju savu pirmo koncertprogrammu «Holivudas stāsti», kas ir izrādīta daudzviet Latvijā un īpaši Rīgā. Šobrīd ir sagatavoti vairāki projekti, bet tie gaida īsto brīdi, lai nokļūtu uz skatuves. Tiek meklēti mūziķi, jāveido jauns sastāvs un jāstrādā. Vakances ir, un mūziķi var pieteikties jaunas grupas tapšanā, starp citu! Nedrīkst stāvēt uz vietas, tas ir visgarlaicīgākais, kas var notikt ar cilvēku!

Esi teicis, ka cilvēki par maz smaida un domā par dvēselisko pusi. Šī spēja nerodas pati no sevis, pie tās ir jāpiestrādā. Kā to «iedarbināji» savā dzīvē?

Jā, savulaik pamanīju, ka ir maz laimīgu cilvēku. Laimīgu cilvēku pūlī ir ļoti viegli atšķirt – smaids sejā, acis mirdz un nav manāms nogurums no dzīves. Ja cilvēkam nav šīs iekšējās izjūtas, tad sākotnēji tā jārada mākslīgi, jāpiedomā par smaidīšanu, un ar laiku tas kļūst par dvēseles stāvokli, kas maina arī paša cilvēka dzīvi. Es tā darīju, un man sanāca. Smaids taču allaž ir patīkamāks par grūtsirdību.

Smaids nozīmē arī to, ka spējam pieņemt un mīlēt sevi. Zinu, ka esi to apliecinājis daudzpusīgi – piemēram, uzpasējot sevi ēšanas ziņā, procedūrās rūpējoties par formu. Kas aktuāls ir šosezon?

Te nu jāpasmaida un jāatzīst, ka mana forma ir paņēmusi brīvsoli. Cilvēks savā dzīvē ir spējīgs mainīt teju visu, bet visam pamatā ir apņemšanās spēks. Pašlaik zinu, ka tieši tas man ir vajadzīgs. Ir tikai jāatrod pareizie argumenti un veids, lai tam pieķertos. Bet svarīgāk par visu ir būt smaidošam, laipnam, rosīgam un domājošam. Neļaut visam notikt pašplūsmā un nenolaist rokas.

Esi no cilvēkiem, kuru darbs ievelk. Minēji pieredzi raidījumā «Cepu, cepu». Redz, laika ziņās strādādams aizkadrā, esi ienācis kadrā. Savukārt pavārraidījuma laikā pats sāki gatavot ēst. Pastāsti par savu virtuves pieredzi – ar ko īpašu tev atnācis pavasaris un tuvojas vasara?

Jā, ēst man patīk gatavot! Jo bija taču lieliski skolotāji – Lauris Aleksejevs un Endijs Bērziņš. Ārpus mājas maltītes baudu reti, jo man patīk zināt, kas un kā ir tapis. Jūtu ēdienu, jūtu, kas saderēs, kas nesaderēs kopā, pat negaršojot. Tas ir lieliski, ka varu apkārtējos iepriecināt ar savām kulinārajām prasmēm, bet tam ir arī negatīvā puse – tas viss ir... jāēd. Esmu ēdiena baudītājs. Tajā pašā laikā – arī kārtīgs latvietis ar ceptiem kartupeļiem, kotleti un salātiem galdā.

Vasarās ierasts, ka gatavoju pamatīgus krājumus ziemai. Sālu sēnes, saldēju dilles, dažādas ogas, marinēju gurķus un ķirbjus, lieku tomātus želejā un, protams, spiežu ābolu sulu, lai pēc iespējas mazāk šie vasaras un rudens produkti būtu jāpērk veikalā.

RAITIS ZAPACKIS

• Dzimis 1977. gada 31. jūlijā Rīgā.
• TV jomas pirmais skolotājs: Ēriks Niedra.
• Latvijas Radio «Klasika» ētera balss un personība, TV3 laika ziņu vadītājs.
• Joprojām TV3 aizkadrā: ziņas, «Bez tabu», «Nekā personīga».
• Mūzikas instruments: akordeons.
• Mīļākais gadalaiks: vasara – karsta un saulaina.