Karaļnama biogrāfs: princis Viljams pret Ketrīnu savulaik izturējies kā pret kalponi

Balstoties uz sarunām ar britu troņmantinieka un Ketrīnas universitātes laika skolasbiedriem, rakstnieks Endrū Mortons izdibinājis, kā randiņu sākumposmā veidojušās prinča un nākamās Kembridžas hercogienes attiecības.

Vienā no savām intervijām princis Viljams apgalvo, ka jau pirmajā tikšanās reizē novērtējis Ketrīnu kā atšķirīgu no citām meitenēm, kā arī to, ka viņa ļoti ātri ieņēmusi īpašu vietu prinča sirdī. Taču senie paziņas, kas pieredzējuši Viljama un Ketrīnas romantisko attiecību sākumu, apgalvo, ka... viss bijis pavisam citādi.

Viens no pāra kopīgajiem paziņām - Maikls Čungs - apgalvo, ka Viljams diezgan ilgu laiku pret Ketrīnu izturējies kā pret kalponi, nevis kā draudzeni. Diezgan bieži, kad abi kopā izgājuši sabiedrībā, viņš Ketrīnai nav pievērsis ne mazāko uzmanību: princis sarunājies ar citiem cilvēkiem tā, it kā draudzenes vispār nebūtu līdzās. Savukārt, ja Ketrīna atļāvusies iesaistīties sarunā, viņš tūlīt pat strupi pārtraucis viņu, liekot apklust. Tajā pašā laikā, princis uzskatījis, ka Ketrīnai ir pienākums sekot viņam līdzi visur un „turējis viņu īsā pavadā”.

To, ka pēc četriem draudzības gadiem pāris 2007. gadā uz vairākiem mēnešiem izšķīrās, zina daudzi. Taču draugi apgalvo, ka viņš no Ketrīnas aizgājis ne vienu reizi vien – tiesa, nekad tas nav bijis uz ilgāku laiku.

„Princis apgalvoja, ka attiecībās ar Ketrīnu viņš „smok”, ka viņam pietrūkst brīvības,” savā grāmatā raksta Mortons. Kas attiecas uz viņu ilgāko šķiršanās periodu, Viljams esot to izdzīvojis „pilnu krūti”. Viņš tūlīt pat kopā ar draugu Gaju Pelliju devies uz Grieķiju. Tur viņi līksmojuši līdz spēku izsīkumam kopā ar meitenēm, kuras ceļojumā līdzi bija paaicinājis prinča draugs. Ketrīna šajā laikā klusi raudājusi savās vecāku mājās, kur viņa „paslēpās” pēc šķiršanās no Viljama.

Hercogiene Ketrīna vienā no savām intervijām izteikusies, ka nenožēlo to, kas noticis trīs gadus pirms abu saderināšanās. „Tas tikai ir darījis mani stiprāku un palīdzējis izprast pašai sevi,” viņa apliecina. „Jaunībā ir viegli pašai sevi pazaudēt attiecībās. Tā, ka mūsu atšķirtība man nāca par labu. Lai gan godīgi jāatzīst, ka tolaik es tā nedomāju...”