Bijušais Krievijas aizsardzības ministra vietnieks Timurs Ivanovs saņem 13 gadu ieslodzījumu

Kā vēsta Krievijas ziņu aģentūra TASS, tiesa atzina viņu par vainīgu pirmajā krimināllietā par naudas izšķērdēšanu, iegādājoties divus prāmjus anektētās Krimas Kerčas prāmju satiksmes līnijai, kā arī vairāk nekā 3,9 miljardu rubļu izsaimniekošanu no bankas “Interkommerc”. 

Sodu Ivanovs izcietīs vispārēja režīma kolonijā, viņam būs jāmaksā arī 100 miljonu rubļu naudas sods, kā arī viņam atņemti valsts apbalvojumi. Par vainīgu atzīts arī bijušais Ivanova padotais, bijušais Aizsardzības ministrijas pārraudzībā esošā uzņēmuma “Oboronlogistika” ģenerāldirektors Antons Filatovs, kurš saņēmis 12,5 gadu ieslodzījumu.

Aizsardzība plāno pārsūdzēt spriedumu. Gan Ivanovs, gan Filatovs savu vainu neatzina.

Ivanovu arestēja 2024. gada 23. aprīlī ārsta apmeklējuma laikā, pret viņu ierosināja arī krimināllietu par kukuļņemšanu. Lēmums šajā lietā vēl nav pieņemts. Toreiz izdevums “Važnije istorii” vēstīja, ka, visticamāk, Ivanovs arestēts sakarā ar aizdomām par valsts nodevību, nevis saimnieciskiem noziegumiem. “Kukulis ir domāts publikai. Pagaidām publiski par valsts nodevību negrib runāt, jo liels skandāls: tas tomēr ir aizsardzības ministra vietnieks,” toreiz izdevumam teica kāda informēta persona, kas ir saistīta ar Federālo drošības dienestu. Savukārt cits šāds avots apgalvojis, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins “deva komandu pēc tam, kad izdevās pārliecināt, ka runa ir tieši par valsts nodevību”, bet par korupciju Ivanovu “neviens nebūtu aizturējis”. Advokāts Jevgeņijs Smirnovs toreiz norādīja, ka ar Ivanovu nodarbojās militārās pretizlūkošanas departaments, kuram parasti nav raksturīgi nodarboties ar korupcijas jautājumiem.

Par savu lomu Krievijas agresijā Ukrainā Ivanovs ir pakļauts ASV, Eiropas Savienības, Lielbritānijas un Kanādas noteiktām sankcijām.

Kas ir Timurs Ivanovs?

49 gadus vecais Ivanovs bija vēlāk nežēlastībā kritušā Sergeja Šoigu vietnieks no 2016. gada līdz 2024. gada 26. aprīlim. Pats Šoigu, kuru daudzus gadus uzskatīja par vienu no tuvākajiem Putina padotajiem, ar kuru viņš regulāri kopā mēdza atpūsties taigā Šoigu dzimtajā Tivas republikā Sibīrijā, savu amatu zaudēja 7. maijā, domājams, sakarā ar nespēju vairāk nekā divu gadu laikā salauzt Ukrainas pretošanos, un viņu nomainīja Andrejs Belousovs.

Jāpiebilst, ka Ivanova pārziņā bija karaspēka dzīvokļu nodrošinājuma jautājumi, Aizsardzības ministrijas objektu būvniecība un kapitālais remonts, un militārās hipotēkas. Viņš nodarbojies arī ar Bruņoto spēku galvenā dievnama celtniecības jautājumiem.

Pērn Arktikas kolonijā nomocītā Krievijas opozīcijas politiķa Alekseja Navaļnija izveidotais Pretkorupcijas fonds 2022. gada decembrī publicēja pētījumu par Ivanova ģimeni. Tajā teikts, ka Ivanovs un viņa dzīvesbiedre Svetlana iztērējuši vairāk nekā miljonu eiro par atpūtu, villu un jahtu nomu, dārglietām un apģērbiem, bet Svetlanas Ivanovas personīgos rēķinus apmaksājusi firma, kas veic būvdarbus Krievijas okupantu sagrautajā Ukrainas pilsētā Mariupolē.

Aiz restēm sēž arī otrs bijušais Šoigu vietnieks

Ivanovs nav vienīgais aiz restēm sēdošais kādreizējais Šoigu vietnieks. 2024. gada 26. jūlijā arestēja arī ģenerāli Dmitriju Bulgakovu, kuram izvirzītas apsūdzības par līdzekļu piesavināšanos lielos apmēros. Medijos ziņots, ka viņš pārraudzījis sistēmas izveidi, lai Krievijas armijai piegādātu nekvalitatīvu pārtiku par paaugstinātām cenām.

Bulgakovs bija aizsardzības ministra vietnieks no 2008.gada līdz 2022.gada 24. septembrim, kad viņš tika atbrīvots no amata. Tajā laikā viņš bija atbildīgs par loģistiku, un, lai gan ministrija bija paziņojusi, ka viņš ieņems citu amatu, šis solis tika uzskatīts par sodu par kļūdām Krievijas pret Ukrainu izvērstā kara atbalstam. Bulgakova atstādināšana notika neilgi pēc tam, kad Ukrainas armija strauji guva panākumus Harkivas apgabalā, padzenot no turienes krievu okupantus. Toreiz ukraiņu pretuzbrukums vainagojās ar krievu patriekšanu 2022. gada novembrī arī no Hersonas pilsētas valsts dienvidos, kas bija invāzijas laikā vienīgais krievu ieņemtais Ukrainas apgabala centrs.

Kā zināms, Putins 2022. gada 30. septembrī oficiāli paziņoja par četru Ukrainas austrumu apgabalu — Zaporižjas, Hersonas, Donecskas un Luhanskas apgabalu aneksiju, taču tikai 2025. gada 30. jūnijā viņa ieceltais Luhanskas "tautas republikas" kolaborantu valdības vadītājs Leonīds Pasečņiks paziņoja par visa apgabala teritorijas "atbrīvošanu". Pārējos trīs anektētos apgabalus Krievija joprojām pilnībā nekontrolē, turklāt Zaporižju tā arī nav spējusi ieņemt.