foto: no izdevniecības Rīgas Viļņi arhīva
Džilindžers sakašķējas ar Liepājas teātri - tā vadītāju Laukšteinu vaino melos un cenzūrā
Herbets Laukšteins, pēc Džilindžera domām, šādi grib nopelnīt kritiķu atzinību.
2019. gada 14. maijs, 19:20

Džilindžers sakašķējas ar Liepājas teātri - tā vadītāju Laukšteinu vaino melos un cenzūrā

Jauns.lv

Pērn novembrī Liepājas teātrī pirmizrādi piedzīvoja režisora Dž. Dž. Džilindžera iestudētā izrāde "Kleo-Kleo-Kleo-Patra". Izrādīta tā tika vien sešas reizes, no repertuāra ir noņemta, taču nupat sakarā ar to izvērties skandāls, kas rezultējies ar to, ka Džilindžers publiski Liepājas teātra direktoru Herbetu Laukšteinu vaino melos.

play icon
Klausīties ziņas
info about playing item

Februārī izrāde "Kleo-Kleo-Kleo-Patra" Liepājas teātrī izrādīta pagaidām beidzamo reizi. Tad tās videoieraksts tika ievietots vietnē "YouTube", bet arī no turienes dzēsts. Un to Džilindžera sieva Inga Grencberga tviterī nodēvēja par cenzūru.

"Liepājas teātra cenzūra turpinās ... aizliedza izrādi skatīties arī youtube...," sūrojās Inga. Nikns par šāda vārda lietojumu bija Liepājas teātra direktors Herbets Laukšteins, kas izdevumam "Privātā Dzīve" klāstīja: "Tam, kurš lieto vārdu cenzūra, var nākties atbildēt." Viņš piebilda, ka izrāde ir Liepājas teātra īpašums un par to samaksātas "visas iespējamās autortiesības".

Laukšteina teiktais savukārt sadusmojis Džilindžeru, kas savas sievas "Facebook" kontā, jo pats sociālajos tīklos reģistrējies neesot, ievietoja plašu paziņojumu, kurā Liepājas teātra direktoru vaino "klajos melos sabiedrībai".

"Mana izrāde, komēdija “Kleo-Kleo-Kleo-Patra” Liepājas teātrī tika izrādīta sešas reizes pilnās skatītāju zālēs. Pēdējo reizi tā bija skatāma šī gada 14.februārī. Kāpēc? Kāpēc, neskatoties uz skatītāju interesi un teātra kases finansiāliem apsvērumiem, izrāde vairs netiek izrādīta?" savu paziņojumu iesāk Džilindžers. "Atļaušos apgalvot - Liepājas teātra direktors Herberts Laukšteins žurnālā “Privātā dzīve” klaji melo sabiedrībai. Citēju: ”Izrāde joprojām ir repertuārā… Izrāde tiek norakstīta tad, kad repertuāra padome sanāk kopā un pieņem šādu lēmumu.” 
Pagājušā gada 20. decembrī H. Laukšteins man paziņoja, ka februāra izrāde “Kleo-Kleo-Kleo-Patra” ir pēdējā. (Privāta sarakste, varu uzrādīt). Pretēji H. Laukšteina melīgajam paziņojumam, teātra repertuāra sapulce notika šā gada 10. janvārī, un tajā tika nobalsots par izrādes noņemšanu. Par ko man personīgi paziņoja gan pats direktors, gan trupas vadītājs Almants Bergmanis. Tātad repertuāra sapulce notika, un izrāde tika noņemta no repertuāra," vēsta režisors, nosaucot padomes sastāvu un piebilstot: "Var pajautāt jebkuram no šīs padomes pārstāvjiem, vai notika šāda repertuāra sapulce un šis balsojums.

Nez vai visi būs gatavi publiski melot, jo kaut kāda morāle tomēr vēl eksistē."

foto: no izdevniecības Rīgas Viļņi arhīva
"Šis nu ir kliedzošs gadījums, kad brīvā valstī nākas saskarties ar cenzūru," uzskata Dž. Dž. Džilindžers.

Džilindžers raksta, ka izrādes filmēšanu esot apmaksājis pats no personīgajiem līdzekļiem un atļāvies to ievietot "YouTube", "lai skatītājiem tā būtu skatāma, un katrs var vērtēt pats - tā ir laba vai slikta izrāde".

Režisors arī atklāj versiju, kāpēc viņa izrāde varētu būt no repertuāra noņemta un pēc Liepājas teātra prasības izņemta no "You Tube": "Tā kā izrādē tiek ironizēts par Latvijas teātra kritiķēm, un dažas no šīm personām šo vieglo ironiju ļoti sāpīgi pārdzīvoja, kā rezultātā viena persona pat sacerēja muļķību pilnu (nesauksim to par recenziju), ar teātra izpratni nesavienojamu primitīvu sacerējumu, cerībā kritiķiem pielīmēties un nopelnīt viņu atzinību (par izrādes aizliegšanu), H. Laukšteins izshēmoja, ka viņi to novērtēs un piešķirs Liepājas teātrim par citām izrādēm kādu “Spēlmaņu nakts” balvu."

foto: no izdevniecības Rīgas Viļņi arhīva
Herbets Laukšteins, pēc Džilindžera domām, šādi grib nopelnīt kritiķu atzinību.

"Šis nu ir kliedzošs gadījums, kad brīvā valstī nākas saskarties ar cenzūru. Un tas jebkuras mākslas jomā ir nepieļaujami, tādēļ jādara viss, lai šādi gadījumi vairs neatkārtotos. Lai nu kādi būtu H. Laukšteina patiesie nolūki, ir iedarbināta cenzūra un ir pamats trauksmei," sašutis ir Džilindžers, kas gatavs stāties arī tiesas priekšā, ja jau Laukšteins ar to tā draudot: "Lai arī Liepājas teātra direktors H. Laukšteins “Privātās dzīves” lappusēs draud, ka par vārda “cenzūra” lietošanu nāksies atbildēt, esmu gatavs mākslinieku brīvības vārdā stāties šajā jautājumā arī tiesas priekšā. (plus draudi ar tiesu privātajā sarakstē). Kā arī biju spiests atteikties nākamajā sezonā no diviem paredzētajiem darbiem Liepājas teātrī. (Iemesls -var atkal uzrauties uz cenzūru)."

recent icon

Jaunākās

popular icon

Populārākās

Konflikta risinājumi, pēc Džilindžera domām, esot divi:

"1. Liepājas teātris neatvainojas un nenožēlo esošo situāciju, neatjauno izrādi repertuārā, bet dod akceptu izrādes publiskai izrādīšai "YouTube" kanālā, lai katrs pats var novērtēt, cik laba vai slikta ir šī izrāde, kas tika cenzūras aizliegta, un vai bija pamats to aizliegt."

"2. Teātris nereaģē uz 1. punktu, un izrāde kļūst pieejama tuvākajā laikā (nav iespējams nobloķēt… tikai ar tiesas spriedumu) manā mājas lapā brīvai tās novērtēšanai."