Ozijs Osborns nav noticējis, ka dēlam konstatēta izkaisītā skleroze: „Man pašam to reiz kļūdaini noteica"

„Četrdesmit astoņas stundas vēlāk es par 90% biju zaudējis redzi vispār,” apliecina Džeks Osborns, kura ikdienai savulaik MTV ēterā varēja sekot līdzi realitātes šovā „Osborni” („The Osbournes”).

Ārsti veica „ikvienu iedomājamo pārbaudi”, tajā skaitā magnētisko rezonansi. Tajā uzrādīja, ka Džekam Osbornam ir bojājumi smadzenēs un mugurkaulā – kas ir klasiski multiplās sklerozes simptomi. Tolaik Osbornam bija tikai 26 gadi.

Multiplā vai izkaisītā skleroze var izraisīt tādus simptomus kā nogurumu, grūtības staigāt, stīvumu vai tirpas, vājumu, sāpēs un emocionālas pārmaiņas, – paskaidro Amerikas Nacionālā multiplās sklerozes biedrība.

„Izkaisītā jeb multiplā skleroze (saīsinājumā MS) ir hroniska autoimūna slimība,” – rakstīts interneta enciklopēdijā „Wikipedia”. „Tās izraisīšanas iemesli vēl pilnībā nav noskaidroti. Paša cilvēka imūnsistēma uzbrūk centrālajai nervu sistēmai (CNS), izraisot iekaisuma procesus galvas un muguras smadzeņu mielīna apvalkā, kas vietām daļēji vai pilnīgi noārdās. Šo procesu sauc par demielinizāciju. Tā rezultātā samazinās nervu spēja pārvadīt impulsus uz un no smadzenēm, kas izsauc multiplās sklerozes simptomus — piemēram, uztveres orgānu traucējumus, kustību traucējumus — atkarībā no bojājuma vietas. Demielinizācijas vietā veidojas cieti rētaudi, ko sauc par sklerozi — slimības nosaukums arī uz to norāda. Katram slimība progresē individuāli. Lielākai daļai pacientu vidējais dzīves ilgums neatšķiras no populācijas vidējā dzīves ilguma. Atsevišķos gadījumos, pie īpaši agresīvas slimības formas, tas var būt saīsināts. Saskarsmē ar izkaisītās sklerozes slimnieku nav iespējams saslimt veselam cilvēkam, jo tā nav infekcijas slimība.”

Džekam ar bijušo sievu Lizu Stelliju ir trīs bērni. Izkaisīto sklerozi viņam konstatēja trīs nedēļas pēc vecākās meitas nākšanas pasaulē. „Tu jūties kā debesīs, jo ir piedzimis bērns,” atceras Osborns. „Un tad nāk šāda vēsts – kā grūdiens no nekurienes.”

Džeka tēvam, rokerim Ozijam Osbornam kļūdaini diagnosticēja izkaisīto sklerozi deviņdesmitajos gados. Tāpēc, uzzinot, ka dēlam noteikta šī paša diagnoze, viņš tam no sākuma nenoticēja. „Mans tēvs bija diezgan pārliecināts – ‘Nē, diagnoze ir nepareiza’. Viņš uzskatīja, ka joprojām dzīvojam kā deviņdesmitajos gados un mediķi aizvien neprot to noteikt,” atceras Džeks. „ Arī mana mamma neprot labi tikt galā ar sliktām ziņām.”

Pēc diagnosticētās slimības Džeks izmantojis savu atpazīstamību, lai runātu par šo kaiti un pievērstu tai sabiedrības uzmanību. Viņš arī izveidojis savu mājaslapu „You Don’t Know Jack About MS”, lai palīdzētu izglītot citus par šīs slimības simptomiem un sniegtu cita rakstura informāciju par izkaisīto sklerozi.

Džeks apliecina, ka slimības iespaidā cietis no depresijas. Amerikas Nacionālā multiplās sklerozes biedrība apstiprina, ka depresija ir viens no izplatītākajiem izkaisītās sklerozes simptomiem. Pacientiem, ka sirgst ar šo kaiti, depresija ir daudz biežāk satopama, nekā sabiedrībai kopumā vai arī tiem cilvēkiem, kas cieš no hroniskām un kustības ierobežojošām slimībām.

„Depresija manā situācijā bija dominējošā,” norāda Džeks. „Vismaz vairākus vakarus nedēļā es gāju gulēt ar domu – ‘Ak, es ceru, ka rītdiena nebūs viena no šīm dienām.’”

Lai gan depresija izkaisītās sklerozes pacientu vidū ir tik izplatīta, Džeks zina teikt, ka „garīga rakstura simptomi ir tie, par kuriem runāts vismazāk.”

Laiku pa laikam Džeks cieš no noguruma. „Man slikta diena ir tāda, ja esmu gulējis astoņas stundas, bet pulksten vienos pēcpusdienā nespēju piecelties no dīvāna, jo jūtos pilnībā novārdzis. Man nepatīk izniekot dienu. Man ir sajūta, ka ir jābūt tik aktīvam, cik vien tas iespējams.”

Tieši tāpēc Osborns cenšas nodarboties ar sportu – viņš skrien, kāpj kalnos un sērfo. Viņš arī cenšas strādāt vairāk nekā jebkad agrāk. Viņam ir savs paranormālo parādību izmeklēšanas šovs „Portals to Hell”, ko translē kanāls „Travel Channel”.

Džeks atzīst, ka pirms dažiem gadiem kā galveno mērķi sev izvirzījis darbu un fiziskas aktivitātes. Šis mērķis sevi attaisnojis. Tas palīdzot viņam justies labāk, turklāt lielākā daļa draugu pat aizmirsuši, ka viņam ir izkaisītā skleroze.

Osborns cerīgi skatās nākotnē un ir gandarīts par līdz šim paveikto. „Ja paliks pavisam slikti un es nevarēšu turpināt iesākto, tad nevarēšu,” viņš prāto. „Vismaz es būšu centies un man ir pieredze. Es ceru, ka spēju iedvesmot citus cilvēkus ar izkaisīto sklerozi, kas domā, ka viņi neko nespēj paveikt.”