Vienā pelnu tonalitātē. Lietuviešu filmas "Pelni sniegā" recenzija
Kaimiņzemes Lietuvas lielākais «grāvējs» nonācis arī uz Latvijas kino ekrāniem.
Ir tādas filmas, par kurām varētu izmantot vārdu «vajadzīgas», lai arī tas noteikti nav pareizais apzīmējums, kādu vajadzētu piedēvēt mākslai. Līdzīgi kā Viestura Kairiša «Melānijas hronika» un Dāvja Sīmaņa «Tēvs nakts» tās nodarbojas ar atgādināšanu. Ņemot vērā to, ka atmiņa ir īslaicīga, un vēsturiskiem notikumiem un tendencēm ir nosliece uz atkārtošanos, darbi, kas skatītājiem atgādina par cilvēces veiktajām zvērībām, ir akūti nepieciešami. Lai vismaz mēģinātu nepieļaut līdzīgas kļūdas arī šobrīd.
Jāsaka, ka vairāk ir ierasts runāt par nacistu režīma šausmām, padomju varas izsūtīšanas un vardarbību it kā mazliet piemirstot. Protams, ka mērīšanās ar ciešanām ir nepieņemama lieta, un salīdzināšana nav nepieciešama. Taču, ņemot vērā to, ka Krievijā (un arī Latvijā) joprojām ir cilvēki, kas publiski staipās apkārt ar Staļina bildēm un slavina PSRS, ir nepieciešams atgādināt to necilvēcību, kas nāca līdzi sociālistiskās revolūcijas sekām. Pat ja marksisma idejas var šķist vilinošas, ir jāatceras, ka to iedzīvināšanas mēģinājumi vienmēr beidzas ar asinsizliešanu un noteikti ne ar vienlīdzību un laimi visiem. Tādā ziņā arī Lietuvas un ASV kopprojekts «Pelni sniegā» veic šo atgādināšanas un mazliet arī izglītojošo funkciju.
Filma ir tapusi pēc lietuviešu izcelsmes amerikāņu rakstnieces Rūtas Šepetis populārās grāmatas «Starp pelēkiem toņiem» motīviem un runā par galvenās varones Līnas pieredzi izsūtījumā Sibīrijā. Viņa ir jauna, topoša māksliniece ar sapņiem par skaistu nākotni - galu galā, Līnas dzīve vēl tikai sākas. Taču šos sapņus iznīcina padomju režīma izsūtīšanas, kad viņa ar māti un brāli tiek iegrūsti vilcienā uz Sibīriju.
Līdzīgi kā «Melānijas hronikā» šausmina šis piepešums un it kā negaidītība. Lai arī visi zina un runā par bīstamo politisko situāciju, zina, ka šīs izsūtīšanas notiek, šis notikums tāpat nāk kā zibens no skaidrām debesīm. Filmas režisors arī ir lietuviešu izcelsmes amerikānis - Marius Markevičius, un filmā redzami arī dažādu valstu aktieri. Galvenajā - Līnas - lomā ir redzama britu aktrise Bela Poulija, kuras neparastais skaistums un lielās acis piepilda ekrānu ar papildu vērtību.
Līnas acīm
Tieši Līna ir tā, kuras personiskajai pieredzei mēs sekojam un jūtam līdzi. Filmas sinopsē lasāms, ka pie dzīvības viņu notur kaislība pret mākslu, kā arī mīlestība. Un šeit arī kaut kas šķietami ir pārtrūcis ķēdītē no idejas līdz izpildījumam. Godīgi sakot, īpašu kaislību pret mākslu Līnā ir grūti saskatīt. Jā, par to tiek runāts, viņa brīžiem zīmē, bet tā šķiet ļoti sekundāra informācija.
Turklāt, lai arī tas, iespējams, ir konceptuāls gājiens, šķiet, ka notikumi tikai notiek ar Līnu. Un viņa uz tiem reaģē, pārlieku daudz nerīkojoties. Lielāko daļu filmas mēs skatāmies to, kā Līnas lielās acis skatās uz notiekošo. Un pēc kāda laika tas nogurdina.
Atkārtošanās motīvs
Jāsaka, ka visu laiku rodas vēlme piesaukt «Melānijas hroniku», jo ir gan motīvi, gan epizodes, kas atkārtojas. Kaut kas līdzīgs ir arī abās galveno lomu atveidotājās - šajās klusajās «svešiniecēs». Māksliniecisko paņēmienu un vizuālās stilistikas ziņā abas filmas gan ir pilnīgi atšķirīgas.
«Pelni sniegā» izmanto klasiski «Holivudisku» vizualitāti un arī stāstniecības veidu. Skaisti kadri, daudz tuvplānu, fonā skan smeldzīga mūzika. Sibīrijas plašums un baisais tukšums, kā arī mēģinājumi saglabāt cilvēcību necilvēcīgos apstākļos. Tas viss darbojas atsevišķi, bet, saliekot kopā, filma paliek kaut kur pa vidu un nerodas kino brīnuma sajūta.
Par mīlestību šoreiz nerunāsim
Jāsaka, ka dažādo valstu aktieri pārsteidzoši labi saspēlējas savā starpā, taču visnepārliecinošākā šķiet tieši «mīlasstāsta līnija» starp Līnu un Andriju. Abi varoņi sastopas Sibīrijas salā, ļoti formāli viens otrā «ieskatās» un viss. Šķiet, ka šis stāsta pavediens pārtrūkst tā arī nesācies.
Filma ir piedzīvojusi milzīgu popularitāti Lietuvā un savu «vēsturiskā atgādinājuma» funkciju veic godam, kā arī ir radīta skatītājam ļoti draudzīgā veidā gan no stāsta, gan attēla puses. Taču jāatzīst, ka vienmuļais ritms, un visai plakanie varoņi ātri vien nogurdina, radot iespaidu, ka filmas veidotāji par vienīgo savu uzdevumu arī ir izvirzījuši šo atgādināšanu.
«PELNI SNIEGĀ»
Drāma, vēsturiska, Lietuva, ASV, 2018
Režisors: Marius Markevičius
Lomās: Bela Poulija, Džona Hauers-Kings, Lisa Lovena Kongslija, Mārtins Volstroms, Pīters Fanzens, Darius Meškauskas un citi.
