"Mēs jau sen esam pārstājuši rēķināties ar vietējiem." Kāpēc Latvijā zemenes lasa indieši un ukraiņi, bet pat viņu trūkst
Zemeņu sezona tuvojas beigām, un tā izvērtās grūta. Zemniekiem nākas lauzīt galvu, lai risinātu darbaspēka trūkuma problēmu.
Šobrīd lauksaimniekiem nākas domāt, kā tikt galā ar darbaspēka trūkumu, un šī problēma laukos saasinājusies pēdējos gados: "Liela daļa ir aizbraukuši uz ārzemēm, arī jaunieši. Tie, kas pastāvīgi strādājuši, noveco, bet ogas lasīt ir sarežģīti, nākas liekt muguru," saka lauksaimnieks Ritvars no Talsiem. Pats viņš uz ogu novākšanu sasauc visus savus radiniekus, kaimiņus un bērnus. Kolēģiem tikmēr nākas nodarbināt viesstrādniekus, vēsta Latvijas Radio.
SIA "Lubeco" valdes priekšsēdētāja Zane Silgale stāsta, ka vietējā darbaspēka trūkuma dēļ aicina strādāt ārzemniekus: "Mums ir pietiekami daudz darbaspēka, bet ne vietējie. Mēs jau sen esam pārstājuši rēķināties ar vietējiem, bet mums ir atvesti darbinieki, un mums ar to pietiek, mēs varam veikt visu darbu. Mums ir darbinieki no Indijas. Aģentūra piedāvā strādniekus. Pavasarī to ir mazāk, ap 10 -15, bet tagad, zemeņu novākšanas laikā, kaut kur 30 līdz 40."
To, ka vietējo strādnieku ogu lasīšanā trūkst un ka šogad tāpat kā iepriekš būs jāpiesaista ārzemnieki, apliecina arī Latvijas Augļkopju asociācijas vadītāja un "Arosa-R" īpašniece Māra Rudzāte. "Ievedam viesstrādniekus. Atbrauc ukraiņi un indieši. Mēs jau esam padomājuši, vai nepamest [biznesu], bet tās ir tik milzīgas investīcijas, ka būtu neprāts tā rīkoties," atzīst Rudzāte.
Rudzāte norādīja, ka viesstrādnieku piesaiste ir dārgs pasākums, jo ir jāizmaksā vidējā alga un jārēķinās ar citām izmaksām. Tikmēr ogu cenas šogad nav kāpušas un vietējiem lauksaimniekiem nākas konkurēt ar lētāku importa preci. Vienīgā izeja ir mehanizēt procesus un pielietot inovācijas. Rudzāte arī piebilda, ka citās valstīs vietējie produkti veikalos bauda prioritāti, ko nevar teikt par Latvijas mazumtirdzniecību.
