Kombuļu Inese par Kiviča izdarībām: "Ir traki redzēt cilvēku, kurš iet manās pēdās"

Inese atpazīstamību guva, piedaloties TV šovā "Zelta talanti", kur savulaik pat plūca uzvaras laurus, taču vēlāk daudz slavenāka kļuva ar saviem privātās dzīves līkločiem un skandalozo izgājienu, kad kaila filmējās galvaspilsētas centrā. Vairāk nekā gadu par Ineses gaitām nekas nebija dzirdēts. Tagad dziedātāja atklāti stāsta, kā mainījusies viņas dzīve pēc slavas perioda, un par to, ar kādām bažām un interesi vēro vienu no pēdējā laika skandalozākajiem mūziķiem Andri Kiviču. „Man te, Priekulē, dzīve pašai mainījusies tik uz labu. Mani vairāk izbrīna, kas notiek tajā Rīgā. Vai Kivičs jūk prātā? Es nezinu cēloni, kāpēc kas tāds ar viņu noticis... Varbūt tas trakums viņam pielipis no manis, jo pats pirmsākums tādām lietām taču esmu es!” pārliecinātā balsī teic Inese.

Inese par Kiviču

„Kiviču personīgi iepazinu pirms dažiem gadiem kādā koncertā Rīgā. Atceros, ka bijām vienā pasākumā un pat kopā fotografējāmies. Man par viņu priekšstats ir ideāls. Man patiesi viņš šķita ļoti sakarīgs cilvēks. Normāls, izskatīgs, jautrs un gudrs vīrietis. Un, kopš viņš pēdējo mēnešu laikā kļuvis ļoti aktuāls, es, protams, sekoju līdzi visām viņa darbībām.
Kas viņam uznācis un kāpēc? Varbūt viņu kāds ietekmē šādai rīcībai, sakūda? Mēs jau nezinām. Varbūt viņš kādam kaut ko grib pierādīt. Vēl man ir šāds variants – kad cilvēkiem tuvojas 40, viņi paliek jocīgi. To, kāpēc viņš ar apelsīniem mētājas, es gan nesaprotu... Ja negaršo zupa, nu neēd to, ej prom, necīnies.”

Inese par skandāliem

„Vispār Latvijas dziedātāji ir mazie huligāni. Mēs visi. Skandālus jau mūsu vietā neviens neizprovocē. Gan viņš, gan es kaut kādā ziņā darījām to apzināti. Vai tad kāds cits man lika skriet plikai pa ielu un ģērbt tās drēbes nost? Tajā brīdī man šķita, ka es neko sliktu nedaru. Un Kiviča gadījumā arī – viņš droši vien domāja, ka vienkārši atpūšas. Tajā momentā par sekām neviens nedomā. Kivičam būs ļoti grūts periods. Viņam būs tāds laiks, ka vienaldzīgo būs maz, bet būs viņa atbalstītāji un viņa nīdēji. Ja es Kiviču satiktu uz ielas, es viņu apķertu un pateiktu: „Kā es tevi saprotu!” Cik ļoti es viņu saprotu... Vienīgi viņa rīcības motīvi man nav skaidri. Un tādi mēs, tie mākslinieki, esam – tā mūs nosodīs, tā mūs kritizēs. Vienmēr. Galvenais, lai viņš nepieļauj tās kļūdas, kuras es pieļāvu. Lai viņš nedara pāri bērniem. Jo vislielākie cietēji būs tieši bērni.”

Inese par kopīgo un atšķirīgo

„Kivičam ar manām izdarībām ir daudz līdzības, bet ir arī kaut kas atšķirīgs. Vispār es domāju, ka Kivičs tajā ķezā ir iekūlies neapzinoties, bet ar mani bija mazliet citādi. Piemēram, es tad apzināti ģērbos plika, bet, runājot par viņa publisko vannā iešanu... Cik saprotu, nebija domāts, ka viņš speciāli rādīs plikumus. Tas noteikti bija netīšām. Ir vēl viena atšķirība – es nevienu neapsaukāju, bet visus pazemojumus izcietu sevī. Kivičs visiem dod pretī. Es taču pat ar apelsīniem nemētājos, es klusēju.”

Ineses padomi Kivičam

„Pieredze šādā jomā man ir milzīga. Es esmu gājusi cauri visam tam, kam tagad iet cauri viņš. Iesaku neņemt galvā komentētājus. Lai runā ko grib, lai raksta, ko grib, bet galvenais – nepieļaut, ka cieš paša bērni. Nemūžam to nepieļaut. Zinu, ka viegli dot padomus, bet es to daru pēc savas pieredzes. Kivičs pēc šī visa savā ziņā ir gan zaudētājs, gan ieguvējs. Radošs viņš ir, viņam jābūt izdomai – kā iekūlās nepatikšanās, tā lai no tām izkuļas. Galvenais, lai viņš šo periodu iztur, jo tie, kas ir vājāki, šādās situācijās sabrūk. Ceru, ka viņš nesabruks. Viņam jāmēģina pasargāt savu mīlestību, bērnus un sevi.”

Inese par slavu

„Man pēc tā „slavas laika”, kad skrēju kaila, bija ļoti daudz uzmanības, neskaitāmi koncerti, privāti pasākumi, kur aicināja uzstāties. Var teikt, tas notikums man kaut kā veiksmīgi noslēdzās. Kivičam ir citādi, viņam jāstiprina raksturs, lai neietekmējas no kāda kūdīšanas. Vīrietis ir vīrietis, viņam gribas sevi pierādīt. Un nav zināms, cik viņš patiesi agresīvs var kļūt. Viņam šis ir ļoti grūts laiks, un pēc visiem šiem izgājieniem ir morālās paģiras. Man pēc tā plikā skrējiena morālās paģiras bija divus gadus. Ko es tagad esmu sapratusi? Ka ir jāprot atzīt savas kļūdas. Kāda jēga cīnīties pret to, ko īsti mainīt vairs nevari? Ja esi kaut ko darījis, tad esi.”

Inese par dzīvi tagad

„Pašai vismaz tagad man ir labi. Mēģinu neiekulties nepatikšanās, mēģinu dzīvot savu dzīvi mierīgi. Dzīvot mierīgi, bez publiskiem notikumiem ir apzināts lēmums. Lai cilvēki, kas vēlas, iepazīst mani privāti. Koncertu man ir pietiekami, pelnu arī ar video sveicieniem, ko nododu jubilāriem. Nemaz nevajag darīt trakas lietas, lai mani kāds atcerētos.”

Inese par jaunām attiecībām

„Man šobrīd ir tāds posms dzīvē, ka nevienu nevajag. Dzīvoju kopā ar bērniem. Bērni man saka – varbūt tev kādu vīrieti tomēr vajadzētu, lai mājas darbos vieglāk. Viņi jau redz, ka mamma visu dara, nes malku, veic citus smagākus darbus. Es viņiem atbildu, ka man nevienu nevajag. Man ir savi bērni, jau paaugušies. Vienam 14, otram 12 gadu. Negribu savu laiku ziedot kaut kādiem tipiņiem. Es tieku galā pati, naudiņu nopelnu un to atdodu saviem bērniem, nevis iztērēju kādiem vīriešiem, kam taisīt ēst, mazgāt vai pirkt zeķes. Man ir tikai 39 gadi – ja gribēšu, vēl varēšu veidot ģimeni un attiecības.
Pēc tās dzīves ar Paskvāli četru gadu garumā esmu sapratusi, ko negribu. Daudzi jau agrāk man teica, lai metu mieru kopdzīvei ar viņu. Agrāk domāju, ka iepazītie vīrieši no ārzemēm man palīdzēs piepildīt kādu sapni, bet nekā. Viņi visu tikai bremzēja. Bet nu dzīve man tādā veidā ir iedevusi skolu, jo tagad es zinu, ko gribu.”

Par sekām pēc skandāliem

„Jūtu, arī bērni mainījušies. Tagad ir mīļi un priecīgi. Bērni savulaik bija nomākti un stresaini, kad es daudz laika pavadīju pie datora, internetā sazinoties ar vīriešiem, meklējot attiecības. Nu esmu sapratusi, ka man to visu nevajag, tagad izbaudu laiku ar bērniem. Cik tad ir atlicis? Daži gadi, un viņi būs savā dzīvē. Zinu arī to, kā vecāku neapdomīga rīcība var ietekmēt bērnus. Cik ļoti vienaudži ir neiecietīgi, apsaukājas. Paši neapzinās, ko dara, bet otram bērnam sāp un var būt traumējoši. Bērni ir nežēlīgi, traki nežēlīgi. Zinu, ka skolā maniem bērniem nācās saskarties ar to, ka klasesbiedri internetā cits citam pārsūtīja manas fotogrāfijas. Un bērns jau to attieksmi jūt. Kaut Kivičam izdotos no interneta izvākt tās neadekvātās bildes un video...”