1. marta jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1977. gadā Egils Melbārdis - Latvijas Nacionālā teātra aktieris.

1973. gadā Jurģis Pučinsks - futbolists, tagad treneris.

1970. gadā Māris Zanders - žurnālists.

1961. gadā Rodions Manuilovs - SIA "Jumiks" direktors.

1959. gadā Valērijs Kļimovs - SIA "Izoterm" vadītājs un īpašnieks.

1957. gadā Vaira Gromule - AS "Rīgas starptautiskā autoosta" valdes priekšsēdētāja, Paneiropas autoostu asociācijas ģenerālsekretāre.

1956. gadā Jānis Anspoks - SIA "Astarte - nafta" valdes loceklis un līdzīpašnieks.

1944. gadā Jānis Zirnis - diriģents.

1938. gadā Olga Dreģe - Dailes teātra aktrise.

1937. gadā Valentīna Zeile - bijusi Latvijas Bankas padomes locekle.

1928. gadā Paulis Kļaviņš - Latvijas Kristīgā radio producents.

Jubilāri pasaulē

1994. gadā Džastins Bībers - kanādiešu popmūzikas dziedātājs.

1987. gadā Ke$ha - amerikāņu popmūzikas dziedātāja.

1983. gadā Lupita Njongo - Meksikā dzimusi kenijiešu izcelsmes aktrise.

1978. gadā Džensens Eklzs - amerikāņu aktieris un režisors.

1977. gadā Estere Canjadasa - spāņu aktrise un supermodele.

1974. gadā Marks-Pols Goselārs - amerikāņu aktieris.

1973. gadā Kriss Vēbers - amerikāņu basketbolists.

1973. gadā Džeks Devenports - angļu aktieris.

1971. gadā Tailers Hamiltons - amerikāņu riteņbraucējs.

1969. gadā Havjers Bardems - spāņu aktieris.

1966. gadā Zaks Snaiders - kino režisors, producents un scenāriju autors.

1964. gadā Pols Ležens - franču futbolists un treneris.

1963. gadā Tomass Anderss - vācu dziedātājs ("Modern Talking").

1963. gadā Rons Frensiss - kanādiešu hokejists.

1956. gadā Daļa Grībauskaite - Lietuvas prezidente.

1954. gadā Rons Hovards - amerikāņu aktieris, režisors un producents.

1948. gadā Vinstons Rodnijs jeb "Burning Spear" - jamaikiešu mūziķis.

1944. gadā Maiks d'Abo - angļu dziedātājs ("Manfred Mann").

1944. gadā Rodžers Daltrijs - angļu mūziķis ("The Who").

1929. gadā Georgijs Markovs - bulgāru disidents (miris 1978.gadā).

1928. gadā Žaks Rivets - franču kinorežisors.

1922. gadā Ichaks Rabins - bijušais Izraēlas premjerministrs, Nobela miera prēmijas laureāts (miris 1995.gadā).

1918. gadā Žoau Gularts - bijušais Brazīlijas prezidents (miris 1976.gadā).

1917. gadā Roberts Louels - amerikāņu dzejnieks, konfesionālās dzejas pārstāvis (miris 1977.gadā).

1910. gadā Deivids Naivens - angļu aktieris (miris 1983.gadā).

1910. gadā Ārčers Džons Porters Mārtins - angļu ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 2002.gadā).

1904. gadā Glens Millers - amerikāņu džeza mūziķis (miris 1944.gadā).

1886. gadā Oskars Kokoška - austriešu mākslinieks, dzejnieks un dramaturgs (miris 1980.gadā).

1848. gadā Augusts Sengodēnss - Īrijā dzimis amerikāņu skulptors (miris 1907.gadā).

1810. gadā Frederiks Šopēns - franču-poļu komponists un pianists (miris 1849.gadā).

1760. gadā Fransuā Bizo - franču revolucionārs (miris 1794.gadā).

1456. gadā Ladislavs II - Bohēmijas un Ungārijas karalis (miris 1516.gadā).

1445. gadā Sandro Botičelli - itāliešu gleznotājs (miris 1510.gadā).

Notikumi Latvijā

2014. gadā jau piekto reizi Latvijas Leļļu teātrī pirmizrādi piedzīvo izrāde par Maksu un Moricu, kuru tēlos iejutās aktieri Artūrs Putniņš un Daumants Švampe. Izrādes režisors Edgars Kaufelds pastāstīja, ka izrādes varoņi ir jau pieauguši un kļuvuši nedaudz prātīgāki, bet piekrituši izstāstīt savas dzīves neparastākos atgadījumus, neaizmirstot arī par sekām. Aktieri stāstīs un rādīs puišeļu nedarbus gan ar leļļu, gan citu rekvizītu palīdzību. Izrāde tiek veidota, respektējot Vilhelma Buša oriģinālo darbu, tā kompozīciju un ilustrācijas.

2014. gadā Valsts prezidents Andris Bērziņš, Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, Ministru prezidente Laimdota Straujuma un ārlietu ministra Edgars Rinkēvičs izplata kopīgu paziņojumu, kurā Latvija stingri iestājas par Ukrainas teritoriālo integritāti un uzskata, ka jebkuri soļi, kas vērsti uz Ukrainas sabiedrības šķelšanu un valsts teritoriālās integritātes apšaubīšanu, ir kategoriski nosodāmi. Šāds paziņojums ir atbildes reakcija uz Krievijas lēmumu atļaut bruņoto spēku izmantošanu Ukrainas teritorijā. Paziņojumā teikts, ka starptautiskajai sabiedrībai nav nemazāko šaubu par to, ka minētais lēmums ir tikai liekulīgs mēģinājums ar juridiskām frāzēm piesegt jau notikušo nelikumīgo bruņoto iejaukšanos Ukrainas teritorijas neatņemamā daļā - Krimā. Krievijas paustie argumenti par šādu bruņoto spēku lietošanu ir pilnībā nepamatoti un klajā pretrunā ar Krievijas starptautiskajām saistībām. Šādi rīkojoties, Krievija grauj starptautiskās drošības sistēmas pamatprincipus.

2014. gadā Kontinentālās hokeja līgas kluba Rīgas "Dinamo" ārsts Āris Aivars atzīst savu kļūdu pozitīvajās Latvijas izlases uzbrucēja Vitālija Pavlova dopinga analīzēs, kas tika konstatētas sportistam, pārstāvot Latviju olimpisko spēļu laikā. Pats Pavlovs apzinātu aizliegto vielu lietošanu noliedzis, turklāt viņš apliecinājis, ka šīs hokeja sacensību sezonas laikā ir lietojis vienīgi minētā ārsta ieteiktos medikamentus un uztura bagātinātājus. Aivars atzina, ka viņa kļūda bijusi tā, ka viņš iepriekš nav paraudzījies uz pudelītes saturu, paļaujoties vien uz sertifikātā rakstīto. Neskatoties uz šādu atzīšanos, Starptautiskā Hokeja federācija Pavlovam piesprieda pusotra gada diskvalifikācija par aizliegto vielu lietošanu, kas noslēdzas 2015.gada 30.oktobrī. Pavlovs nevarēs piedalīsies sacensībās, kuras organizē IIHF vai jebkurš tās biedrs.

2014. gadā Valsts ieņēmumu dienesta apkopotā informācija liecina, ka Latvijas mājas vīndari saražo mazāk par 1% no kopējā Latvijā ražoto raudzēto dzērienu apjoma. 2013.gadā raudzētos dzērienus ražoja 35 komersanti, kopā saražojot 654 308 dekalitrus dzērienu. No šī apjoma 6322 dekalitrus saražoja 29 mazie ražotāji. Savukārt vīnogu vīna ražošanu pērn veica seši komersanti, kopā saražojot 219 627 dekalitrus dzērienu. No šī apjoma 54 dekalitrus saražoja četri mazie ražotāji.

2014. gadā AS "Rīgas kuģu būvētava", kas ir viens no lielākajiem un senākajiem uzņēmumiem valstī, nonāk akcionāru strīdu krustugunīs, mazākuma akcionāri brīdina, ka uzņēmums ir tuvu bankrotam. Abas puses vienai otrai veltot pārmetumus neizdevīgu līgumu slēgšanā un personīgā labuma gūšanā. Savukārt uzņēmuma valdes pārstāvji šādus apgalvojumus noliedz, sakot, ka šādi paziņojumi rada pateicīgu augsni spekulācijām par kuģu būvētavas finanšu stāvokli.

2014. gadā no Latvijas Eiropas Parlamentā ievēlētie deputāti no "Vienotības" Sandra Kalniete, Krišjānis Kariņš, Kārlis Šadurskis un Inese Vaidere ir nosūtījuši paziņojumu visiem parlamenta deputātiem, stingri nosodot Krievijas karaspēka izvietošanu Ukrainā. paziņojumā norādīts, ka šāda veida militārā agresija pret Ukrainu pārkāpj starptautiskās normas un Eiropas drošības principus. Tā pārkāpj gan Budapeštas memoranda "garu un burtu", gan vairākas citas starptautiskas vienošanās.

2014. gadā, godinot latviešu režisora, dramaturga, rakstnieka, aktiera un aktiermākslas pedagoga Ārija Geikina piemiņu, Rīgas kultūras centrā "Iļģuciems" notiek ikgadējais Amatieru teātru festivāls. festivālā peidalās amatieru teātru kolektīvi no Rīgas un citām Latvijas pilsētām, kuri savā darbībā allaž ievērojuši principu iestudēt latviešu oriģināldramaturģijas darbus.

2013. gadā toreizējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs nolēmj atkāpties no Reformu partijas valdes locekļa amata, un uz šo vietu virzīja Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāju Žannu Kulakovu.

2013. gadā Nacionālās drošības padome nolemj Satversmes aizsardzības biroja direktora amatam virzīt Valsts prezidenta nacionālās drošības padomnieku, bijušo ģenerālprokuroru Jāni Maizīti, jo toreizējam biroja direktoram Jānim Kažociņam beidzās pilnvaru termiņš.

2013. gadā vairāki pašvaldību vadītāji un eksperti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas rīkotajā diskusijā izsaka iebildumus par Administratīvi teritoriālās reformas izvērtējumu un ministrijas turpmākajiem plāniem. Vairāki pašvaldību vadītāji uzsvēra, ka ministrijas ideja par reģionālo sadalījumu pēc formulas "9+21" jeb deviņas pilsētas un 21 novads ir kārtējā avantūra un eksperiments Latvijas mērogā.

2013. gadā toreizējais vides un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs aicina diskutēt par 30 pašvaldību izveidi tagadējo 119 vietā, tādējādi domājot par administratīvās reformas turpināšanu. Šāds piedāvājums brīvprātīgai apvienošanai nebija galīgs, bet, ja apvienošanās notiktu, tad līdz 2020.gadam Latvijā izveidotu 30 pašvaldības, kurās apvienotos esošie novadi. Ministrijas piedāvājumā daudzi novadi veidotos kādreizējo rajonu robežās.

2013. gadā Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati liecina, ka 2012.gada mēneša vidējā bruto darba samaksa augusi par 3,7% jeb 17 latiem līdz 481 latam. Sabiedriskajā sektorā darba samaksa palielinājās par 4,5% - no 493 līdz 515 latiem. Privātajā sektorā kāpums bija par 3,5% - no 447 līdz 463 latiem. Vispārējās valdības sektorā pieaugums bija 2,6% - no 454 līdz 466 latiem.

2013. gadā Lietuvas Valsts pārtikas un veterinārijas dienests aizliedz valstī tirgot Latvijā ražotos "Kuršu zemes" gaļas konservus, kuru sastāvā atklāta zirga gaļa. "Kuršu zemes" konservi tika atsaukti no Lietuvas veikalu plauktiem.

2013. gadā saskaņā ar tiesas lēmumu Rīgas domei publiski jāatvainojas biedrībai "Daugavas Vanagi Latvijā" par prettiesisko lēmumu aizliegt rīkot gājienu 16.martā, Leģionāru piemiņas dienā. Līdz ar to stājas spēkā Administratīvās rajona tiesas spriedums, ar kuru Rīgas domei uzlikts par pienākumu publicēt atvainošanos laikrakstos "Diena", "Neatkarīgā", "Latvijas Avīze", "Telegraf", "Čas", "Vesti segodņa" par prettiesisko Rīgas pilsētas izpilddirektora 2011.gada 8.marta lēmumu.

2013. gadā Rīgā, 13.janvāra ielā zem Dzelzceļa tilta, veicot rakšanas darbus, tika atrasts sprādzienbīstams priekšmets, kas bija iegāzies ūdenī. Ūdenslīdēju komanda priekšmetu izcēla no ūdens, bet Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas rotas karavīri to apskatot, vēlāk skaidroja, ka atrastais priekšmets bijis īpaši bīstams Pirmā pasaules kara 100 milimetru artilērijas lādiņš.

2013. gadā Jūrmalas pilsētas tiesa pasludina Ķemeru sanatorijas investora SIA "Ominasis Latvia" maksātnespēju. Ar pieteikumu par maksātnespēju tiesā atkārtoti vērsās uzņēmums "Arhiidea", ar kuru "Ominasis Latvia" notiek strīdi par parādu piedziņu.

2013. gadā, aicinot pašvaldības uz turpmāku administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu un brīvprātīgi apvienoties, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija paziņo, ka tā piedāvās tām arī finansiālu atbalstu – 100 000 latu jeb 142 000 eiro. Ministrija atzīst, ka minētā summa nav liela, taču tā vismaz segs apvienošanās izdevumus.

2013. gadā policija nosūta prokuratūrai krimināllietu kriminālvajāšanas sākšanai pret trim bijušajām uzņēmuma "Ventspils siltums" darbiniecēm par vairāk nekā 700 000 latu piesavināšanos no uzņēmuma kases.

2013. gadā Latvijas čempions brīvā stila slēpošanā Emīls Ozoliņš iegūst pirmo vietu arī Igaunijas atklātajā čempionātā, kas vienlaicīgi bija arī sestais starptautiskās "Monster Energy Ride in Baltics" tūres posms. Ozoliņš bija vienīgais ārvalstu pārstāvis, kuram sacensībās snovbordā un brīvā stila slēpošanā izdevās izcīnīt vietu uz goda pjedestāla.

2013. gadā Saeima ārkārtas sēdē satiksmes ministra amatā apstiprina līdzšinējo Satiksmes ministrijas valsts sekretāru Anriju Matīsu. Par Matīsu nobalsoja 73 deputāti no Reformu partijas, "Vienotības", kā arī pie frakcijām nepiederošie deputāti un opozīcijas pārstāvji – "Saskaņas centrs" (SC) un Zaļo un zemnieku savienība. Savukārt pret bija 12 koalīciju pārstāvošie deputāti no nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK. Pirms balsojuma par Matīsa apstiprināšanu amatā Ministru prezidents Valdis Dombrovskis atzina, ka satiksmes ministra kandidātu atlase nav bijusi sevišķi viegla, turklāt vairāki no uzrunātajiem kandidātiem ir atteikušies dažādu iemeslu dēļ.

2012. gadā nodibina jaunu biedrību "Latvijas attīstībai", kuras dibināšanā piedalījies partijas "Jaunais laiks" dibinātājs Einars Repše, kā arī uzņēmēji Olafs Berķis un Valerijs Belokoņs. Tiek uzsvērts, ka biedrība neplāno kļūt par partiju, taču katram organizācijas biedram ir brīva izvēle attiecībā uz savas nākotnes saistīšanu ar politiku. Jaundibinātās biedrības mērķis ir izveidot ideoloģiski labēju diskusiju platformu, kurā tiktu izveidoti priekšlikumi, kā panākt dinamisku un ilgtspējīgu Latvijas attīstību.

2012. gadā pazīstamais ģimenes portāls "Cālis.lv" pārdots Igaunijas uzņēmumam, paziņo tā dibinātāja un līdzšinējā īpašniece Agnese Vīdnere. Darījuma summu viņa neatklāj, un arī pircēja vārds netiek nosaukts, lai gan tiek atklāts, ka uzņēmumam esot pieredze mediju biznesā, un tas darbojas visā Baltijā.

2012. gadā biedrības "Dzimtā valoda" līderis Vladimirs Lindermans vēršas Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā ar prasības pieteikumu pret Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu un "Latvijas Avīzi", prasot piedzīt no katra 5000 latus par viņa goda un cieņas aizskaršanu. Lindermans uzskata, ka šādā veidā viņš vēlas apturēt biedrības "Dzimtā valoda" līderu apmelošanu un "dēmonizēšanu". "Drīz jau tantiņas laukos sāks biedēt savus bērnus, sakot: "Ja slikti uzvedīsies, Lindermans un [viņa domubiedrs Jevgēnijs] Osipovs atnāks tev pakaļ!"" nobažījies Lindermans.

2012. gadā Saeima kārtējo reizi noraida apvienības "Saskaņas centrs" priekšlikumu grozīt likumu "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" un noteikt pareizticīgo Ziemassvētkus 7.janvārī par svētku dienu. Par likuma izmaiņām nobalsoja 43 deputāti, pret bija 46, bet viens tautas kalps balsojumā atturējās. Par likuma izmaiņām nobalsoja visi klātesošie SC un Zaļo un zemnieku savienības deputāti, pret bija valdošā koalīcija.

2012. gadā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas paspārnē izveidotā darba grupa nespēja vienoties ne par to, vai tiešām nepieciešams aizliegt apmaksātu priekšvēlēšanu aģitācijas televīzijā un radio, ne par iespējamajiem risinājumiem šāda aizlieguma gadījumā. Vairāki darba grupas locekļi bažījās, vai šāds reklāmas aizliegums tiešām nodrošinās visām partijām vienlīdzīgas iespējas paust savu viedokli, savukārt plašsaziņas līdzekļu pārstāvji uzsvēra, ka šāds lēmums nopietni ietekmēšot mediju finansiālo stāvokli.

2012. gadā Valsts kases apkopotā informācija liecina, ka valsts un pašvaldību parāds nedaudz samazinājies un bijis 5,335 miljardi latu. Iekšējais parāds bijis 782,4 miljoni latu, bet ārējais parāds - 4,53 miljardi latu.

2012. gadā kā nepārsūdzēts stājies spēkā Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas spriedums, ar kuru daļēji apmierināta Sanda Ziemeļa prasība un no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta piedzīta 50 000 latu atlīdzība par Ziemelim nodarīto morālo kaitējumu saistībā ar 1997.gadā notikušo Talsu traģēdiju. Kopumā Ziemelis lūdza tiesu piedzīt no valsts 410 000 latu, no kuriem 150 000 latu veidoja kompensācija par sakropļojumu, 150 000 latu - atlīdzība par morālo kaitējumu, bet 110 000 latu - atlīdzība par veselībai nodarīto kaitējumu.

2011. gadā par četrkārtēju Latvijas čempionu orientēšanās sportā uz slēpēm kļūst Andris Kivlenieks. Viņš jau iepriekš kļuva par Latvijas čempionu sprintā un garajā distancē, bet tagad viņš sacensībās Daugavpilī saviem panākumiem pievienojis klāt arī uzvaru vidējā distancē un stafetē.

2011. gadā Rīgas dome pieņem lēmumu, ka "Saktas" puķu tirdziņam būvēs jaunus paviljonus, tam tērējot aptuveni 600 000 latu. Jau tad tika nolemts, ka jaunās ēkas būs izteikti caurspīdīgas - sienas un daļēji arī jumts būs veidots no stikla. Divās paviljona ēkās tiks izvietotas 16 un 14 tirdzniecības vietas. Tajās tiks ierīkota ūdensapgāde un kanalizācijas noteku sistēma, lai tirgotājiem turpmāk vairs nebūtu pašiem, jānes ūdens puķēm un pēc tam tas jāizlej parkā.

2011. gadā Latvijā sākas tautas skaitīšana, kas notika vairākos etapos, un tās laikā tiks iegūta informācija ne tikai par pastāvīgajiem Latvijas iedzīvotājiem, bet arī mājokļiem. Šī bija pirmā Latvijas tautas skaitīšana kopš iestāšanās Eiropas Savienībā un pirmā, kurā anketas būs pieejamas internetā.

2011. gadā aptuveni 40 vecāku pirms Rīgas domes sēdes Rātslaukumā protestē pret bērnu diskrimināciju saistībā ar dažāda apmēra pašvaldības atbalstu Rīgā deklarētajiem bērniem. Vecāki aicināja domniekus atlikt jautājuma izskatīšanu un rīkot plašākas sabiedrības diskusijas par to.

2011. gadā Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētā prokuratūra izskatīšanai Kurzemes apgabaltiesā nodod krimināllietu, kurā četras personas apsūdzētas par gandrīz 80 000 latu izspiešanu no kluba "Ventspils" futbolistiem. Turklāt no cietušajiem pieprasīta ne tikai nauda, bet arī sportistu īpašumi.

2011. gadā Rīgas dome nolemj likvidēt domes prezidiju, veicot grozījumus Rīgas pašvaldības nolikumā. Toreiz domē skaidroja, ka Rīgas pašvaldības nolikuma jaunā redakcija izstrādāta ar mērķi iespējami samazināt dokumentu aprites laiku domes institūcijās, jautājumu izskatīšanu pamatā deleģējot pastāvīgajām komitejām un domei. Līdz tam saskaņā ar pašvaldības nolikumu Rīgas domes prezidijā bija domes priekšsēdētājs un domē pārstāvēto politisko partiju vai partiju apvienību deleģētie pārstāvji, un domes priekšsēdētājs bija arī prezidija priekšsēdētājs.

2010. gadā Militārā policija sāk kriminālprocesu par dokumentu viltošanu, un šajā lietā tiek pārbaudīta vairāk nekā 50 Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Gaisa spēku amatpersonu rīcība. Vēl 2008.gadā NBS pēc savas iniciatīvas sāka iekšējo dienesta izmeklēšanu, kurā apstiprinājās fakti par komandējuma dokumentu viltošanu. Saskatot noziedzīga nodarījuma pazīmes, dienesta izmeklēšanas materiāli tika nodoti MP, kura savukārt sāka kriminālprocesu.

2010. gadā Liepājas policijas un vienlaikus Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes priekšnieks Artūrs Vaiteiks tiek atbrīvots no amata, pārceļot viņu darbā uz Rīgu zemākā amatā. Toreizējā iekšlietu ministre Linda Mūrniece, šo situāciju raksturojot, paziņoja, ka Vaiteiks jau kādu laiku ir "krājis neizdarības" un nav spējis kontrolēt ne reģiona, ne Liepājas policiju.

2010. gadā tiek likvidēta Naturalizācijas pārvalde un tās filiāles reģionos. Turpmāk ar iesniegumiem naturalizācijai iedzīvotāji varēja vērsties jebkurā no 30 Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nodaļām visā Latvijā, savukārt pārbaudījumus, tāpat kā līdz šim, pilsonības pretendenti varēja kārtot Rīgā, Liepājā un Daugavpilī.

2010. gadā ar krāšņu ceremoniju noslēdzas XXI Ziemas olimpiskās spēles, kas norisinājās Kanādas pilsētā Vankūverā. Latvijas delegācijā Vankūveras olimpiskajās spēlēs bija pieteikti 58 sportisti, kas atkārtoja līdz šim lielāko delegāciju. Latvijas izlases sportistiem pirmo reizi ziemas Olimpiādēs izdevās iegūt divas medaļas - brāļi Andris un Juris Šici bija otrie kamaniņu sportā divniekiem, bet Martins Dukurs izcīnīja otro vietu skeletona sacensībās vīriešiem. Noslēguma ceremonijā Latvijas karogu stadionā ienesa Haralds Silovs, kurš šorttreka un ātrslidošanas sacensībās četras reizes iekļuva labāko 20 sportistu vidū. Silovs šajā Olimpiādē kļuva par pirmo sportistu, kurš startējis gan šorttrekā, gan ātrslidošanā.

2009. gadā Latvijas čempionātā kamaniņu sportā zelta medaļas izcīna Maija Tīruma, Mārtiņš Rubenis, kā arī divnieku ekipāža Andris un Juris Šici.

2009. gadā ekonomiskās krīzes iespaidā stājas spēkā grozījumi Saeimas kārtības rullī, kas noteica samazināt Saeimas deputātu algas par 15%. Tāpat ar grozījumiem Saeimas kārtības rullī noteikts, ka katra pastāvīgā Saeimas komisija var veidot ne vairāk kā divas apakškomisijas un katrs deputāts var būt ne vairāk kā divu apakškomisiju loceklis.

2009. gadā Sabiedrības veselības aģentūras ziņojums par zīdaiņu un pirmsskolas vecuma bērnu veselību liecina, ka 2007.gadā zīdaiņu mirstība Latvijā pieaugusi un bija aptuveni divas reizes augstāka nekā vidēji Eiropas Savienības valstīs. Lielāka zīdaiņu mirstība nekā Latvijā ir tikai Bulgārijā un Rumānijā. Apkopotā informācija liecina, ka no 2001.gada zīdaiņu mirstība Latvijā samazinājusies, taču 2007.gadā atkal nedaudz pieaugusi, sasniedzot aptuveni 8-9 mirušos zīdaiņus uz 1000 dzīvi dzimušajiem, salīdzinoši vidējais rādītājs ir četri mirušie uz 1000 dzīvi dzimušajiem.

2009. gadā pasaules čempionātā bobslejā vīriešu četrinieku ekipāžām trešo vietu izcīna Latvijas ekipāža ar Jāni Miņinu, stūmējiem Daumantu Dreiškenu, Oskaru Melbārdi un Intaru Dambi. Latvijas sportisti tikai par trīs sekundes simtdaļām atpalieka no otrās vietas ieguvēja, vācieša Andrē Langes vadītās ekipāžas.

2009. gadā Rīgā vairākas personas piekāvušas un aplaupījušas kora "Kamēr..." diriģentu Māri Sirmo, kurš pēc negadījuma tika nogādāts slimnīcā. Laupītāji klauvējuši pie Sirmā dzīvokļa durvīm, kad diriģents tās atvēra, viņš saņēma sitienu pa galvu. Dzīvoklī iekļuva laupītāji, kuri nozaga dažādus priekšmetus un naudu. Par šo laupīšanu tika sākts kriminālprocess.

2009. gadā pēc rekonstrukcijas oficiāli atklāj Limbažu slimnīcas Ambulatoro nodaļu. Radikālas pārmaiņas piedzīvoja Limbažu poliklīnikas reģistratūras daļa, kas no pagrabstāva pārcēlās uz pirmā stāva vestibilu. Rekonstrukcijas rezultātā tika izremontēta traumatologa, ķirurga un ādas ārsta kabinets, kā arī ierīkotas labierīcības cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

2007. gadā darbu sāk jaunais tiesībsargs, līdzšinējais Satversmes tiesas (ST) tiesnesis Romāns Apsītis. Apsītis ir pirmais tiesībsargs Latvijā, jo institūcija darbojas no 2007.gada 1.janvāra. Viņš iecelts amatā uz četriem gadiem.

2006. gadā Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvā atklāj Latvijā pirmo elektronisko dokumentu glabātavu.

2006. gadā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Vašingtonā atklāj jauno Latvijas vēstniecības ēku. Tāpat Valsts prezidente tiekas ar ASV aizsardzības sekretāru Donaldu Ramsfeldu un ASV viceprezidentu Ričardu Čeiniju. Valsts prezidente pasniedz Triju Zvaigžņu ordeni vairākiem ASV senatoriem, ASV kongresmenim Džonam Šimkum un ASV valsts sekretāra palīgam Danielam Frīdam. Viestura ordenis tiek pasniegts bijušajam NATO Eiropas spēku komandierim ģenerālim Veslijam Klarkam. Savukārt Atzinības krustu saņem ASV NATO komitejas valdes loceklis Rendijs Šenemans un ASV valsts sekretāres vietnieka palīdze Hizere Konlija.

2006. gadā Katastrofu medicīnas centrs atzīmē desmito gadadienu.

2006. gadā atzīmē Latvijas bāriņtiesu un pagasttiesu darbības atjaunošanas desmitgadi - pirms 10 gadiem spēkā stājās likums "Par bāriņtiesām un pagasttiesām", saskaņā ar kuru daudzviet Latvijā darbu sāka bāriņtiesas un pagasttiesas pašvaldību izveidotas aizbildnības un aizgādnības.

2005. gadā čipsu ražotājā AS "Latfood" izceļas ugunsgrēks, liesmām izplatoties aptuveni 2500 kvadrātmetru platībā un dažās stundās faktiski nopostot uzņēmuma ražotni. Ugunsgrēku izdodas likvidēt pēc 29 stundu darba.

2005. gadā aprit 15 gadi, kopš izveidota Ekonomikas ministrija.

2004. gadā Rīgas Neatliekamās medicīniskās palīdzības stacijā svinīgi atklāj par godu iestādes 100 gadu jubilejai izveidoto muzeju. Muzejā var apskatīt agrāk mediķu darbā lietotus priekšmetus un neatliekamās medicīniskās palīdzības stacijas pārveidošanos un izaugsmi gadsimta gaitā.

2003. gadā notiek Latvijas Zemnieku savienības (LZS) kongress, kurā tiek pieņemta rezolūcija par partijas atbalstu Latvijas iestājai Eiropas Savienībā (ES). LZS norāda, ka partijas un valdības darbs, panākot labvēlīgus iestāšanās nosacījumus, ir radījis priekšnosacījumus Latvijas tālākam integrācijas procesam ES.

2002. gadā Rīgā, Dailes teātrī, notiek Latvijas Atmodas partijas (LAP) dibināšanas kongress. Par LAP priekšsēdētāju, 12 dibināšanas kongresa dalībniekiem balsojot "par" un diviem atturoties, tiek ievēlēts Vilis Bāliņš (priesteris Sergejs). Politisko organizāciju nodibināt neizdodas.

2002. gadā Lietuvas pilsētā Nidā notiek Baltijas Ministru padomes sanāksme, kurā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas premjerministri vienojas par kopīgu kaimiņvalstu nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības lauksaimniecības politiku.

2001. gadā Minhauzena muzejā un krogā Limbažu rajona Liepupes pagasta Duntē izceļas ugunsgrēks. Izdeg ēkas jumts, bēniņu izbūve, kā arī atsevišķas telpas pirmajā stāvā. Lai atjaunotu Minhauzena muzeju, tiek nodibināts Minhauzena fonds. 2005.gada 1.jūnijā jeb 32.maijā pēc barona fon Minhauzena laika skaitīšanas sistēmas Limbažu rajona Liepupes pagasta Duntē atklāj atjaunotajā Minhauzena muižā iekārtoto slavenajam melim veltīto muzeju.

2001. gadā Latvijā oficiālā vizītē uzturas Horvātijas Republikas parlamenta priekšsēdētājs Zlatko Tomčičs.

2000. gadā Latvijā valsts vizītē ierodas Slovēnijas prezidents Milans Kučans ar kundzi Štefku Kučanu.

2000. gadā Notiek Ekonomikas ministrijas (EM) dibināšanas desmit gadu jubilejai veltīts svinīgs pasākums, kura laikā EM tiek atklāta ekonomikas ministru foto galerija.

1999. gadā stājas spēkā Latvijas un Francijas, kā arī Latvijas un Vācijas līgums par vīzu režīma atcelšanu.

1999. gadā stājas spēkā jaunais Civilprocesa likums, kas aizstāj līdz tam spēkā esošo Civilprocesa kodeksu.

1998. gadā Latvijas Augstkalnu kluba (LAK) programmas "7 virsotnes Latvijai" gaitā LAK komanda - Teodors Ķirsis, Imants Zauls, Juris Ulmanis, Aivars Prošenkovs un Evija Ķirse - veiksmīgi sasniedz Austrālijas augstāko kalnu Kostjuško.

1997. gadā saskaņā ar Ministru kabineta izdarītajiem grozījumiem noteikumos par alkoholisko dzērienu marķēšanas kārtību no 1997.gada 1.marta aizliegts uzglabāt, iegādāties, pārvadāt un realizēt ar akcīzes nodokli apliekamos Latvijā ražotos alkoholiskos dzērienus, kuriem nav akcīzes nodokļa markas.

1981. gadā darbu Juglas ielā sāk Rīgas pilsētas I bērnu slimnīca (vēlāk - Bērnu klīniskā slimnīca "Gaiļezers"). Slimnīca celta, plānojot 406 gultu vietas bērniem līdz 15 gadu vecumam. Jaunas, modernas, sanitāri higiēniskām prasībām atbilstošas bērnu slimnīcas celtniecība Rīgā tika pamatota ar septiņdesmitajos gados visai augsto bērnu mirstību pilsētā un nozokomiālās infekcijas pieaugumu.

1940. gadā viņsaulē 56 gadu vecumā aiziet rakstnieks Edvarts Virza.

Notikumi pasaulē

2006. gadā Tarja Halonena tiek inaugurēta Somijas prezidentes amatā uz otro termiņu.

2005. gadā ASV Augstākā tiesa atceļ nāvessodu personām, kas pastrādājušas slepkavību nesasniedzot 18 gadu vecumu.

2004. gadā Irākas Pārvaldes padome vienojas par pagaidu konstitūciju, sperot būtisku soli, lai varētu pilnībā pārņemt valsts pārvaldi no ASV.

2002. gadā par oficiālo valūtu Spānijā pesetas vietā kļūst eiro.

2002. gadā raķete "Ariane 5" veiksmīgi nogādā orbītā 800 kilometru augstumā virs Zemes 8,6 tonnas smago vides novērošanas satelītu "Envisat", kas ir smagākā kosmosā nogādātā krava.

2000. gadā Hanss Blikss kļūst par ANO Novērošanas, pārbaudes un inspekcijas komisijas (UNMOVIC) Irākā vadītāju.

1994. gadā grupa "Nirvana" uzstājas ar koncertu Vācijas pilsētā Minhenē, kas izrādās grupas pēdējā uzstāšanās.

1992. gadā Bosnijas musulmaņu un horvātu federācija nobalso par atdalīšanos no Dienvidslāvijas.

1983. gadā kompānija "Swatch" iepazīstina ar saviem pirmajiem pulksteņiem.

1978. gadā no kapsētas Šveicē tiek nozagts Čārlija Čaplina zārks.

1975. gadā Austrālijā sākas krāsainās televīzijas pārraides.

1969. gadā uzstāšanās laikā Maiami tiek apcietināts grupas "Doors" līderis Džims Morisons par atkailināšanos koncerta laikā.

1966. gadā padomju kosmosa zonde "Venera 3" ietriecas Venērā, kļūstot par pirmo kosmisko lidaparātu, kas nosēdies uz citas planētas virsmas.

1961. gadā ASV prezidents Džons F. Kenedijs nodibina brīvprātīgo humānās palīdzības organizāciju "Peace Corps".

1958. gadā Turcijas pasažieru kuģa "Uskudar" katastrofā netālu no Kodžaeli iet bojā vismaz 300 cilvēki.

1954. gadā ASV Klusā okeāna Bikini atolā veic 15 megatonnu ūdeņraža bumbas izmēģinājumu, kas izraisa radioaktīvo piesārņojumu apkārtējās salās.

1953. gadā Padomju Savienības diktators Josifs Staļins piedzīvo trieku un sabrūk. Viņš mirst četras dienas vēlāk.

1950. gadā vācu fiziķim Klausam Fuhsam tiek piespriests 14 gadu cietumsods par spiegošanu PSRS labā, atklājot īpaši slepenu informāciju par atmobumbas izstrādi.

1947. gadā Starptautiskais valūtas fonds sāk finanšu operācijas.

1946. gadā Lielbritānija nacionalizē Anglijas banku.

1941. gadā Bulgārija paraksta līgumu par pievienošanos Otrā pasaules kara Ass valstīm.

1936. gadā ASV tiek pabeigta Hūvera dambja būvēšana.

1932. gadā tiek nolaupīts amerikāņu aviatora Čārlza Lindberga 20 mēnešus vecais dēls Čārlzs Augusts Lindbergs II. Pēc nacionāla mēroga meklēšanas operācijas un sarunām ar nolaupītājiem 12.maijā puisēna līķis tiek atrasts dažu kilometru attālumā no Lindberga mājām.

1912. gadā amerikāņu armijas kapteinis Alberts Berijs veic pirmo lēcienu ar izpletni no lidojošas lidmašīnas.

1896. gadā Etiopijas armija Adovas kaujā uzvar skaitliski mazākos Itālijas spēkus, noslēdzot Pirmo itāļu-etiopiešu karu.

1896. gadā franču fiziķis Anrī Bekerels atklāj radioaktivitāti.

1873. gadā Ņujorkas štata kompānija "E.Remington and Sons" sāk ražot rakstāmmašīnas.

1872. gadā ASV tiek dibināts Jeloustounas nacionālais parks, kas ir pasaulē pirmais nacionālais parks.

1867. gadā Nebraska kļūst par ASV 37.štatu. Štata pilsēta Lankastera tiek pārdēvēta par Linkolnu un pasludināta par štata galvaspilsētu.

1845. gadā ASV prezidents Džons Tailers dod pavēli anektēt Teksasas Republiku.

1840. gadā Adolfs Tjērs kļūst par Francijas premjerministru.

1815. gadā pēc izsūtījuma Elbā Napoleons atgriežas Francijā. 1811. gada

1. marts Ēģiptes valdnieks Muhameds Ali Paša pavēl nogalināt Mamluku dinastijas līderus.

1803. gadā Ohaio kļūst par ASV 17.štatu.

1700. gadā Zviedrija ievieš pati savu zviedru kalendāru, mēģinot īstenot reformas Gregora kalendāram. 1712.gada 1.martā Zviedrija ievieš Jūlija kalendāru, bet 1753.gada 1.martā atgriežas pie Gregora kalendāra.

1692. gadā, aizsākot tā dēvēto Salemas raganu prāvu, Salemas ciematā Masačūsetsā tiek arestētas trīs sievietes - Tituba, Sāra Guda un Sāra Osborna.

1565. gadā tiek dibināta Riodežaneiro pilsēta.

1562. gadā katoļi Francijas pilsētā Vasī nogalina vairāk nekā 1000 hugenotu, kas iezīmē Francijas Reliģijas karu sākumu.