Komponists Mārtiņš Brauns priecājas: "Ar sievu esam vienaudži!"

Līdz šim prezentācijās un citos saviesīgos mūziķu pasākumos, kā arī koncertu aizkulisēs Brauns lielākoties manīts lepnā vienatnē, un daudziem gados jaunākiem kolēģiem pat nebija nojausmas, ka Mārtiņš ir precēts vīrs.

Tāpēc komponista ierašanās Dailes teātrī kopā ar kundzi Jutu bija pārsteigums ne vienam vien. „Mans mūžs ne tālu nav beidzies, un tāds ieguldījums pa īstam vēl nav sācies,” par viņam piešķirto balvu smēja mūziķis, pēc mirkļa gan atzīdamies – protams, ir patīkami tikt novērtētam un ne jau velti ceremonijas vakarā līdzās viņam ir mīļotais cilvēks.

Atzīmēs kāzu 15. jubileju

Mārtiņš Brauns ar sievu Jutu Braunu, izrādās, nebūt nav mājās sēdētāji, bet arī slavenību burziņi viņus nesaista. Toties Brauni labprāt kopā gan dodas ārzemju ceļojumos, gan arī apmeklē dažādus koncertus. „Bet tikai tādus, kuros pats neuzstājos. Manas dziesmas Juta jau zina, un viņai nav interesanti staigāt pa koncertiem, ja man jābūt uz skatuves,” savu reto parādīšanos ļaudīs ar kundzi skaidro Brauns, kam šoruden Lāčplēša dienā – uzreiz pēc Mārtiņiem – gaidāma 15. kāzu gadadiena.

Komponists atzīst, ka ar Jutu iepazinušies jau jaunībā. „Es viņu atceros no Kinostudijas laikiem – bijām vēl jauni, kad sapazināmies. Tolaik nekas mums nesanāca – katram bija cita ģimene. Bet pēc daudziem gadiem notika tāds brīnums, ka sagājām kopā – katrs ar otro piegājienu. Un es esmu tiešām priecīgs, ka mēs esam kopā,” sirsnīgi uzlūkodams sievu, teic Mārtiņš Brauns, kura pirmā sieva, kā zināms, bija nu jau aizsaulē aizsauktā Latvijas Nacionālā teātra aktrise Iveta Brauna.

Arī komponista otrās sievas Jutas pirmais vīrs jau nomiris, un dzīve Mārtiņu un Jutu kopā savedusi laikā, kad abiem emocionāli bijis smags posms. Tomēr drīz viņi kļuvuši viens otram par lielāko atbalstu un prieka avotu.

„Nezinu, kāds bez viņas es vispār būtu – vai maz radītu vai tikai nedarbus darītu. To nezinu. Juta man ļoti palīdz dzīvē. Bet, runājot par radošo dzīvi... Jā, varu pateikt – vienu no manām pēdējām tapušajām labākajām dziesmām es nebūtu ierakstījis, ja sieva nebūtu pateikusi, ka tā ir laba. Pašam nebija tādas īstas pārliecības, domāju, ka būtu to izsviedis laukā kā neizdevušos,” atzīstas komponists.

Ne tā kā Imantam Kalniņam...

Redzot, ar cik mirdzošu skatienu Juta uzlūko Mārtiņu, pāra attiecības atgādina komponista Imanta Kalniņa un viņa sievas Agras mīļuma pilno kopābūšanu. Kamēr Juta apstiprina, ka, jā, viņai ir brīnišķīgs vīrs, Mārtiņam Braunam gan šis salīdzinājums nešķiet atbilstīgs.

„Mums ir milzīga atšķirība, un par to es lepojos un priecājos – mana sieva ir mans vienaudzītis. Imanta Kalniņa kundze viņam varētu būt meitiņa, bet mēs ar Jutu esam viena gada. Juta pat par mani ir astoņas dienas vecāka. Esmu pārliecinājies – ja esi ar savu otro pusīti vienaudzis, labāks kontakts nav iespējams!” apgalvo Mārtiņš. Sieva viņa teikto papildina: „Nu jā, mani nesa pēc piedzimšanas no slimnīcas ārā, kad viņu vēl mammas vēderā nesa iekšā!”

Vaicāts, vai neskopojas ar mīļiem vārdiem un ir romantisks, Mārtiņš Brauns neslēpj: „Es tos vārdus saku, bet viņa ir jau tā pieradusi pie mīļvārdiem, ka man rodas iespaids, ka tie vairs nestrādā...” „Jādomā kas cits!” smaidot vīram, rosina Juta.