"Alita: Kaujas eņģelis" – Džeimss Kamerons un viņa kiborgu revolūcija
23. gadsimtā Zeme piedzīvo “Sabrukumu” – postošu karu, kas apturēja visu tehnisko progresu un radīja jaunu sabiedrību, kurā esošās tehnoloģijas tika piemērotas tikai vienam mērķim – stipros padarīt vēl stiprākus, lai vājie kļūtu par viņu upuriem. 300 gadus vēlāk par planētas Zeme sirds kļūst Dzelzs pilsēta – vieta visiem izdzīvojušajiem, kur parastie cilvēki plecu pie pleca ar kibernētiski uzlabotajiem dzīvo Zālemas – pēdējās Debesu pilsētas ēnā. Dzelzs pilsēta ir kā milzu rūpnīca, kura dzīvo un strādā, lai apgādātu Zālemā dzīvojošo eliti, pretī saņemot vienīgi atkritumus, kuri tiek nomesti no debesīs mītošajiem. Un tagad, pilnīgi nejauši atkritumos atrastās kibernētiskā organisma detaļas kļūst par pamatu jauna varoņa radīšanā – viņa ir pusaugu meitene, kura ir ceļā uz to, lai noskaidrotu savu izcelšanos un kļūtu par cerību visiem Dzelzs pilsētas iemītniekiem.
Filmas “Alita: Kaujas eņģelis” (“Alita: Battle Angel”) producents Džeimss Kamerons pirmo reizi tika pārņemts ar noslēpumainās Alitas burvestību jau divdesmit gadus atpakaļ – vēl pirms viņš 2009. gadā radīja savu 3D meistardarbu “Avatars” (“Avatar”). 90-to gadu beigās viņa kolēģis un draugs Giljermo Del Toro ieteica Kameronam anime īsfilmu, kuras pamatā bija Jukito Kiširo radītās kiberpanka Mangas deviņu daļu sērijas. Jauns nākotnes redzējums, kurš mijās ar iespaidīgām kaujas ainām, tēmas, kuras skar pasaules izpēti, sevis meklējumus un ilgas pēc brīvības – jau toreiz Del Toro bija pārliecināts, ka šīs lietas vislabāk piestāv tieši Džeimsam Kameronam. “Mana reakcija uz to bija ļoti emocionāla,” atceras Kamerons, “Es tiešām uz to noreaģēju ļoti spēcīgi, jo mana vecākā meita toreiz bija aptuveni Alitas vecumā un es saskatīju tajā iespēju izstāstīt stāstu arī par viņu. Es pievērsos visai grāmatu sērijai, ko Kiširo bija radījis par Alitu un sapratu, ka viņš ir radījis tik ļoti bagātīgu, detalizētu un vizuāli iespaidīgu pasauli, kura noteikti prasās pēc ekranizācijas.”
Kadri no filmas "Alita: Kaujas eņģelis" un tās tapšanas
26. gadsimtā, 300 gadus pēc visu laiku lielākās kaujas tiek atrastas Alitas - sievietes-kiborga detaļas, kuras pieder jau aizmirstām tehnoloģijām. ...
Pirmais izaicinājums, ar kuru sastapās Kamerons, bija Dzelzs pilsēta – tā bija ideāla vieta, kur realizēt savus kinematogrāfiskos sapņus, apvienojot vienā augstāko tehnoloģiju sasniegumus kopā ar absolūti cilvēcisku stāstu. Kamerons ķērās pie scenārija, sapludinot vienā stāstā pirmās četras grāmatas par Alitu. Papildus scenārijam, Kamerons uzrakstīja ap 600 lappušu garas piezīmes par katru no stāsta personāžiem un arī par Dzelzs pilsētas dzīvi un uzbūvi. Kameronam talkā nāca arī konceptuālo mākslinieku komanda, lai radītu pirmās skices un pārbaudītu datorgrafikas iespējas radīt viņu fantāzijas realitātē.
Dzelzs pilsētas dzīves atspoguļojums ļoti intriģēja Kameronu – tā ir pasaule, kurā kibernētiskās ķermeņa daļas tiek regulāri apvienotas ar cilvēka ķermeni un smadzenēm, lai radītu dažāda izmēra, veida un ar dažādām spējām apveltītus kiborgus. Mūsdienās tiek pētītas iespējas, kā medicīniskās protēzes var būt kontrolētas ar cilvēka smadzeņu darbību, bet kas notiktu, ja šajā nozarē notiktu tik būtisks tehnoloģisks lēciens uz priekšu, ka tiktu panākta cilvēka organisma un prāta pilnīga saplūšana ar mašīnu. Kad ķermeņa daļas varētu būt ne tikai aizvietotas, bet pilnība atjaunotas. “Viss sākās ar to, ka cilvēkiem radās nepieciešamība aizvietot dažādas ķermeņa daļas dažādu pasaules mēroga slimību seku dēļ,” skaidro Džeimss Kamerons, “Tas kļuva par normālu parādību – ja tev ir pieejamas rezerves daļas tavam ķermenim. Tas nav nekas slikts – būt kiborgam. Tas pat ir zināms rādītājs tavam ideālajam veselības stāvoklim. Augstākās klases kiborgs skaitās tas, kuram no cilvēka ir palikušas tikai smadzenes, bet viss pārējais ķermenis ir pilnība aizvietots ar mehāniskām detaļām, kuras padara cilvēku spēcīgāku un ātrāku, neatkarīgi no tā, kādas ir tieši jūsu vajadzības.”
“Kad Ido atrod Alitu izgāztuvē un atjauno to,” turpina Kamerons, “viņai nav nekādu atmiņu par to, kas viņa ir bijusi – Alita ir pilnībā atvērta jaunajai pasaulei un ir ziņkāres pilna. Taču, kad viņa sāk uzzināt par sevi vairāk, Alita kļūst par daudz sarežģītāku personāžu, kurš ne tikai mēģina noskaidrot par savu pagātni, bet cenšas izlemt arī par to, kas viņa vēlās būt šajā jaunajā pasaulē.”
Kamerons nekad nebija pametis domu par Alitas ekranizāciju, taču pēc viņa filmas “Avatars” grandiozajiem panākumiem pasaulē, režisors juta nepieciešamību pēc tā, ko visi no viņa gaidīja – veidot turpinājumu. Un šajā procesā, kurš tika uzsākts, Kamerons nevarēja atrast brīvu vietu, lai varētu ķerties klāt Alitas projektam, līdz kādu dienu viņš vērsās pie sava drauga – režisora Roberta Rodrigesa un izteica piedāvājumu pārņemt šo lietu savās rokās. “Tas notika sekundes laikā, kad manu galvu caururba doma par Alitas nodošanu Rodrigesam,” atzīstas Kamerons, “Viņam ir enerģija, radošums un viņš zina, kā strādāt, lai filma izskatītos vizuāli nevainojama. Rodrigess spēj apvienot jūtīgumu ar zināmu nežēlību un tas ir tieši tas, kas manuprāt būtu vajadzīgs filmai “Alita: Kaujas eņģelis”.” Nodevis stafetes kociņu Rodrigesam un nosūtījis viņam scenāriju, Kamerons pēc pāris dienām saņēma uzaicinājumu ierasties pie Rodrigesa, lai izdzirdētu no viņa vārdus: “Vecais, man tas IR jāizdara!”
Būdams ilglaicīgs Kiširo grafisko grāmatu fans, Rodrigess burtiski ilgojās, lai kādu dienu to ekranizācijai pieķertos Džeimss Kamerons. “Es par to sapņoju, es to ļoti gaidīju,” atzīstas Rodrigess, “Bet kad Kamerons pats paaicināja mani ķerties klāt šim projektam un strādāt pie tā kopīgi, par tādu piedāvājumu es pat nevarēju sapņot. Es biju ļoti aizrāvies lasot Kamerona scenāriju un man ļoti patika kā Kamerons tajā atspoguļoja Kiširo radīto pasauli, pārvēršot to par Kamerona stāstu par mīlestību un piedzīvojumiem. Es identificēju sevi ar katru no personāžiem šajā scenārijā – tie visi bija aprakstīti tik dzīvi un pārliecinoši, kā to spēj izdarīt tikai Kamerons.”
Alitas autors Jukito Kiširo jau kopš sava meistardarba tapšanas atzīstas, ka ir pārliecināts, ka mēs jau dzīvojam vidē, kurā meklējami no mašīnām atkarīgās kiborgu sabiedrības pirmssākumi. “Pat pirms interneta mēs nevarējām dzīvot bez elektrības vai citām tehnoloģijām, kuras mūs ir sākušas veidot par kiborgiem – atkarīgus no citām mašīnām. Mēs to vienkārši pieņemam, kā normu un turpinām dzīvot – līdzīgi kā kiborgi to dara Dzelzs pilsēta. Es tikai domāju, ka tas viss liek mums aizvien vairāk aizdomāties un piestrādāt pie tā, lai mēs tomēr iekšēji vairāk paliekam cilvēki, nevis mašīnas.”
Par filmu:
26. gadsimtā, 300 gadus pēc visu laiku lielākās kaujas tiek atrastas Alitas - sievietes-kiborga detaļas, kuras pieder jau aizmirstām tehnoloģijām. Kad Alita tiek salabota, noskaidrojas, ka viņai ir ieprogrammētas kaujas kiborga iemaņas un mēģinājumi atjaunot viņas atmiņu var kļūt par apdraudējumu pašai Alitai.
Režisors: Robert Rodriguez
Lomās: Rosa Salazar, Christoph Waltz, Jennifer Connelly, Mahershala Ali, Ed Skrein, Jackie Earle Haley, Keean Johnsoniemaņas un mēģinājumi atjaunot viņas atmiņu var kļūt par apdraudējumu pašai Alitai.
Filma kinoteātros no 14. februāra
Reklāmas raksts tapis sadarbībā ar "Labs kino"
