1. februāra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1973. gadā Guntis Beļavskis - AS "Citadele" valdes priekšsēdētājs, Latvijas Komercbanku asociācijas padomes priekšsēdētājs.

1963. gadā Māris Mednis - SIA "MRS Grupa" dibinātājs un vecākais konsultants.

1962. gadā Ivars Bičkovičs - Augstākās tiesas priekšsēdētājs.

1959. gadā Vitālijs Aizbalts - pašvaldības uzņēmuma "Rīgas ūdens" valdes loceklis.

1900. gadā Žanis Lipke - ebreju glābējs (miris 1987. gadā).

Jubilāri pasaulē

1994. gadā Harijs Stailss - angļu mūziķis un aktieris.

1987. gadā Džuzepe Rosi - itāliešu futbolists.

1975. gads Big Boi - amerikāņu reperis ("Outkast").

1974. gadā Roberto Erass - spāņu riteņbraucējs.

1971. gadā Zlatko Zahovičs - slovēņu futbolists.

1971. gadā Maikls Kārlails Hols - amerikāņu aktieris ("Deksters").

1969. gadā Gabriels Batistuta - argentīniešu futbolists.

1968. gadā Lisa Marija Preslija - amerikāņu dziedātāja.

1968. gadā Marks Reči - kanādiešu hokejists.

1967. gadā Mega Kebota - amerikāņu rakstniece.

1965. gadā Šerilina Fena - amerikāņu aktrise.

1965. gadā Monako princese Stefānija.

1965. gadā Brendons Lī - amerikāņu aktieris (miris 1993.gadā).

1952. gadā Rodžers Cjens - amerikāņu bioķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts ķīmijā.

1950. gadā Maiks Kempbels - amerikāņu ģitārists un producents.

1942. gadā Terijs Džounss - britu aktieris un rakstnieks.

1942. gadā Ļevs Ļeščenko - padomju un krievu estrādes dziedonis, muzikālais pedagogs, producents, dziesmu autors un aktieris.

1937. gadā Dons Everlijs - amerikāņu mūziķis ("Everly Brothers").

1931. gadā Boriss Jeļcins - Krievijas prezidents (miris 2007.gadā).

1915. gadā Stenlijs Metjūss - angļu futbolists (miris 2000.gadā).

1905. gadā Emilio Segrē - itāļu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1989.gadā).

1901. gadā Klārks Geibls - amerikāņu aktieris (miris 1960.gadā).

1894. gadā Džons Fords - amerikāņu kinorežisors un producents (miris 1973.gadā).

1884. gadā Jevgēnijs Zamjatins - krievu rakstnieks (miris 1937.gadā).

1878. gadā Milans Hodža - slovāku valstsvīrs (miris 1944.gadā).

Notikumi Latvijā

2014. gadā Latvijas biatlonists Andrejs Rastorgujevs izcīna trešo vietu Čehijā notiekošā Eiropas atklātā čempionāta desmit kilometru sprinta distancē. Rastorgujevam šajā čempionātā tā ir jau otrā medaļa, jo pirms tam sportists izcīnīja zeltu 20 kilometru individuālajā distancē.

2014. gadā Latvijas vīriešu florbola izlase Valmierā notikušā pasaules čempionāta kvalifikācijas turnīra noslēdzošajā un izšķirošajā mačā uzvarēja Itāliju, tādējādi nodrošinot vietu finālturnīrā. Šī mača uzvarētājs sev nodrošināja atlikušo automātisko ceļazīmi uz pasaules čempionātu.

2014. gadā Valsts kase aprēķinājusi, ka pašvaldību parāds 2013.gada beigās bija kopumā 645 miljoni latu jeb 918 miljoni eiro, no šīs summas 531 miljonu latu jeb 755,5 miljonus eiro aizdevusi Valsts kase, bet 114 miljonus latu jeb 162 miljonus eiro - cits aizdevējs. Centrālās valdības parāds 2013.gada beigās bija 5,688 miljardi latu jeb 8,093 miljardi eiro, no kuriem 84% jeb 4,783 miljardi latu (6,806 miljardi eiro) bija ārējais parāds, bet 16% jeb 905 miljoni latu (1,288 miljardi eiro) - iekšējais parāds.

2014. gadā Vidzemes Augstskolā četru fakultāšu vietā izveido divas. Nemainīga palikusi Inženierzinātņu fakultāte, bet līdzšinējās Sociālo zinātņu fakultāte, Biznesa vadības un ekonomikas fakultāte un Tūrisma un viesmīlības vadības fakultāte ir apvienotas vienā - Sabiedrības zinātņu fakultātē.

2013. gadā Saeimas deputāte Iveta Grigule (ZZS) sākusi sarunas ar parlamenta deputātiem par to, lai iegūtu atbalstu referenduma procedūras rosināšanai par Eiro ieviešanas likumu. Sākotnēji politiķe medijiem ziņoja, ka esot izdevies iegūt nepieciešamo 34 deputātu atbalstu minētā jautājuma īstenošanai, lai gan vēlāk noskaidrojās, ka deputātes iniciatīvai nepieciešamo 34 deputātu atbalstu nebūs iespējams iegūt.

2013. gadā pēc 16 gadu darbības raidījumu "Bē Bē Brokastis" ēterā aizstāj rīta programma "Andra Freidenfelda rīta svīta", kuras idejas un satura autors ir ilggadējais "Radio SWH" rīta programmu vadītājs Andris Freidenfelds, kas savu svītu sācis veidot, pieaicinot jaunu ētera balsi - Zani Stocku.

2013. gadā Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā "Biķernieki" darbu sāk Ķirurģiskās infekcijas klīnika, kas ir vienīgā specializētā šāda veida ārstniecības vieta Latvijā. Jaunajā klīnikā izvietotas 114 gultas. Savukārt pacientu ārstēšanu nodrošina 14 ārsti un aprūpes personāls, kas specializējies tādu infekciju kā ādas un zemādas sastrutojumi, rozes iekaisums, akūti vēnu un limfmezglu iekaisumi, ilgstošas nedzīstošas čūlas un brūces, kāju un roku gangrēna ārstēšanā, dažādas etioloģijas apdegumu un aukstuma traumu ārstēšanā, kā arī ārpusplaušu tuberkulozes un mugurkaula strutainu saslimšanu ārstēšanā.

2013. gadā Mālpilī notikušajā Baltijas valstu lauksaimniecības ministru sarunās par kopīgo viedokli jautājumā par Eiropas Savienības (ES) kopējās lauksaimniecības politikas reformu Baltijas valstu lauksaimniecības ministri vienojās par kopīgu paziņojumu, kurā aicina nesamazināt finansējumu lauksaimniecībai. Paziņojumā Baltijas valstu lauksaimniecības ministri uzsver lauku attīstības politikas nozīmīgumu dzīvotspējīgu lauku reģionu uzturēšanā visā ES. Tādējādi nav attaisnojams finansējuma samazinājums lauku attīstības politikai pēc 2013.gada, jo tas apdraud mērķi veicināt ilgtspējīgu izaugsmi un darbavietas laukos.

2013. gadā konkurences padomē darbu sāk jauna struktūrvienība, kuras galvenais uzdevums - mērķtiecīga un koncentrēta cīņa pret karteļiem, gan atklājot un novēršot šādus pārkāpumus, gan informējot un izglītojot uzņēmumus un budžeta iestādes visā Latvijā.

2013. gadā AS "Putnu fabrika Ķekava" ("Ķekava") kreditoriem izsūta grozījumus esošajā tiesiskās aizsardzības plānā, kas ir spēkā no 2012.gada 20.janvāra. Uzņēmuma pārstāvji uzskata, ka grozījumi paredz tiesiskās aizsardzības plānu pagarināt uz diviem gadiem, kā arī veikt korekcijas līdzšinējā maksājumu grafikā, kā iemeslu minot izejvielu sadārdzināšanos.

2013. gadā Izglītības un zinātnes ministrija ierosina dienesta pārbaudi saistībā ar VSIA "Bulduru dārzkopības vidusskola" un SIA "Rauzas kompānija" konfliktu par nekustamo telpu.

2013. gadā Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācija paziņo, ka nebanku kreditētāju kopējais aizdevumu apjoms 2012.gada nogalē bija 46 miljoni latu, kas ir 0,9% no visa kredītportfeļa. Savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas informācija liecina, ka komercbanku kredītportfelis ar 4,8 miljardiem latu aizņem 99,1%. Tāpat asociācijas pārstāvji atspēkoja publiski izskanējušo informāciju par to, ka liela daļa nebanku kredīta ņēmēju ir jaunieši. Viņa norādīja, ka no kopējā nebanku kredītdevēju klientu skaita, kas ir 175 000 cilvēku, jaunieši vecumā no 18 līdz 19 gadiem ir vien 5%. Vidējais kredīta ņēmēja vecums ir 31 gads. No visu kredītņēmēju skaita 48% ir sievietes, bet 52% - vīrieši.

2013. gadā Latvija uzņēmusies vadošo lomu vienota Baltijas valstu štāba struktūrvienības projekta izstrādē. Toreizējais aizsardzības ministrs Artis Pabriks (V) uzdeva Nacionālo bruņoto spēku komandierim Raimondam Graubem, konsultējoties ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem, sākt darbu pie šī projekta izstrādes. Lai veicinātu Baltijas valstu tālāku sadarbību aizsardzības jomā un koordinētu sauszemes spēku spēju attīstību, plānots izveidot struktūrvienību, kurā būs pārstāvēti virsnieki no visām trijām Baltijas valstīm. Tāpat struktūrvienība saskaņotu valstu militāros plānus un nodarbotos ar kopēju militāro mācību organizēšanu.

2013. gadā Ādažu poligonā novērota reta pūču suga - svītrainā pūce. Tas ir unikāls gadījums, kad Latvijas teritorijā vienlaicīgi tiek novēroti divi šīs sugas putni vienkopus. Poligonā 2012.gada 3.decembrī putnu vērotāja Ieva Mārdega novēroja vienu svītraino pūci. Šis putns vēlāk tika arī noķerts un apgredzenots. Svītrainā pūce (Surnia ulula) ir Latvijā ļoti reti ieceļojoša un ziemojoša pūču suga. Tā ir ziemeļu suga un ir izplatīta Norvēģijā, Zviedrijā, Somijā un Krievijas ziemeļaustrumu reģionos, tālāk uz austrumiem pāri Sibīrijas taigai plašā zonā līdz pat Kamčatkai un Sahalīnai, kā arī Ziemeļamerikā.

2013. gadā runas par Latvijas Luterāņu baznīcas iespējamo bankrotu bijušas liekas, jo baznīcas īpašumu vērtība vēl arvien pārsniedz parādsaistības, intervijā žurnālam "Sestdiena" atzina Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags. Vanags atzīst, ka baznīca tiešām nav pratusi prognozēt nekustamā īpašuma tirgus sabrukumu, jo tai īpašumu ir diezgan daudz.

2013. gadā Veselības ministrija paziņo, ka desmit gadu laikā prognozējamais dzīves ilgums Latvijā pieaudzis no 71 līdz 74 gadiem. Tajā brīdī vīriešu vidējais mūža ilgums valstī ir 68,8 gadi, bet sieviešu - 78,7.

2007. gadā pie Saeimas aptuveni 100 cilvēku protestē pret Latvijas un Krievijas robežlīguma noslēgšanu.

2007. gadā Latvijas Jaunatnes padomes projekta "TOPorators un ANTIorators 2007" dalībnieki - desmit jaunieši - dodas uz Saeimas plenārsēdi, kur vērtē politiķu publiskās runas klātienē.

2006. gadā Aizsardzības ministrijā (AM) darbu uzsāk jauna struktūrvienība - Iepirkumu kontroles nodaļa, kas nodrošinās papildu kontroli pār Nacionālo bruņoto spēku un AM sagatavoto tehnisko specifikāciju un darba uzdevumu izstrādi.

2006. gadā Valmierā darbu sāk uz Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes apvienības "Apsardze" bāzes izveidots un Valmieras domes finansēts patruļdienests. Tas ir alternatīvs variants pašvaldības policijas izveidei, taču tā uzturēšanas izmaksas ir vismaz trīs reizes mazākas, turklāt darbs tiks organizēts, lai nenotiktu funkciju pārklāšanās.

2006. gadā ārlietu ministrs Artis Pabriks tiekas ar Kolumbijas ārlietu ministri Karolīnu Barko Isaksonu. Tam plkst.11.35 seko kopīga preses konference, kuras laikā tiek parakstīts saprašanās memorands.

2006. gadā Latvijā viesojas Kolumbijas ārlietu ministre Karolina Barko-Isaksone, kura tiekas ar Valsts prezidenti Vairi Vīķi-Freibergu un Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti. Vizītes gaitā Kolumbijas ārlietu ministre ar Latvijas ārlietu ministru Arti Pabriku paraksta Saprašanās memorandu par politisko konsultāciju kārtību.

2005. gadā Ministru prezidenta pārraudzībā darbu sāk Eiropas Savienības (ES) informācijas aģentūra, kuras uzdevumi ir sabiedrības informēšana par ES, rosinot diskusijas par Latvijas dalību ES.

2005. gadā Ministru prezidents Aigars Kalvītis darba vizītes ietvaros tiekas ar Čehijas premjerministru Staņislavu Grosu un pārrunā Eiropas Savienības (ES) finanšu ietvaru 2007.-2013.gadam, ārpolitiku un abu valstu ekonomisko sadarbību. Aigars Kalvītis tikās arī ar bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas republikas premjerministru Vlado Bukovski, lai pārrunātu iespējas Latvijai palīdzēt Maķedonijai virzībā uz ES.

2005. gadā Latvijas tirgos nedrīkst tirgot cigaretes.

2004. gadā līdz ar jaunā Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanos darbu uzsāk administratīvās tiesas, kuru uzdevums ir palīdzēt ātrāk un pilnīgāk aizsargāt iedzīvotājus no valsts pārvaldes nepamatotas un nelikumīgas rīcības. Šīm tiesām ir trīs instances - Administratīvā rajona tiesa, Administratīvā apgabala tiesa, kas ir apelācijas instance, un Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments, kas darbojas kā kasācijas instance.

2003. gadā Ventspils olimpiskajā hallē notiek "Eirovīzijas dziesmu konkursa 2003" nacionālās atlases fināls, kurā uzvar Latvijā populāro dziedātāju Mārtiņa Freimaņa, Laura Reinika un Janas Kay trio "F.L.Y.", kas izpildīja dziesmu "Hello From Mars".

2003. gadā stājas spēkā Iekšlietu ministrijas izstrādātie grozījumi noteikumos par valsts nodevu vīzu un uzturēšanās atļauju izsniegšanai un ar to saistītajiem pakalpojumiem, kas paredz, ka turpmāk ielūgumus vīzu saņemšanai uz vēstniecībām var nosūtīt elektroniski.

2002. gadā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga apmeklē ANO mītni Ņujorkā, kur paraksta ANO Bērnu tiesību konvencijas divus papildprotokolus, kas paredz cīņu ar bērnu tirdzniecību, bērnu pornogrāfiju un prostitūciju, kā arī iesaistīšanu bruņotos konfliktos.

2002. gadā četri Latvijas arheoloģijas speciālisti dodas uz Ēģipti, lai iesaistītos Karnakas tempļa izpētē.

2001. gadā Saeima galīgajā lasījumā pieņem grozījumus likumā "Par Latvijas valsts karogu", kas paredz, ka valsts karogs turpmāk jāizkar pie visām valsts un pašvaldību izglītības iestādēm. Šo normu ierosināja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns, lai audzinātu bērnu un jauniešu pilsoniskās jūtas, veidotu patriotismu un lepnumu par savu mācību iestādi un valsti.

2000. gadā uz Latvijas - Igaunijas robežas darbu sāk apvienotais Valkas-Valgas robežpārejas punkts.

2000. gadā saskaņā ar Valmieras, Jelgavas un Olaines pilsētu pieņemtajiem lēmumiem šajās pilsētās naktīs tiek ierobežota alkohola tirdzniecība.

1999. gadā SIA "Neste Latvija" atklāj automātisko degvielas uzpildes staciju tīklu A24.

1999. gadā, lai piedalītos Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) miera misijā, uz Kosovu dodas pieci Latvijas novērotāji.

1999. gadā stājas spēkā Latvijas un Austrijas līgums par vīzu režīma atcelšanu.

1998. gadā Latvijas pārtikas precēm tiek piemērota jauna ievedmuitas tarifu aprēķināšanas sistēma Krievijā.

1997. gadā SIA "Latvijas mobilais telefons" ievieš jaunu papildpakalpojumu - sistēmu zvanītāju numuru noteikšanai.

1996. gadā Saeima ievēl parlamentārās izmeklēšanas komisiju "Bankas Baltija" (BB) lietā. Komisijā BB krīzes cēloņu un bankrota pamatotības noskaidrošanai un iesniegto bankas sanācijas projektu izvērtēšanai tiek ievēlēti astoņi deputāti.

1995. gadā sākas pilsonības iegūšanas pretendentu naturalizācijas process.

1920. gadā saskaņā ar pamiera līgumu tiek pārtraukta karadarbība starp Latviju un Krieviju.

Notikumi pasaulē

2005. gadā Sudānas parlaments apstiprina miera līgumu par konflikta izbeigšanu valsts dienvidos. Šis miera līgums izbeidza Āfrikā ilgāko pilsoņu karu.

2005. gadā Kanādā stājās spēkā Civilo laulību likums, padarot Kanādu par pasaulē ceturto valsti, kur atļautas viena dzimuma pāru laulības.

2004. gadā dziedātāja Dženeta Džeksone uzstāšanās laikā amerikāņu futbola čempionāta "Super Bowl XL" starplaikā atkailina savu krūti, izraisās plašs skandāls.

2004. gadā musulmaņu svētceļojuma laikā Saūda Arābijā pūlī tiek līdz nāvei samīts 251 cilvēks un vēl 244 tiek ievainoti.

2003. gadā kosmosa kuģis "Columbia", atpakaļceļā ieejot Zemes atmosfērā, sairst, kā rezultātā iet bojā septiņi astronauti.

2000. gadā amerikāņu zinātnieki paziņo, ka izsekojuši HIV/AIDS rašanos ap 1930.gadu.

1995. gadā grupas "Manic Street Preachers" dalībnieks Ričijs Džeimss Edvardss iziet no viesnīcas "Embassy" Londonā un kopš tā laika vairs nav redzēts.

1995. gadā komunistiskā Vjetnama un ASV atjauno diplomātiskās attiecības un atver vēstniecības viena otras galvaspilsētā.

1992. gadā ASV prezidents Džordžs Bušs un Krievijas prezidents Boriss Jeļcins Kempdeividā paraksta deklarāciju, pasludinot, ka abas valstis vairs viena otru neuzskata par ienaidnieku.

1979. gadā Irānas revolūcijas līderis Ajatolla Ruholla Homeinī atgriežas Teherānā pēc trimdā pavadītiem 15 gadiem.

1978. gadā poļu kinorežisors Romans Polaņskis aizbēg uz Franciju, lai izvairītos no tiesāšanas ASV par seksuālām attiecībām ar 13 gadus vecu meiteni.

1974. gadā ugunsgrēkā 25 stāvu biroju ēkā Brazīlijas lielpilsētā Sanpaulu iet bojā 189 cilvēki un 293 tiek ievainoti.

1958. gadā Ēģipte un Sīrija paziņo par abu valstu apvienības izveidošanu. Apvienotā Arābu Republika pastāvēja līdz 1961.gadam.

1946. gadā par ANO pirmo ģenerālsekretāru tiek ievēlēts norvēģu politiķis Trigve Lī.

1924. gadā Lielbritānija atzīst Padomju Savienību.

1918. gadā Krievija pāriet uz gregoriāņu kalendāru.

1908. gadā atentātā Lisabonā tiek nogalināts Portugāles karalis Karlušs I un viņa dēls princis Luī Filipe.

1896. gadā Turīnā pirmizrādi piedzīvo Džakomo Pučīni opera "La Boheme".

1884. gadā iznāk "Oxford English Dictionary" pirmais izdevums.

1814. gadā notiek Majona vulkāna izvirdums Filipīnās, kas prasa apmēram 1200 cilvēku dzīvības.

1793. gadā Francija piesaka karu Lielbritānijai un Nīderlandei.

1411. gadā Polijas karaliste un Lietuvas lielkņaziste paraksta Toruņas miera līgumu ar Vācu ordeni, izbeidzot Polijas un Lietuvas karu ar Teitoņu ordeni. Lietuva atguva Žemaitiju, Polija Dobžiņas zemi un 100 000 Prāgas grašu lielu kompensāciju.

1327. gadā par Anglijas karali tiek kronēts 14 gadus vecais Edvards III, taču līdz prinča 18 gadu dzimšanas dienai valsti vadīja viņa māte karaliene Izabella un viņas mīļākais Rodžers Mortimers.