Galvu reibinošs fantāzijas ceļojums. Filmas «Izsalkusī pilsēta» recenzija

Filipa Rīva «Izsalkušās pilsētas» («Mortal Engines») grāmatu sērija ir viens no tiem aizraujošajiem romāniem, no kuriem negaidi pārsteidzošu vai novatorisku sižetu, bet tāpat aizrautīgi pāršķir vienu lappusi pēc otras.

Jauniešu literatūras ekranizācijas ir kļuvušas par vienu no spēcīgākajiem konkurentiem komiksu filmām - sākot ar «Krēslu» un beidzot ar «Bada spēlēm». Līdzīgas cerības tika liktas uz Kasandras Klēras «Mortal Instruments» sērijas pirmo filmu «Kaulu pilsēta», taču tās neattaisnojās, un turpinājumi nesekoja. Tiesa, stāsts sāka jaunu dzīvi televīzijas seriālā «Ēnu mednieki».

Tāpēc ir interesanti skatīties, vai «Izsalkušo pilsētu» nepiemeklēs līdzīgs liktenis, jo atsauksmes par filmu ir ļoti dažādas.

Filmas darbība notiek tūkstoš gadu tālā nākotnē, kad pēc iznīcinošas katastrofas zeme ir pilnībā pārvērtusies. Arheologi ik pa brīdim atrok šo to no «senajām 21. gadsimta tehnoloģijām», meklējot atbildes uz neatbildamiem pagātnes jautājumiem un mēģinot radīt jaunus ieročus. Jo visu iedzīvotāju ikdiena paiet skarbā cīņā par izdzīvošanu. Cilvēki lielākoties uzturas dažādos transporta līdzekļos, lai varētu izvairīties no agresīvajām un milzīgajām metropolēm, kas pārvietojas pa zemi, «apēdot» mazākās pilsētas.

Notikumu centrā ir futūristiskā un post-apokaliptiskā Londona, kurā valda ar lielummāniju apsēstais ļaundaris Tadeuss Valentīns, kuram pretī stāties ir nolēmusi noslēpumaina un spītīga dumpiniece - Estere, kura Valentīnu vaino savas mātes nāvē. Savā atriebības ceļā viņa sastopas ar vēsturnieku Tomu, kurš nekādā ziņā nav dzimis kā cīnītājs. Taču šī satikšanās izmainīs abu jauniešu likteņus.

Pa «Zvaigžņu karu» taku

Nenoliedzami, ka zinātniskās fantastikas žanrā viens no celmlaužiem ir Džordža Lūkasa «Zvaigžņu kari» - turklāt ne tikai vizuālā, bet arī sižeta veidošanas ziņā. Un tas, cik šīs filmas ir bijušas nozīmīgas, ir redzams arī «Izsalkušās pilsētas» scenārija uzbūvē. Ja mazliet pacenšas, tās varoņos var saskatīt gan Lūku, gan Leiju, gan Hanu Solo.

Protams, ka zinātniskās fantastikas romānu ekranizācijas lielākoties liek akcentus uz vizuālo piedzīvojumu, neticamu radījumu un tehnoloģiju atveidošanu uz ekrāna, un sižetu mēdz atstāt otrajā plānā, turoties pie pēc iespējas vienkāršākiem stāstiem. Taču šoreiz ir redzams, ka stāsts ir pārlieku atstāts novārtā.

Negaidītie varoņi

Filmas galvenie varoņi - Estere un Toms - ir klasiskie pretmeti. Estere ir rūdīta dumpiniece, kurai dzīvē galvenais ir atriebība un cīņa pret netaisnību. Toms ir parastais cilvēks, kuru vairāk interesē dzīves teorētiskā un akadēmiskā puse.

Taču viņu abu tikšanās, kad Toms nejauši izjauc Esteres plānu nogalināt Valentīnu, abus saved kopā. Tādējādi arī negribīgajam varonim Tomam nākas iesaistīties pretošanās kustībā un pievienoties revolucionāriem. Lai arī aktieri cenšas savu darbu darīt godam, varoņi ir uzrakstīti diezgan vienplākšņaini, un nekādus pārsteigumus nepiedāvā.

Pītera Džeksona ēnā

Filmas lielākais pluss un arī mārketinga ierocis ir producents un scenārija līdzautors Pīters Džeksons, kurš uz kino ekrāniem iedzīvināja gan «Gredzenu pavēlnieku», gan «Hobitu». Viņa pieskāriens ir jūtams, un tāpēc arī filma, par spīti savām vājajām vietām, spēj aizraut elpu un pārsteigt ar neticamo steampunk estētikā radīto nākotnes pasauli.

Iespējams, ka filmai būtu noderējis pieredzējušāks režisors, kas šajā stāstā spētu ielikt vēl kādu līmeni, lai tas kļūtu par ko vairāk, nekā tikai izklaide acīm. Jo labas zinātniskās fantastikas panākumu atslēga vienmēr ir bijusi spēja runāt par sāpīgām reālās pasaules problēmām, liekot aizdomāties par cilvēces dabu un tālāko likteni.

«IZSALKUSĪ PILSĒTA» ("Mortal Engines")
Fantāzija, zinātniskā fantastika, ASV, 2018
Režisors: Kristians Riverss
Lomās: Hera Hilmāra, Hugo Vīvings, Roberts Šīhans, Jihae, Ronans Rafterijs, Leila Džordža, Patriks Malahids, Stīvens Lengs.

KRITIĶU VIEDOKĻI

VILJAMS BIBIANI, «THE WRAP»: NEPĀREJOŠA BRĪNUMA SAJŪTA

****

Filmas sākuma aina ir viena no pēdējā laika elpu aizraujošākajām cīņas ainām - reizē pilnīgi neticama, bet tai pat laikā atdzīvināta līdz pēdējai detaļai. Šī ir augsta latiņa, ko uzstādīt pārējai filmai, bet filma iemanās saglabāt šo brīnuma sajūtu dzīvu vairāk nekā divas stundas. Jūs atpazīsiet dažus scenārija paņēmienus, bet nekad nebūsiet redzējuši tādu pasauli kā šī.

BRAIENS TRUITS, «USA TODAY»:  FASCINĒJOŠS UNIVERSS

***

«Izsalkusī pilsēta» ir tāda veida mitoloģija, kurai kā režisors piestāvētu tāds franšīžu guru kā Pīters Džeksons, ar popkorna graušanai piemērotiem pārsteigumiem un nebeidzamu ambīciju darīt vairāk labu, nekā ļaunu. Tas ir arī fascinējošs universs, kam piestāvētu «HBO» seriāls, nevis iespiešana divās stundās.

KRISS NAŠAVATIJS, «ENTERTAINMENT WEEKLY»: PAMIELOT ACIS

***

Filmas sākuma sprādzienam piemīt dzenošs, pasaules veidojošs radošums, ko varam sagaidīt no trakā Viduszemes maestro - lai arī tehniski filmas režisors ir Pītera Džeksona protežē Kristians Riverss. Bet līdzko jūs pierodat pie filmas acis mielojošajiem un trakajiem brīnumiem, nāk atklāsme, ka filma ies vēl pustotru stundu - un šis nudien būs ilgs brauciens.