Radikālais un stilīgais laupītājs. Filmas "Robins Huds" recenzija

Leģendārais stāsts par Robinu Hudu ir piedzīvojis vairākas ekranizācijas - šo varoni ir spēlējis gan Kevins Kostners, gan Rasels Krovs, gan arī Volta Disneja versijā - animēta lapsa. Šoreiz Robina Huda lomā ir iejutusies jaunā filmu «Kingsman» zvaigzne Tarons Egertons. Arī pati filma ir centusies radīt jauneklīgāku, savā ziņā arī «tumšāku» versiju par visiem jau zināmo stāstu. Un daudzējādā ziņā rezultāts ir interesants, taču ne bez problēmām.

Jau pats filmas sākums ievirza skatītājus noteiktā gultnē - aizmirstiet visu, ko pirms tam esat zinājuši par Robinu Hudu. Tas reizē ir dramaturģisks paņēmiens un mēģinājums atraisīt rokas filmas veidotājiem. Televīzijas seriālu «Peaky Blinders» un «Black Mirror» režisoram Oto Batērstam šī ir debija pilnmetrāžas kino, un ir redzams, ka viņš turpina izmantot savu pārstilīgo vizualitāti un stāstniecības paņēmienus.

«Robina Huda» iespaidīgās cīņu ainas apvieno gan palēninātus, gan paātrinātus kadrus, vietumis atgādinot Gaja Ričija versiju par vēl vienu leģendu - Karali Artūru. Vēsturiskā precizitāte un noteikta laiktelpa noteikti nav bijušas režisora prioritāšu priekšgalā - galvenais ir parādīt Robinu Hudu kā dumpiniecisku un revolucionāru cīnītāju, kurš ir gatavs uz visu, lai satricinātu valdošās šķiras ērto pozīciju un palīdzētu tiem, kam dzīvē ir paveicies mazāk.

Šajā versijā Robins Huds nāk no turīgas ģimenes un pēc piedalīšanās krusta karos atgriežas savās mājās kā cits cilvēks. Turklāt izrādās, ka ļaunais Notigemas šerifs (Bens Mendelsons) ir paziņojis visiem - tai skaitā Robina līgavai Marionai - ka viņš karā ir kritis. Un pa to laiku Mariona jau ir uzsākusi attiecības ar kādu krietnu vīru vārdā Vils Skārlets (Džeimijs Dornans). Tā nu Robins satiek savu skolotāju Jahju jeb Mazo Džonu, kuram arī krusta kari ir nesuši tikai sāpes un skumjas. Mācoties no Džona, Robins uzsāk cīņu pret sociālo netaisnību, kā arī vēlas atgūt savu mīļoto Marionu.

Radikālais Robins

Amerikas Savienoto valstu politiskajā klimatā, kad pie varas ir kāds, kurš acīmredzami ir bagāto korporāciju pusē, bet maskējas kā «viens no tautas», šāds Robins Huds ir pat ļoti aktuāls un laikmetīgs. Galu galā - tāpat kā leģendā - viņš zog no bagātajiem, lai atdotu naudu nabagiem, kuriem tā sākotnēji arī ir atņemta negodīgas nodokļu sistēmas rezultātā.

Arī cīņas un cīņu paņēmieni brīžiem atgādina agresīvi radikālus mītiņus pret valdošo iekārtu. Šis Robins Huds nav trubadūru apdziedātais varonis, bet gan urbāns cīnītājs, kurš nebaidās savu loku un bultas nomainīt pret Molotova kokteili.

Pārspīlētais stils

It kā ir skaidrs, ka darbība notiek 14. gadsimta Lielbritānijā, taču gan vide, gan aktieru kostīmi vairāk liecina par apzinātu stilizāciju ar atsaucēm uz supervaroņu filmām. Ne velti, lasot neviendabīgās kritikas par filmu, tiek piesaukts gan Betmena «Tumšais bruņinieks», gan eksplozīvais stilizētā kino karalis Bezs Lūrmens («Mulenrūža», «Lielais Getsbijs»).

Viss jau būtu labi, ja šī stilistika tiktu apzināti izturēta visas filmas laikā, taču datorgrafikas izmantojums ir tik neviendabīgs, ka brīžiem var apjukt, nesaprotot, ko tieši mēs skatāmies. Tas, kas filmu glābj, ir tās pārspīlētā vitalitāte un apzināta atteikšanās no jebkādām robežām. Ja jau, tad jau! Kāpēc gan neietērpt varoņus stilīgos ādas mēteļos? Galu galā - izskatās taču forši!

Robina Huda komanda

Filmas lielākais pluss, protams, ir tās aktieri. Zvaigžņotā komanda uz saviem pleciem iznes visas, pat neveiklākās filmas epizodes, ļaujot daudz ko piedot. Džeimija Foksa atveidotais arābu izcelsmes Mazais Džons ir viens no filmas aizraujošākajiem tēliem. Līdzīgu iespaidu atstāj arī uzlecošā zvaigzne Īva Hjūsone (rokmūziķa Bono meita) Marionas lomā.

Ja piever acis uz neskaitāmiem kliedzošiem anahronismiem, kas filmā čum un mudž, un uztver to kā aizraujošu komiksu stilistikā veidotu versiju par sen zināmo stāstu, ir patiešām jautri. Lieliski aktieri, kas skaisti cīnās, ar putām uz lūpām aicina uz sociālo taisnīgumu un cīņu par savām tiesībām - kopumā neizklausās nemaz arī tik slikti aukstojos novembra vakaros. 

«ROBINS HUDS» ("Robin Hood")
Piedzīvojumu filma, asa sižeta filma, ASV, 2018
Režisors: Oto Batērsts
Lomās: Tarons Egertons, Džeimijs Fokss, Bens Mendelsons, Īva Hjūsone, Tims Minčins, Džeimijs Dornans un citi.

KRITIĶU VIEDOKĻI

OUENS GLAIBERMENS, «VARIETY»: SASPĪLĒTA UN DZĪVĪGA

***

«Robins Huds» nav klasisks, bet, lai arī tas ik pa brīdim šķiet kā «Beza Lūrmena versija par Robinu Hudu», tas arī ir daudz jaudīgāks. Šī filma ir saspīlēta un dzīvīgu joku pilna - un tāpēc, manuprāt, tā ir daudz tuvāka Robina Huda garam, nekā kokainā Kevina Kostnera versija vai drūmā Rasela Krova versija.

KĪTS VOTSONS, «SLANT MAGAZINE»: PROGRESĪVS LEĢENDAS PAVĒRSIENS

***

Pat ja «Robina Huda» vizuālā stilistika ir duļķaina, tās politiskā orientācija ir pārsteidzoši skaidra. Filma dod progresīvu pavērsienu klasiskai leģendai, kas vienmēr ir bijusi pārliecinoši egalitāra savā būtībā, un režisors patiesībā paplašina tās apjomu tālāk par arhetipisko baltādaino varoni. 

MERIDITA GOLDŠTEINA, «BOSTON GLOBE»: PAŠPĀRLIECINĀTA VERSIJA

**

Mariona ar savu nozagto zirgu ir tā, kas jau no paša sākuma iemieso Robina Huda garu. Daļa no filmas ir lēna. Daļa ir muļķīga. Taču šī jaunā versija ir pašpārliecināta un beidzas ar mājienu par iespējamu turpinājumu.