Viesturs Rudzītis par Ušakovas un Zeltiņas krāpšanas skandāliem: "Vīrietis šajā gadījumā ir upuris"
Varenu kņadu šomēnes sociālajos tīklos sacēla dīdžejmeitene un radio balss Liene Ušakova, publiski atklājot, kā viņu mānījis kāds precēts divu bērnu tēvs. Pēc Ušakovas sacītā, no šī krāpnieka uzmācības cietušas arī daudzas citas sievietes. Un, ņemot vērā, ka itin nesen līdzīga iemesla dēļ izjuka aktrises Agneses Zeltiņas attiecības ar viņu krāpušo Rūdolfu Brēmani, žurnāls "Kas Jauns" uzrunājis psihoterapeitu Viesturu Rudzīti, lūdzot paskaidrot - kas gan vīriešiem neļauj būt uzticīgiem vienai vienīgajai un liek nemitīgi doties arvien jaunu seksuālu partneru iekarojumos.
„Tā ir tipiska kļūda – uzskatīt par neliešiem tos vīriešus, kas ir seksuāli aktīvi,” žurnālam paziņojis Viesturs Rudzītis, paskaidrodams: „Piemēram, musulmaņi to ļoti labi saprot – viņi savā kultūrā sievietei uzliek par pienākumu nekārdināt. Skaidrs, ka sieviete ir neatvairāma, sevišķi, ja viņa akcentē savas čaras (seksapīlu – KJ), tad vīrietis, kurš ir vājāks, iekļūst šajās seksuālā vilinājuma lamatās.”
Dievieti nedrīkst atstāt bez ziedojuma
Rudzītis arī norāda, ka atsevišķos gadījumos vīriešu vājums meklējams bērnības traumās. „Kā slavenais itāļu siržu lauzējs Kazanova, ko bērnībā, četru gadu vecumā, pameta māte, aizbēgot ar mīļāko. Lūk, viņš visu mūžu to māti meklēja, kļūdams par slavenu mīlnieku.”
Skaidrojot, kāpēc vīriešiem mēdz „paslīdēt kāja” pat gadījumos, kad laulība ir stipra un mīlestība pret dzīvesbiedri īsta un patiesa, Rudzītis stāsta: „Šeit ir runa par seniem reliģiskiem rituāliem, kas atklājas caur šādiem gadījumiem. Faktiski ir tā, ka sievietes ķermenis ir templis, tas ir dievietes templis. Tātad – pati sieviete ir dieviete, un viņa pati ir arī dievietes priesteriene, kas to templi uztur kārtībā."
Vīrietis, kas ierauga templi, nedrīkst tam paiet garām, jo viņam ir jāziedo, citādi dieviete viņu sodīs.
"Ziedojums ir gan kompliments, gan uzmanība, gan arī dzimumakts. Tā izpaužas dievietes vara, kas vīrietim liek savu dzīvi pavadīt dievietes kalpībā," atgādina Viesturs.
Tātad te nav runas par uzticību un atbildību? Te ir cits, instinktīvs līmenis? „Protams. Tas ir dievietes reliģiskais līmenis. Dieva reliģija, pēc manas pārliecības, ir radusies pēc tam. Monogāmijas ideja arī nākusi pēc tam. Monogāmija faktiski ir veids, kā pretoties tai dievietes stihijai. Bet dieviete jau nepadodas, viņa ir stipra! Viņa liek lietā visus līdzekļus, lai iekārdinātu, lai pakļautu.”
Nav runas par vainu, bet par vājumu
„Vainīgs vai nevainīgs? Tā tomēr ir moralizēšana, kas neko nedod. Vīrietis ir atbildīgs par sevis turēšanu rāmjos. Ja viņš to nespēj, tātad tas ir vājš vīrietis. Iedomājieties situāciju, kad viena sieviete gribēs dabūt kādu vīrieti gultā. Lai to panāktu, viņa izmantos visu savu skaistumu, pievilcību. Bet kas notiks, ja viņa viņu gultā nedabūs? Visticamāk – atriebsies, jo atraidījums ir pazemojums," saka Rudzītis.
"Šādās situācijās vīriešiem ir bail teikt nē. Bailes no dievietes vai sievietes atriebības ir tik lielas, ka nekas cits neatliek, kā ziedot viņai, pakļauties."
Varbūt nedaudz smieklīgi, bet tīri mehāniski dzimumakts izpaužas tā, it kā vīrietis iedur, viņš it kā atgaiņājas no uzbrucēja. Tātad seksuālajā aktivitātē ir kaut kāda daļa aizsardzības.
Padalies, bet savu vīru citai neatdod!
Kā tad attiekties pret vīrieti, kas tēlo kārtīgu ģimenes galvu, bet vienudien atklājas, ka viņam ir paralēlas dēkas ar citām?
„Ja pie manis atnāk sieviete, nopuņķojusies un noraudājusies, sakot, ka vīram ir mīļākā un tai mīļākajai vēl piedevām būs bērns, un viņa prasa: ko darīt – šķirties vai nešķirties? Tad es viņai atbildu: „Vai tu dulla esi? Tu tagad taisies atdot citai sievietei savu īpašumu? Tikai tāpēc, ka viņa ir viņu ievilinājusi gultā? Nekādā gadījumā tev nevajag savu vīru nevienai citai atdot! Tādā veidā tu pati sevi pazemo. Drīzāk – ja būs bērns, pievāc to bērnu! Pievāc un audzini pati! Tas ir tava vīra bērns, kuram uz šo bērnu ir tieši tādas pašas tiesības kā tai sievietei.”
"Tās lietas jau ir ļoti sarežģītas... Faktiski ir tā, ka karu un dažādu citu iemeslu dēļ jēdzīgu vīriešu nekad nav bijis tik daudz, cik jēdzīgu sieviešu. Tāpēc cīņa par katru vīrieša eksemplāru ir ļoti intensīva. Tāpēc, ņemot vērā apstākļus, sievietes ir iemācījušās padalīties ar saviem vīriešiem. Tādi mehānismi patiešām eksistē. Paskaidrošu – tad sievietes uzvedībā parādās tādas pazīmes, ka viņa savu vīru ir izlikusi pārdošanā. Nevis viņa viņu uzpasē, bet izliek pārdošanā. Kā tas izpaužas? Tā, ka vīrs jūtas atraidīts vai pazemots, vai negaidīts mājās, vai seksuāli nepieņemts. Šie savā ziņā ir neapzināti sūtīti signāli partnerim – ej meklē kādu citu. Tādu situāciju ir diezgan daudz, šobrīd jo īpaši plešas plašumā,” pastāsta Viesturs Rudzītis.
