foto: AFP/Scanpix
23. septembra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē
Spāņu dziedātājs Hulio Iglesiass šodien kļūst 75 gadus vecs. Lai slava!
Slavenības
2018. gada 23. septembris, 04:25

23. septembra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jauns.lv / LETA

Dzimšanas diena šodien aktrisei Dacei Bonātei, bijušajam ministram Mārim Gulbim, mūziķiem Rejam Čārlzam un Brūsam Springstīnam. Latvijas vēsturē datums iegājis ar to, ka akurāt pirms 30 gadiem sākās pirmais starptautiskais kinoforums "Arsenāls".

Jubilāri Latvijā

1884. gadā Ludvigs Ernests Adamovičs - luterāņu mācītājs, Latvijas Republikas izglītības ministrs (miris 1943.gadā).

1925. gadā Līvija Akurātere - teātra zinātniece, rakstniece.

1937. gadā Eduards Kļaviņš - profesors, mākslas zinātnieks.

1944. gadā Aija Fleija - Latvijas Kara muzeja direktore.

1959. gadā Dace Bonāte - Latvijas Nacionālā teātra aktrise.

63. gadā p.m.ē. Augusts Cēzars - Romas imperators (miris 14.gadā).

1861. gadā Roberts Bošs - vācu izgudrotājs un rūpnieks, "Robert Bosch GmbH" dibinātājs (miris 1942.gadā).

1880. gadā Džons Boids Ors - skotu mediķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1971.gadā).

1901. gadā Jaroslavs Seiferts - čehu rakstnieks, Nobela prēmijas laureāts (miris 1986.gadā).

1915. gadā Klifords Šals - amerikāņu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 2001.gadā).

1916. gadā Aldo Moro - itāliešu politiķis, pieckārtējs Itālijas premjerministrs (miris 1978.gadā).

1920. gadā Mikijs Rūnijs - amerikāņu aktieris (miris 2014. gadā).

1926. gadā Džons Koltreins - amerikāņu saksofonists (miris 1967.gadā).

1930. gadā Rejs Čārlzs - amerikāņu mūziķis (miris 2004.gadā).

1938. gadā Romija Šnaidere - Austrijā dzimusi vācu aktrise (mirusi 1982.gadā).

1939. gadā Rojs Bjūkenens - amerikāņu ģitārists (miris 1988.gadā).

1943. gadā Hulio Iglesiass - spāņu dziedātājs.

1946. gadā Francs Fišlers - austriešu politiķis.

1949. gadā Brūss Springstīns - amerikāņu dziedātājs un dziesmu autors.

1956. gadā Pīters Deivids - amerikāņu rakstnieks, grāmatu "Star Trek" autors.

1956. gadā Paolo Rosi - itāliešu futbolists.

1961. gadā Villijs Makkūls - amerikāņu astronauts.

1970. gadā Enija Difranko - amerikāņu mūziķe.

1984. gadā Mets Kemps - amerikāņu beisbolists.

1988. gadā Huans Martins del Potro - argentīniešu tenisists, 2009. gada "US Open" uzvarētājs.

Notikumi Latvijā

1988. gadā sākas pirmais starptautiskais kinoforums "Arsenāls". Forums ilgst līdz 1.oktobrim.

1999. gadā Saeima pieņem grozījumus likumā "Par tabakas izstrādājumi ražošanas, realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu", kas paredz, ka Latvijā realizējamo cigarešu iesaiņojumam jāmaina apdruka.

2000. gadā Brīvības pieminekļa atjaunošanas fonda valde pieņem lēmumu atteikties no ieceres izvietot uz Brīvības pieminekļa sastatnēm reklāmas, jo sakarā arī Rīgas domes lēmumu investēt pieminekļa atjaunošanā 150 000 latu ir garantēta restaurācijas turpināšanās. Brīvības pieminekļa atjaunošanas fonda pilnsapulce par fonda priekšsēdētāju atkārtoti ievēl Raimondu Bulti.

2002. gadā Rīgā, Kultūras ministrijas zālē, notiek Latvijas Mūzikas padomes pirmā sēde. Tajā par padomes priekšsēdētāju tiek ievēlēta Hermaņa Brauna fonda direktore Inna Davidova.

2002. gadā Latvijas izlase izcīna trešo vietu jauno satiksmes dalībnieku sacensībās Šveicē, atstājot aiz sevis 21 Eiropas valsts komandas.

2003. gadā valdība atbalsta minimālās darba algas paaugstināšanu no 70 īdz 80 latiem ar 2004.gada 1.janvāri.

2005. gadā Latvijas lielās alusdarītavas - AS "Aldaris", AS "Cēsu alus", AS "Lāčplēša alus" un SIA "Līvu alus" - izveido Latvijas Alus darītāju asociāciju (LADA).

Notikumi pasaulē

1459. gadā Stefordšīrā notiek pirmā lielā Anglijas Rožu karu kauja.

1529. gadā Suleimana I karaspēkam uzsākot uzbrukumu Vīnei, sākas pilsētas aplenkums.

1821. gadā grieķu karavīri Grieķu neatkarības karā pret osmaņu impēriju izlaužas cauri Tripoles mūriem un pēc vairāku mēnešu ilga aplenkuma iebrūk pilsētā. Nākamajās trīs dienās grieķu karavīri izkāva visus pilsētas nekristiešus - aptuveni 30 000 turku un ebreju.

1846. gadā franču astronoms Irbēns Žans Žozefs Leverjē un viņa britu kolēģis Džons Koučs Adamss atklāj Neptūna eksistenci.

1848. gadā Menas štatā ASV sākas pirmā komerciālā košļājamās gumijas ražošana.

1862. gadā krievu rakstnieks Ļevs Tolstojs 34 gadu vecumā salaulājas ar Sofiju Bērsu, kas tobrīd bija 17 gadus veca.

1889. gadā japāņu uzņēmējs Fusadziro Jamauči nodibina kompāniju "Nintendo Koppai", lai tirgotu kāršu spēli "Hanafuda".

1905. gadā Norvēģija un Zviedrija paraksta Kārlstades līgumu, oficiāli izbeidzot abu valstu savienību.

1932. gadā, apvienojot vairākus rajonus, tiek izveidota Saūda Arābijas karaliste.

1939. gadā 83 gadu vecumā mirst Austrijas psihiatrs un psihoanalīzes aizsācējs Zigmunds Freids.

1941. gadā nacisti Aušvicas koncentrācijas nometnē veic pirmos eksperimentus ar gāzi.

1942. gadā Hārvarda koledžā sākas pirmās nodarbības.

1973. gadā Huans Perons un viņa sieva Izabella tiek ievēlēti attiecīgi par Argentīnas prezidentu un viceprezidentu.

1973. gadā mirst Čīles dzejnieks un diplomāts Pablo Neruda, kurš bija viens no spāniski runājošās pasaules izcilākajiem dzejniekiem.

1976. gadā Dienvidāfrikas Republika nolemj atļaut dažādu rasu komandām pārstāvēt valsti starptautiskajās sporta sacensībās.

1980. gadā Pitsburgā notiek pēdējais Boba Mārlija koncerts.

1982. gadā par Libānas prezidentu kļūst Amins Gemajels, aizstājot savu brāli Baširu, kurš tika nogalināts bumbas sprādzienā.

1990. gadā Šveices pilsoņi nobalso par kodolspēkstacijas būvniecību aizliegšanu valstī līdz gadsimta beigām, vienlaikus neatsakoties no kodolenerģijas izmantošanas.

1991. gadā Armēnija pasludina neatkarību no Padomju Savienības.

1997. gadā Ziemeļīrijas miera sarunu laikā unionistu līderi pirmo reizi 75 gadu laikā sēžas pie sarunu galda ar "Sinn Fein" pārstāvjiem.

2001. gadā vēlēšanās Polijā uzvar bijusī Komunistu partija, kas tomēr neiegūt absolūto vairākumu parlamentā.

2002. gadā iznāk pirmā "Mozilla Firefox" interneta pārlūkprogrammas versija 0.1.

2004. gadā viesuļvētras "Džīna" izraisītos plūdos Haiti iet bojā vairāk nekā tūkstotis cilvēku.

2007. gadā 84 gadu vecumā mirst pasaulē slavenais mīms Marsels Marso.