Klasisko Dziesmu svētku stilistiku eleganti pārkāps Kaupers, Aminata, Busulis un citi tautas mīluļi

1. jūlijā krāšņais svētku gājiens pa Brīvības un Stabu ielu ieplūdīs Skonto stadionā. No pulksten 14 līdz 21.30 noritēs koncerts, kura viesi pārmaiņas labad būs paši Svētku dalībnieki. Viņi būs skatītāji, kuri varēs atpūsties un baudīt.

Leģenda atkārtosies

Atklāšanas koncertu krāšņos pieaicinātie viesmākslinieki – Renārs Kaupers, Daumants Kalniņš, Intars Busulis, Jānis Šipkēvics, Reinis Sējāns, Aija Andrejeva, Zigfrīds Muktupāvels, Marina Rebeka, Aminata, Kristīne Kārkla, Emīls Balceris, Jolanta Strikaite un Lady Sweet.
Rīkotāji neslēpj, ka nebaidās otrreiz iekāpt tajā pašā upē, jo šo koncertu iecerēts veidot līdzīgu jau par leģendu kļuvušajam jauniešu koncertam Skonto stadionā 2008. gadā. Arī toreiz liels akcents bija likts uz viesmākslinieku sadziedāšanos ar kori. Daudzi atceras gan aktiera Andra Bērziņa emocionāli izpildīto Svētvakaru, gan Aināra Mielava Tu saviļņoji mani...
Iespējams, tolaik kādam šķita, ka tiek pārkāpta kāda neredzama sarkana līnija – klasisko Dziesmu svētku stilistika, bet, ja raugāmies plašāk, galvenais ieguvums no Dziesmu un Deju svētkiem allaž bijis dziesmu prieks un kopīgi izdzīvotais saviļņojums, un šīs vērtības tika piepildītas ar uzviju.
Stadiona apkārtni rīkotāji ir nodēvējuši par Svētku kvartālu, tur atrodas arī Arēna Rīga, kurā notiks koncerti, atradīsies autostāvvietas, vietas, kur atpūsties pēc gājiena, nodoties aktivitātēm un nofotografēties piemiņai. Tā kā rīkotāji ir padomājuši arī par bezmaksas pusdienām dalībniekiem, viņiem nevajadzēs uztraukties ne par ko.

Otra dienas koncerta daļa top sadarbībā ar Svētku lieldraugu Elektrum, un to vadīs dažādu teātru aktieri. Šā koncerta vadītājs ir komponists Juris Vaivods, kurš pats izvēlējies skaistākās dažādu novadu dziesmas. Tiklīdz dziedātāji no gājiena ienāks stadionā, tā uzreiz kāps uz skatuves, lai kopā ar aktieri, savu novadnieku, nodziedātu kādu sava novada dziesmu. Ar jautrām valodām un sirsnīgu dziedāšanu aktieri saspēlēs ar kori un dziedāt gribētājiem – skanēs gan tautasdziesmas, gan līdzi dziedamās tradicionālās Dziesmu svētku dziesmas, kuras šogad nav iekļautas Noslēguma koncerta repertuārā.

Vakara sirdsdziesma

Vakara koncerts būs kā viena liela sirdsdziesma, lai iesildītos pirms lielās Svētku nedēļas. To vadīs aktieru pāris Ilze Ķuzule-Skrastiņa un Artūrs Skrastiņš. Vakara koncerts sāksies pusdesmitos vakarā un ilgs pusotru stundu. Rīkotāji to sauc par Latvijas simtgades dzimšanas dienas koncertu.
Tā būs vieta, kur satiksies visi tie, kuri gadiem cītīgi vairākas reizes nedēļā ir devušies uz mēģinājumiem un skatēm, nesuši smagus tautastērpus, pārvarējuši nogurumu, bieži vien arī veselības problēmas un, ko tur liegties, arī tīri cilvēcisku slinkumu. Un tas viss – lai kaldinātu savu meistarību. Jo prieks par dziesmu, domājams, ir ikvienam latvietim, bet ne jau katrs spēj būt tik uzcītīgs...
Šis būs īpašs vakars, jo to pēc gājiena varēs baudīt visi dalībnieki. Iespējams, ne visi Svētku dalībnieki apmeklēs deju lielkoncertu Māras zeme, pēc kura paredzēta balle, un varbūt būs tādi, kuri nepiedalīsies Noslēguma koncertā. Bet, tā kā Svētku gājienā ies visi 43 tūkstoši, tad viņi arī saplūdīs Skonto stadionā un šo dienu varēs pavadīt kopā.

Jādzied līdzi!

Skatītājiem būs nodrošināta televīzijas tiešraide – un, protams, varēs (un vajadzēs!) dziedāt līdzi. Jo visas dziesmas taču būs zināmas un mīļas. Nekādi nevarēs iztikt bez Renāra Kaupera Manas dziesmas un grupas Instrumenti puišu, Jāņa Šipkēvica un Reiņa Sējāna, Zemeslodēm. Dvēseles dziesmu izdziedās duets Intars Busulis un Aminata.
Neiztikt arī bez sava pārsteiguma – Dvēselīti šoreiz izpildīs Emīls Balceris no grupas Musiqq. Svētku rīkotāji ir ļoti lepni, ka pierunāt piedalīties koncertā ir izdevies izcilo operdziedātāju Marinu Rebeku – viņa dziedās Savās mājās, savā Tēvijā un Jāņa Mediņa Āriju.

Vakara koncerta radošās daļas vadītājs ir komponists Kārlis Lācis, kurš svētku vakarā pats būs arī uz skatuves. Līdzās viņam – 200 dziedātāju koris, Liepājas Simfoniskais orķestris un ritma grupa Lāča virsvadībā – viņi pavadīs visus māksliniekus.
Laipni uzrunāti piedalīties koncertā, pavadot savas dziesmas, ir to autori, mūsu lielie komponisti. Ja vien viņi vēlēsies Svētku dalībniekiem dāvāt iespēju uzstāties kopā ar viņiem, tad, cerams, pie klavierēm sēdīsies Zigmars Liepiņš – viņa dziesmu Es atnācu uguntiņu izdziedās Aija Andrejeva, Zibsnī zvaigznes aiz Daugavas – Aminata. Ja nu dziesmas autora šajos Svētkos nebūs, pie klavierēm sēdēs Kārlis Lācis.

Koncerts gardēžiem

Prasīgu un izglītotu publiku pulcēs vokāli simfoniskais koncerts 5. jūlijā pulksten 20 Arēnā Rīga. Tajā piedalīsies visi lielākie Latvijas profesionālie kolektīvi – Nacionālais simfoniskais orķestris, Liepājas simfoniskais orķestris, Simfonetta Rīga un Operas orķestris. No koriem – Latvijas Radio koris, Valsts akadēmiskais koris Latvija un Operas koris. Pēc īpašas atlases – arī 1300 amatierkoru dziedātāji.
Programmā iekļauti dažādi vokāli simfoniskie skaņdarbi gan no senākiem laikiem, gan mūsdienām. Vokālie solisti būs operdziedātāji Dana Bramane, Gunta Gelgote un Rihards Mačanovskis. Mākslinieču izpildījumā skanēs īpašs soprānu solo no kantātes Tēvijai (šī dziesma ir skanējusi arī Lielajā Mežaparka estrādē, jo bija iekļauta Noslēguma koncerta repertuārā). Ļoti īpašu skaņdarbu atskaņos sitamo instrumentu solisti Elīna Endzele, Elvijs Endelis, Ernests Mediņš, Guntars Freibergs un Mikus Bāliņš. Tas būšot ļoti atraktīvs uzvedums.
Šo koncertu var uzskatīt par Svētku nopietno galu. Tas būs vienīgais vokāli simfoniskais koncerts, turklāt – ar tik milzīgu orķestri un kori. Uzmanība, protams, tiks vērsta uz latviešu klasisko mūziku.

No amatieru koriem pieaicināti kolektīvi, par kuriem bijis skaidrs, ka viņi tiks galā ar vokāli simfoniskā koncerta “mazliet sarežģītāko repertuāru”. Īpašas atlases skates gan uz šo programmu nav notikušas, koru izvēle bija mākslinieciskās grupas lēmums. Rīkotāji aicina pārbaudīt informāciju – iespējams, ka uz šo koncertu joprojām ir nopērkamas biļetes.

Kāda vilkam dvēselīte?

6. jūlijā Dailes teātrī būs liela lustēšanās – bērnu vokālo ansambļu koncerts Vilkam tāda dvēselīte. Stāstu par vilciņu dziesmoti vēstīs paši labākie Latvijas kolektīvi, kuri izturējuši atlasi, – Knīpas un knauķi, Momo, Kolibri, no Ķekavas būs atbraukusi Rasa, no Lielvārdes – Mikauši. Būs arī ansambļi no Limbažiem, Balviem, Daugavpils, Ventspils un Ogres. Solisti – izcili mazie dziedātāji Eremijs Sējāns un Roberta Kumsāre.
Bērnu koncerta mūzikas autori ir Andris un Reinis Sējāni, viņi abi ir arī to aranžējuši un paši mazos dziedātājus pavadīs uz instrumentiem. Jā, tie būs kā īsti ģimenes svētki. Rīkotāji smej – nu, ko tu talantīgai dinastijai padarīsi!

Vadīt 150 bērnus, kuri vienlaikus ir uz skatuves, protams, nav joka lieta, bet atlasīti ir labākie. Rīkotāji sola arī skaistus tērpus, brīnišķīgu scenogrāfiju, piebilstot, ka uz šo īpašo pasākumu ģimenēm droši var nākt arī ar maziem bērniem – ja nevarēs nosēdēt mierā, varēs dancot līdzi! Labā ziņa, ka šim koncertam pēc pieprasījuma izsludināti divi papildkoncerti – uz tiem (7. jūlijā pulksten 12 un 16) vēl varēs iegādāties biļetes.

Ap 400 koklētāju vienā koncertā

Dailes teātrī 5. jūlijā notiks lielais koklētāju ansambļu koncerts Stīgo, brālīt, stīgo, māsiņ. Tas solās būt iespaidīgs koncertuzvedums, kurā piedalīsies ap 400 koklētāju. Visi Latvijas labākie stīgu meistari tovakar būs uz vienas skatuves!
Arī šim uzvedumam tiek īpaši veidota scenogrāfija. Koncertu vadīs aktieri Artūrs Putniņš un Edgars Lipors, kuri gan lasīs tekstus, gan izspēlēs dažādas intermedijas. Gaidāma visai jestra saspēle starp aktieriem un muzikantiem. Izvēlētais repertuārs ir krāšņs – gan skaņdarbi, kas rakstīti tikai koklēm, gan tādi, kuros piedalās arī citi instrumenti – perkusijas, čells, kontrabass. Uzvedumu krāšņāku darīs arī vīru kopa Vilki.

Kulminācija zem Mežaparka priedēm

Pats gaidītākais un krāšņākais kā vienmēr ir Noslēguma koncerts Lielajā Mežaparka estrādē. Rīkotāji pārliecina – tur būs viss – pūtīs, dziedās, dejos!
Mums ir ļauts uzburt vīziju, kā viss notiks. Koncerts sāksies ar to, ka pūtēju orķestri ienāks estrādē, nostāsies un nospēlēs četrus skaņdarbus. Pēc tam dziedātāju vietās nāks diriģentu koris (tajā dzied gandrīz visi Latvijas esošie un topošie diriģenti no Mūzikas akadēmijas, Doma kora skolas un Mediņa mūzikas skolas). Viņi nodziedās Alfrēda Kalniņa Esi sveicināta, Saule!
Un tad lēnām piepulcēsies arī visi pārējie. Nāks vīri un jaukto koru vīri, viņiem blakus nostāsies sieviešu kori, un tiks dziedāta vīru un sievu koru blakusdziesma. Tad pievienosies jauktie kori, un tā visi kopā dziedās līdz koncerta beigām.

Par viesmāksliniekiem ir aicināti komponisti – lai viņi savām dziesmām spēlētu pavadījumus. Rīkotāji cer, ka uz estrādes kāps Mārtiņš Brauns, lai pavadītu savas dziesmas Mīla ir kā uguns un Saule. Pērkons. Daugava. Tāpat sagaidāms, ka kopkora dziedātās dziesmas pavadīs Raimonds Tiguls, Zigmars Liepiņš, Jānis Lūsēns, Ēriks Ešenvalds un Uģis Prauliņš.
Protams, Noslēguma koncertā piedalīsies arī viesmākslinieki. Dons dziedās fragmentus no rokoperas Lāčplēsis. Šāda repertuāra izvēle bijusi komponista Zigmara Liepiņa ziņā (droši vien tāpēc, ka jau šoruden gaidāmi rokoperas 30 gadu jubilejas lielie koncerti). Uz skatuves arī dejos – Krustimi dejama, krustimi lecama Jāņa Ērgļa horeogrāfijā pavadīs Iļģi ar Ilgu Reiznieci un Māri Muktupāvelu. Vienlaikus dejos un dziedās Sasala jūrīna – šī skaistā kurzemnieku dziesma, kā ierasts, būs solistes Ances Krauzes ziņā.

Šoreiz uz Mežaparka estrādes atradīsies arī digitālās ērģeles. Tās izmantos divu skaņdarbu atskaņojumos – fragmentā no Lūcijas Garūtas kantātes Dievs, tava zeme deg un Imanta Kalniņa tēmai no filmas Sprīdītis – Virs galvas mūžīgs Piena ceļš – komponista Riharda Dubras speciāli veidotā aranžējumā. Pie ērģelēm solījusies būt izcilā ērģelniece Iveta Apkalna.
Vienā no mīlētākajām Noslēguma koncerta dziesmām Jāņu vakars kopkorim pievienosies divi klasiskās mūzikas izpildītāji – Gunta Gelgote, kura dzīvo Lietuvā, un tenors Juris Vizbulis. Diriģents Mārtiņš Klišāns uzskata, ka viens no emocionālākajiem brīžiem koncertā varētu būt Raimonds Paula dziesmas Manai dzimtenei atskaņojums. Taču – vai pats Maestro sēdēs pie klavierēm? Intriga turpinās...