FOTO: Mākslas gardēži pulcējas izstādē "Elles ķēķis: Ņujorka - Latvija"
Sadarbojoties vairākām organizācijām, latviešiem ASV un Latvijā, ir tapusi izstāde par Ņujorkas mākslinieku grupu “Elles ķēķis”. Izstāde no 16. maija līdz 17. jūnijam apskatāma VEF Kultūras pilī. Uz svinīgo atklāšanas pasākumu bija ieradusies gan trimdas latvietes, sabiedrības dāma Ilze Jurkāne, gan eksprezidents Valdis Zatlers ar kundzi Lilitu un citi.
Izstādes "Elles ķēķis: Ņujorka - Latvija" atklāšana
Izstādes "Elles ķēķis: Ņujorka - Latvija" atklāšana.
Izstādē ir iespēja iepazīt "Elles ķēķa" dzejnieku un mākslinieku grupas spilgtākos pārstāvjus, atklāt interesantas liecības par viņu radošo darbību, kā arī aplūkot gleznas, mākslas darbus un dažādus priekšmetus no mākslinieku ģimeņu personīgajiem arhīviem.
Pagājušā gadsimta piecdesmitajos un sešdesmitajos gados, paralēli VEF Kultūras pils celtniecībai, otrpus Atlantijas okeānam radās jauna Latvijas trimdas māksla.
Toreiz šo kultūru veidošanās paralēles bija nesavienojamas pasaules, bet šobrīd – kopīga laikmeta liecinieces. "Elles ķēķis" (Hell’s Kitchen) ir ostas rajons Ņujorkā, kur pēckara gados tikās jauni latviešu trimdas mākslinieki, kas bija ieradušies Amerikā cerībā uz pilnvērtīgu dzīvi atvērtā pilsoniskā sabiedrībā ar tiesībām uz vārda brīvību.
Šo nelielo, bet dedzīgo mākslinieku grupu spēcīgi ietekmēja amerikāņu kultūra un Rietumu mākslas virzieni. Savienojot to ar savu latvisko identitāti, viņi izveidoja īpašu stilu un kļuva pazīstami kā "Elles ķēķa" mākslinieki. Viņu radošais gars iedvesmoja citus latviešu māksliniekus “brīvajā” pasaulē, bet padomju Latvijā aiz dzelzs priekškara par viņiem bija zināms ļoti maz.
Izstādi veidoja Sandra Zandberga, VEF Kultūras pils mākslinieciskā vadītāja, kopā ar dzejnieka Gunara Saliņa meitu Lailu Saliņu, kura ir izrādes "Elles ķēķis: Ņujorka – Latvija" autore.
Laila stāsta: “Būtībā "Elles ķēķa" centrā bija dzejnieki un mākslinieki, kuri ļoti interesējās viens par otru un iedvesmojās viens no otra, tā uzturot savas dziļās saites ar dzimteni un ar mātes valodu.”
Izstādes dizainu veidojis Pēteris Buks. Ekspozīcijas materiāli iegūti sadarbībā ar Pasaules Latviešu mākslas centru Cēsīs, Roberta Mūka muzeju Gailēnos, Piebalgas muzeju apvienību “Orisāre”, kā arī no privātkolekcijām un mākslinieku ģimeņu arhīviem.
