Noskaidrota skaistākā sieviete karaļnamā. Tas tik ir pārsteigums!

Londonā strādājošais plastikas ķirurgs Džulians De Silva prinča Harija līgavu Meganu Mārklu nosaucis par vispievilcīgāko sievieti visā birtu karaļnamā. Viņš šo skaistuma pētījumu veicis, palīgā ņemot tā saucamo „zelta griezuma” metodi. Megana tai atbilstot teju par visiem 100 procentiem.

Vērtējot pēc šīs metodes, Meganai seko Kembridžas hercogiene Ketrīna, bet tikai aiz viņām princeses Annas meita Zāra Filipsa Tindala un Jorkas princeses Beatrise un Eiženija.

„Megana un Ketrīna izceļas un iegūst ievērojami augstāku vētējumu, nekā pārējās trīs princeses,” izdevumam „Daily Mail” izteicies De Silva. „Meganai piemīt skaista sejas simetrija. Viņa ir vistuvāk grieķu izgudrotajiem skaistuma standartiem par to, kāda ir perfekta seja.” Šos pašus matemātiskos vienādojumus pielietoja arī Leonardo da Vinči, kad radīja „perfektu” cilvēka ķermeni savā mākslas darbā –zīmējumā „Vitruviāna cilvēks”. De Silva norāda, ka Meganu skaistuma ideālam pietuvina viņas „gandrīz perfektais” deguns un ideālais acu izvietojums.

„Meganas deguns ir gandrīz ideāls, tas atbilst 98.5 procentiem, viņas acu izvietojums ir nevainojams, bet lieliskais v-veida zods uzskatāms par klasiski daudz skaistāku nekā tas ir Ketrīnai,” norādījis britu pētnieks.

Apkopojot galarezultātus, hercogiene Ketrīna skaistuma standartu ziņā ir diezgan tuvu Meganai, taču pārējās atpaliek – Zāra Filipsa, Beatrise un tikai tad Eiženija.

„Arī Ketrīnas rādītāji ir ļoti augsti,” norāda De Silva. „Viņa izceļas ar ideālu attālumu, kāds ir no viņas deguna līdz lūpām, kā arī ar acu izvietojumu. Arī pārējām trim princesēm rādītāji ir augsti, taču viņas ir tālākas no zelta griezuma perfekcijas rādītājiem nekā Megana un Keita.”

Zinātniskā formula nosaka, jo tuvāk kāda ķermeņa rādītāji ir cipariem 1.618, jo skaistāki viņi uzskatāmi. Dakteris De Silva šo skaistuma formulu pielieto arī savā plastikas ķirurga praksē. Dažkārt tā viņam palīdz rast atbildi, kāpēc kāds izskatās ārēji skaistāks par citu, kā arī De Silva šo formulu pielieto, plānojot pacienta plastiskās operācijas.

Zelta griezums (pazīstams arī ar nosaukumiem zelta šķēlums un dievišķā proporcija) ir matemātiska konstante, kas vienāda ar 1.6180338997... – informē interneta enciklopēdija Vikipēdija. Visbiežāk zelta griezums ir sastopams ģeometrijā — tas parādās gan plaknes figūrās, piemēram, pentagrammā un logaritmiskajā spirālē, gan telpiskās figūrās, piemēram, dodekaedrā un ikosaedrā — taču tas sastopams arī algebrā, piemēram, saistībā ar Fibonači skaitļiem. Zelta griezums ir sastopams ne tikai matemātikā, bet arī mākslā, dabā un arhitektūrā.

Pieņemts uzskatīt, ka zelta griezuma principu 6. gadsimtā pirms mūsu ēras ieviesa leģendārais sengrieķu filozofs un matemātiķis Pitagors. Tomēr daudzi sliecas domāt, ka šo universālo principu Pitagors nav vis atklājis pats, bet gan aizņēmies no ēģiptiešiem un babiloniešiem.