46 interesanti un aizraujoši fakti par „Oskara” balvu ceremoniju

Vai zini, cik sver „Oskara” statuetīte vai arī to, cik reizes savas karjeras laikā izcilais režisors Alfrēds Hičkoks saņēmis Kinoakadēmijas balvu? Lūk, daži interesantākie un aizraujošākie fakti par „Oskara” balvas ceremoniju.

Jaunākā uzvarētāja

Tatuma O’Nīla saņēma „Oskara” balvu kā labākā otrā plāna aktrise par tēlojumu filmā „Paper Moon” (1973). Tatumai tolaik bija tikai desmit gadu.

Vecākais balvas ieguvējs

Aktierim Kristoferam Plameram bija 82 gadi, kad viņš saņēma Kinoakadēmijas balvu par tēlojumu filmā „Beginners” (2010). Viņš ir vecākais kino industrijas pārstāvis, kurš līdz šim apbalvots ar „Oskaru”. Viņš godalgots kā labākais otrā plāna aktieris.
Plamers vislabāk zināms kā kapteinis fon Traps no filmas „Mūzikas skaņas”.

„Oskars” visiem ģimenē

Pēc tam, kad Laiza Minelli saņēma „Oskaru” kā labākā aktrise par tēlojumu filmā „Cabaret” (1972), viņa kļuva par vienīgo Kinoakadēmijas balvas laureāti, kuras vecāki arī saņēmuši „Oskaru”. Laizas Minelli mamma Džūdija Gārlenda apbalvota ar „Oskaru” 1939. gadā, bet tēvs Vincents Minelli kā labākais režisors par filmu „Gigi” (1958).

Pirmā „Oskaru” ceremonija

Pati pirmā Kinoakadēmijas balvu ceremonija notika 1929. gadā Holivudas viesnīcā „Roosevelt” un to apmeklēja aptuveni 270 cilvēku.

Pirmā sieviete, kas saņēmusi „Oskaru” kā režisore

Ketrīna Bigelova ir pirmā sieviete, kura Kinoakadēmijas balvu ceremonijas pastāvēšanas vēsturē apbalvota ar „Oskaru” kā labākā režisore. Viņa zeltīto statuetīti saņēma par filmu „The Hurt Locker” (2009).

Visvairāk „Oskaru” kā labākajai aktrisei

Kino leģenda Ketrīna Hepberna četras reizes apbalvota ar Kinoakadēmijas augstāko balvu kā labākā aktrise. Viņa saņēmusi „Oskaru” par tēlojumu filmās „On Golden Pond” (1981), „The Lion In Winter” (1968), „Guess Who's Coming To Dinner” (1967) un „Morning Glory” (1933).

Līdz 18 neiesakām

1969. gadā uzņemtā filma „Midnight Cowboy” ar Dastinu Hofmanu un Džonu Voitu ir vienīgā ar „Oskaru” apbalvotā labākā filma, kuru līdz 18 gadiem bija aizliegts skatīties.

Rekordliels nomināciju skaits labākās aktrises kategorijā

Aktrise Merila Strīpa „Oskara” balvai nominēta neticamas 18 reizes! Divas reizes viņa saņēmusi „Oskara” balvu kā labākā aktrise par darbu filmās „Sophie’s Choice” (1983)  un „The Lion Lady”(2012), savukārt vienu reizi kā labākā otrā plāna aktrise par tēlojumu filmā „Kramer vs. Kramer” (1980).

Garākā filma, kas apbalvota ar „Oskaru”

Kinolente „Gone with the Wind” (1939) ir nepārspēta kā garākā filma, kas apbalvota ar Kinoakadēmijas balvu labākās filmas kategorijā. Tās garums ir 234 minūtes.

Visvairāk uzvaru ārzemju filmām

Ar desmit uzvarām Itālijai pieder rekords, kā valstij, kas saņēmusi visvairāk „Oskara” balvu labāko ārzemju filmu kategorijā. „Oskara” balvas laureāta Roberto Benīni filma „Life is Beautiful”(1997) ir viena no tām.

Jaunākais uzvarētājs labākā aktiera nominācijā

Adrianam Brodijam bija 29 gadi, kad viņš saņēma Kinoakadēmijas augstāko novērtējumu par galvenās lomas atveidojumu drāmā „The Pianist”(2002).

Vecākais „labākā aktiera” laureāts

Henrijam Fondam bija 76 gadu, kad viņš saņēma labākā aktiera apbalvojumu par lomu filmā „On Golden Pond” (1981).

Filmas turpinājums, kas saņēmis „Oskaru”

Franšīzes „Krusttēvs” otrā filma „The Godfather: Part II” (1974) ir vienīgais kādas filmas turpinājums, kas jebkad godalgots ar Kinoakadēmijas augstāko balvu labākās filmas kategorijā.

Un „Oskaru” saņem...

Keita Blanšeta saņēma „Oskara” balvu par aktrises Ketrīnas Hepbernas atveidojumu režisora Martina Skorsēzes filmā „The Aviator” (2004). Blanšeta ir pirmā aktrise, kas saņēmusi Kinoakadēmijas balvu par citas „Oskara” balvas laureātes atveidojumu uz ekrāna.

24 nominācijas

Režisors, aktieris un scenārists Vudijs Allens karjeras laikā „Oskara” balvai nominēts 24 reizes: vienu reizi kā aktieris, septiņas reizes kā režisors un 16 reizes kā scenārija autors. No 24 nominācijām tikai četras reizes viņš mājās pārnesis zeltīto statuetīti: vienu reizi kā režisors un četras reizes kā scenārija autors.

Pirmais afroamerikāņu uzvarētājs

1964. gadā Sidnijs Puatjē kļuva par pirmo afroamerikāni, kas saņēmis „Oskara” balvu kā labākais aktieris. Viņš to izpelnījies par lomu filmā „Lilies of the Field” (1963).

Zvaigznes, kas uzvarēja pirmajā reizē, kad bija nominētas

Aktrisei Ketrīnai Zetai-Džounsai pirmā nominācija Kinoakadēmijas balvai atnesa uzvaru. Viņa saņēma „Oskaru” kā labākā otrā plāna aktrise par tēlojumu mūziklā „Chicago” (2002). Arī Lupita Njongo un Kima Beisingere saņēmušas „Oskaru” jau pirmajā reizē, kad balvai bija nominētas.

Pirmā kurlā uzvarētāja

Mārlija Matlina kļuva par pirmo kurlo aktrisi, kura jebkad saņēmusi „Oskara” balvu. Viņai Kinoakadēmijas godalgu atnesa loma filmā „Children of a Lesser” (1986).

Visvairāk nominētais vīrietis

Aktieris Džeks Nikolsons kopumā „Oskara” balvai nominēts 12 reizes. Ar to arī pietiek, lai viņu ierindotu Kinoakadēmijas balvai visvairāk nominētā vīriešu kārtas pārstāvja godā.

Lielākie uzvarētāji

„Oskara” balvas pastāvēšanas vēsturē ir tikai trīs filmas, kas katra saņēmusi 11 Kinoakadēmijas balvas. Tās ir „Ben-Hur” (1959), „Titanic” 91997)  un „The Lord of the Rings: The Return of the King” (2003).

„Oskars” pēc nāves

Hīts Ledžers un Pīters Finčs ir vienīgie aktieri, kas ar „Oskara” balvu apbalvoti pēc nāves. Viņiem augstāko Kinoakadēmijas novērtējumu atnesušas lomas filmās „The Dark Knight” (2008) un „Network” (1976).

Garākā runa

Grīra Garsone Kinoakadēmijas vēsturē ierakstīta kā garākās pateicības runas teicēja. Saņemot labākās aktrises balvu par tēlojumu filmā „Mrs Miniver” (1942), Garsone pateikusies piecas minūtes un 30 sekundes.

Statuete

„Oskara” statuete ir 34 centimetru augsta un sver 3.5 kilogramus.

Hičkoks

Alfrēds Hičkoks „Oskara” balvai kā labākais režisors nominēts piecas reizes, bet tā arī ne reizi nav nosaukts par uzvarētāju.

Garākā ceremonija

Garākā „Oskara” balvas ceremonija Kinoakadēmijas vēsturē ilga 4 stundas un 23 minūtes. Tā notika 2002. gadā, kad ceremoniju vadīja aktrise Vūpija Goldberga.

Visvairāk uzvaru un visvairāk nomināciju

Votls Disnejs „Oskara” balvai bijis nominēts 59 reizes un 22 no tām arī uzvarējis. Vēl viņam piešķirti četri goda „Oskari”.

Balva par pretējo dzimumu

Linda Hanta ir vienīgā aktrise, kura saņēmusi „Oskara” balvu par pretējā dzimuma pārstāvja atveidojumu. Viņai Kinoakadēmijas augstāko apbalvojumu atnesusi loma filmā „The Year Of Living Dangerously” (1982).

Visbiežāk vadījis „Oskara” ceremoniju

Aktieris Bobs Houps 19 reizes iejuties Kinoakadēmijas balvu ceremonijas vadītāja godā. Viņu nav pārspējis neviens cits.

Statuetīšu pārdošana

Kopš 1950. gada neviens „Oskara” balvas laureāts oficiāli vairs nedrīkst pārdot sev piešķirto statueti pirms to nav piedāvājis atgriezt Kinoakadēmijai par vienu dolāru lielu atlīdzību.

Visvairāk skatītāju

2014. gadā notikusī „Oskara” balvu ceremonija pie TV ekrāniem pulcējusi rekordlielu skatītāju skaitu ASV. To noskatījušies 43 miljoni Amerikas Savienoto Valstu iedzīvotāju.

ABC

Kopš 1976. gada 29. marta ekskluzīvas tiesības translēt „Oskara” balvu ceremonijas tiešraidi Amerikas Savienotajās Valstīs pieder tikai telekompānijai ABC.

Īsākā ceremonija televīzijas ekrānos

Pati īsākā „Oskara” balvas ceremonija notika 1959. gadā. TV skatītāji pasākumu varēja vērot stundu un 40 minūtes. Togad „Oskara” laureātu vidū bija arī Deivids Naivens un Sūzena Heivorda (attēlā).

Sēdvietu skaits

„Dolby Theatre” zālē, kur norisinās „Oskara” balvu ceremonija, ir 3 300 sēdvietu.

Sarkanais paklājs

Sarkanais paklājs, kas tiek izrullēts pie „Dolby Theatre” Holivudā, ir 152.4 metrus garš.

Uzvarētāja, kas atveidoja zaudētāju

Megija Smita ir vienīgā, kura saņēmusi „Oskara” balvu par citas Kinoakadēmijas godalgai nominētas, bet zaudējušas, aktrises atveidošanu filmā „California Suite” (1978).

Dzīvei neizdodas atkārtot mākslu

Džūdija Gārlenda nesaņēma labākās aktrises godalgu par „Oskara” balvas laureātes Vikijas Lesteres atveidojumu filmā „A Star Is Born” (1954).

Viens personāžs, divi „Oskari”

Marlons Brando (attēlā) un Roberts de Niro ir vienīgie aktieri Kinoakadēmijas balvu pastāvēšanas vēsturē, kuri apbalvoti ar „Oskaru” par viena un tā paša varoņa atveidojumu. Abi aktieri tēloja slaveno krusttēvu Vito Karleoni filmās „The Godfather” (1972) un „The Godfather: Part II”(1974).

Īsa, bet spoža karjera

Aktieris Džons Kazeils savas īsās karjeras laikā (viņš mira 42 gadu vecumā) nofilmējās tikai piecās filmās – „The Godfather” (1972), „The Conversation” (1974), „The Godfather: Part II” (1974), „Dog Day Afternoon” (1975) un „The Deer Hunter” (1978). Interesanti, ka tās visas bija nominētas „Oskara” balvai.

Džona C. Reilija aizņemtais gads

2002. gadā aktieris Džons C. Reilijs kļuva par ceturto personu Kinoakadēmijas balvu ceremonija vēsturē, kurš bija nofilmējies trīs „Oskaram” nominētās kinolentēs. Šīs filmas ir: „Chicago”, „The Hours” un „Gangs Of New York”. Pirms viņa tas izdevies aktieriem Čārlzam Lautonam, Tomasam Mičelam un Klodetei Kolbertai.

Pīters O’Tūls

2013. gadā mirušais Pīters O’Tūls savas karjeras laikā „Oskara” balvai bija nominēts astoņas reizes, taču nevienā no tām neguva uzvaru. 2003. gadā viņam piešķīra Goda „Oskaru” par mūža ieguldījumu.

Statuetes dizaina autors

„Oskara” statuete veidota kā bruņinieks ar zobenu, kas stāv uz kino filmas ruļļa. Šādu dizainu radīja kompānijas MGM mākslinieciskais direktors Sedriks Gibonss.

Metāla trūkums

Metāla trūkuma dēļ Otrā pasaules kara laikā „Oskara” statuetes trīs gadus pēc kārtas veidoja no plastikāta.

No kā darināta statuete?

Pirmajās ceremonijās „Oskara” statuete bija no bronzas un pārklāta ar zeltu. Vēlākos gados bronzu aizstāja ar specifisku alvas sakausējumu, ko pārklāja ar varu, niķeļa sudrabu un visbeidzot ar 24 karātu zeltu.

Vairāk nominētais komponists

Džons Viljams ir „Oskara” balvai visvairāk nominētais komponists, kurš aizvien ir dzīvs. Šogad Viljams pārspējis pats savu iepriekšējo rekordu. 2016. gadā viņš bija nominēts neticamas 50 reizes. Šogad klāt nākusi jau 51. „Oskara” nominācija.

Daniels Dejs-Lūiss

Daniels Dejs-Lūiss ir vienīgais, kurš trīs reizes saņēmis „Oskaru” kā labākais aktieris. Viņam Kinoakadēmijas augstāko apbalvojumu atnesušas lomas filmās „My Left Foot” (1989), „There Will Be Blood” (2007) un „Lincoln” (2012).

Biļete par pieciem dolāriem

Tālajā 1929. gada 16. maijā, kad notika pirmā „Oskara” balvu ceremonija viesnīcas „Roosevelt” telpās Holivudā, biļete uz pasākumu maksāja nieka piecus ASV dolārus.