Ekstravagance, modes neprāts un stila eksperimenti. Parīzes augstās modes nedēļas apskats

Divas reizes gadā Parīzes modes dzīvi pārņem slavenu dizaineru augstās modes kolekciju demonstrēšana. Francijas galvaspilsētā pulcējas paši labākie dizaineri no visas pasaules un glamūrīgās skates apmeklē neskaitāmas slavenības. Šo pasākumu plaši atspoguļo mediji un jebkurai modelei ir liels gods demonstrēt tērpus kādā no augstās modes nedēļas skatēm.

Šis tik vilinošais modes trakums Parīzi pārņem divas reizes gadā. Viena no nedēļām veltīta pavasara/vasaras kolekcijām, bet otra rudens/ziemas tērpu skatēm. Datumus, kad notiks katra nākamā Parīzes augstās modes nedēļa, nosaka Francijas modes federācija. Šajā nedēļā dažādi modei veltīti pasākumi notiek daudz un dažādās vietās galvaspilsētā. Lai gan modes nedēļas laikā dizaineri publikai atrāda arī tērpus no „gatavs valkāšanai” kolekcijām, visplašāko uzmanību izpelnās tieši augstās modes šovi. Tajos redzami krāšņi tērpi, kas nereti šokē ar pārlieku atkailinātību vai pārsteidz ar neierastiem risinājumiem. Lai kā būtu – uzmanība šīm kolekcijām ir garantēta. Der atzīmēt, ka Augstās modes tērpi galvenokārt paredzēti skatēm vai kādam smalkam sarkanā paklāja pasākumam, un tikai retu reizi ikdienas valkāšanai (arī cena to nosaka).

Parīzes modes nedēļa ir daļa no tā sauktā lielā četrinieka. Vēl augstās modes nedēļas norisinās Londonā, Milānā un Ņujorkā.

Pirmsākums

Lai gan pati pirmā modes nedēļa norisinājās Ņujorkā, pasākuma ideja ņemta no „salonu šoviem” („défilés de mode” – burtiski tulkojot no franču valodas „modes parādes”) izsmalcinātos Parīzes modes salonos.

Pirmās „modes parādes” rīkotas jau tālajā 18. gadsimta sākumā. Tolaik gan tās bijušas paredzētas tikai un vienīgi klientiem, kas iegādājas tērpus, kas apskatei izlikti uz manekeniem. Gadsimtu vēlāk šīs tradīcijas mainījušās. Šarls Frederiks Vorts (1825-1895) pievērsies izsmalcinātākai modei. Viņu uzskata par augstās modes pamatlicēju jeb tēvu. Franču dizainere Žana Pakē (1869-1936) ir pirmā modes māksliniece, kura savas tērpu kolekcijas izrādījusi publiski, bet Pols Puarē (1879-1944) pirmais, kurš pēc modes skatēm rīkojis „afterparty” ballītes.

Augstā mode

Augsto modi kā stilu radīja britu dizainers Čārlzs Frederiks Vorts. Viņš gan labāk pazīstams ar vārda franču izrunu „Šarls”, jo karjeras uzplaukumu piedzīvojis strādājot šajā zemē.

19. gadsimta vidū Austrijas princese Paulīne fon Meterniha, kura bija precējusies ar Parīzes vēstnieku, redzēja vienu no Vorta tērpu skicēm un nolīga mākslinieku pašūt viņai tērpu.

Vorts iemantoja atpazīstamību galvenokārt, pateicoties saviem ietekmīgajiem klientiem un jau 1858. gadā Parīzē nodibināja pats savu augstās modes namu. Tajā tirgoja luksusa modes preces augstākās sabiedrības dāmām.

1868. gadā, kad pieprasīja definēt, kas ir „augstā modes”, tika izplatīts paskaidrojums, ka tas ir pēc pasūtījuma darināts apģērbs konkrētajai tā nēsātājai, turklāt to ar rokām darinājuši neskaitāmi sava amata meistari izšūšanā, pērļošanā un šūšanā. Šādu tērpu darināšanai izmantoti tikai visaugstākās kvalitātes materiāli.

Pirmā Parīzes mode nedēļa

1945. gadā tika noteikts, ka augstās modes namiem katrā no sezonām jāatrāda Parīzes preses pārstāvjiem kolekcija ar vismaz 35 tērpiem, kas paredzēti kā dienas, tā vakara iziešanām. Noteikumi arī paredzēja, ka ikkatrā no šiem modes namiem jānodrošina vismaz 20 cilvēku liels personāls un katram tērpa modelim jābūt darinātam konkrētai klientei (obligātas bija arī pielaikošanas, lai klientei tērps patiešām derētu). Noteiktās prasības realizētas divās modes skatēs gadā, kas neoficiāli uzskatāmas par pirmajām Parīzes augstās modes nedēļām.

Pirmā oficiāli atzītā Parīzes modes nedēļa notika daudzus gadus vēlāk – 1973. gadā, un to organizēja jaunizveidotā Francijas modes Federācija. Modes nedēļa norisinājās Versaļas pilī un bija kā labdarības pasākums, lai savāktu līdzekļus pils atjaunošanai. Bija aprēķināts, ka renovācijas darbiem nepieciešami aptuveni 60 miljoni ASV dolāru (kas sastāda vairāk nekā 53 miljonus eiro). Naudas vākšanas akcija aizsākta, jo Francijas valdība paziņojusi, ka tai nav līdzekļu pils restaurācijai.

Šajā modes nedēļā piedalījās kā amerikāņu, tā franču dizaineri. Viņu vidū atrodami tādi aizvien slaveni vārdi kā Oskars de la Renta, Hūberts de Živenšī un Īvs Senlorāns.
Pasākums izpelnījās plašu publicitāti, pateicoties slavenajiem dizaineriem, kas bija piekrituši dalībai. Pirmā Parīzes augstās modes nedēļai pat tika nodēvēta par „Versaļas cīņām”, jo franču un amerikāņu dizaineru vidū valdījusi diezgan liela spriedze.

Sindijas Kraufordes 16 gadus vecā meita

Par deviņdesmitajos gados populārās supermodeles Sindijas Kraufordes meitu Kaiju Gerberi jau gadiem ilgi teic, ka viņa ar slaveno mammu ir līdzīgas kā divas ūdens piles. Kaijai šobrīd ir 16 gadu un arī viņa ir modele.

Meitenei bija tikai 10 gadu, kad viņu izraudzījās par itāliešu modes nama „Versace” bērnu apģērbu kolekcijas reklāmas seju. Lai gan slavenā mamma pauda prieku par Kaijai izteikto piedāvājumu un deva piekrišanu, viņa tomēr uzskatīja, ka atvase ir par jaunu modeļu biznesam un viņai „septiņus gadus vajadzētu nogaidīt”. „Kad meita sasniegs 17 gadu vecumu un vēlēsies, es viņai neliegšu veidot modeles karjeru,” tolaik izteicās Krauforde.

Pati Sindija modeles gaitas uzsāka, būdama 16 gadus veca, taču pasaules slavu viņa izpelnījās vēlāk. Tagad gan jāatzīst, ka meita Kaija ievērojamus panākumus guvusi krietni agrāk nekā mamma. Kaijas Gerberes portrets nesen kā rotājis prestižā modes žurnāla „Vogue” vāku. Sindija bija četrus gadus vecāka, kad viņas foto publicēja uz šī izdevuma vāka. Viņai tolaik bija 20.

Savukārt nesen Kaija kā modele piedalījusies elitārajā Parīzes modes nedēļā, demonstrējot vairāku augstās modes dizaineru darinātos tērpus. Kaija kāpusi uz mēles „Valentino” skatē, kā arī demonstrējusi modes nama „Chanel” tērpus.

Pirmoreiz prestižajā modes nedēļā Kaija debitēja pērnā gada septembrī Ņujorkā, īsi pēc tam, kad bija nosvinējusi savu 16. dzimšanas dienu.