Arnis Mednis: “Esmu kā vecs zirgs, kas sajutis arēnas smaržu”
Mūziķis Arnis Mednis joprojām turpina ārstēties, un viņa ikdiena pārsvarā rit pa mājām, rūpējoties par veselību. Mūziķis stāsta, ka pēc insulta un daļējas paralīzes ķermeņa kustību atjaunošanās notikusi ļoti lēni.
Arnis Mednis ar komandu izrādē "Mana tautasdziesma"
Arnis Mednis ar komandu izrādē "Mana tautasdziesma"
2011. gadā Arni Medni piemeklēja insults, pēc kā mūziķis vairākas nedēļas bija komā un, izķepurojies no nāves, dzīvē atgriezās pa pusei paralizēts. Smagā slimība mainīja ne tikai Arņa radošo, bet arī privāto dzīvi – parādu dēļ nācās pārdot īpašumus, bet 2013. gadā viņš izšķīrās no sievas Ivetas, ar kuru laulībā nodzīvoja 20 gadu.
Veseļojoties rehabilitācijas centrā, mūziķis iepazinās ar sievieti, ar kuru kopā ir tagad. „Viņa man palīdz visās dzīves jomās. Atbalsta arī manu radošo darbību,” atklāj Mednis, kurš joprojām cīnās ar veselības problēmām, tāpēc vairākus gadus nebija redzēts uz skatuves. Tagad mūziķis Arnis Mednis Latvijas Nacionālajā bibliotēkā prezentēja savu multimediālo izrādi “Mana tautasdziesma”. Atgriezies uz skatuves, viņš ir sajūsmā: „Tas ir kā vecam zirgam sajust cirka arēnas smaržu.”
Veltīts Latvijas simtgadei
„Ideja par izrādi man radās, kad uzdūros tautasdziesmu krājumam un konstatēju, ka tautasdziesmas ir ļoti brīnišķīgas. Domāju, ka tās ir jāparāda arī citiem,” par savu jaunāko radošo veikumu stāsta Arnis Mednis, piebilstot: „Šis projekts domāts Latvijas simtgadei. Nākamajā rudenī mēs to sāksim intensīvi rādīt visu Latvijas novadu jauniešiem.”
Viņš pie projekta “Mana tautasdziesma” strādājis gadu. „Grūtākais bija atrast veidu, kā tautasdziesmas pasniegt klausītājiem, panākt, lai tas būtu moderni, bet tajā pašā laikā nezaudētu tautasdziesmu tradicionālo garu un būtu gaumīgi. Galvenais izrādes mērķis bija uzrunāt jauniešus un pateikt viņiem: „Paklausieties, cik mums ir brīnišķīgas tautasdziesmas! Dziediet un spēlējiet tās!” Tautasdziesmas nav kaut kas sens, ko kultūras namā vecas tantes dzied pa vakariem. Tas ir kaut kas tāds, ko dzied šodien un ko var dziedāt jebkurā mirklī, jebkurā situācijā,” uzsver komponists.
Iepriekšējās emocijas atgriezušās
Arņa Medņa izrādē piedalās solisti Aija Andrejeva un Ralfs Eilands, koklētājs Ansis Jansons, DJ Aspirīns, teicējs Juris Strenga, bet sintezatoru spēlē pats idejas autors Arnis Mednis.
„Šis pirmais koncerts izdevās, jo pēc tam man nāca klāt daudzi jaunieši un teica, cik jaukas un labas tautasdziesmas. To es arī gribēju jauniešiem vēstīt un ceru, ka man tas daļēji izdevās, jo daudzi zālē dziedāja līdzi un teica atzinīgus vārdus,” par sen izloloto muzikālo projektu priecājas Mednis un žurnālam Kas Jauns neslēpj prieku par koncerta atmosfēru un piedzīvotām izjūtām, atgriežoties radošajā vidē.
„Mūziķim būt uz skatuves un dzirdēt aplausus – tas ir ļoti, ļoti svarīgi. Tas ir kā vecam zirgam sajust cirka arēnas smaržu. Emocijas atgriezās! Tās bija gandrīz tādas pašas, kā tad, kad biju uz skatuves pirms divdesmit gadiem,” priecīgā balsī teic mūziķis.
Viņš paskaidro, ka šis tas, gadiem ejot, mainījies. „Protams, savulaik tā bija cita mūzika, citi projekti un es pats vairāk dziedāju. Šoreiz bija citi solisti, bet es tikai spēlēju. Taču vienalga – šīs izjūtas, kad esmu uz skatuves un skan aplausi...” gandarīts ir Arnis Mednis un pēc nelielas pauzes domīgi piebilst: „Šī uzstāšanās bija ar citu vērtību. Ja agrāk tas likās pats par sevi saprotams – es spēlēju, dziedāju, man aplaudēja –, tagad man nācās ilgi par to cīnīties, lai atkal būtu uz skatuves un man aplaudētu. Ir mainījies redzējums... Piemēram, kaut vai – lai es tiktu līdz skatuvei, man ir jāiet. Neviens mani neuznesīs. Man bija jāatjauno kustību spējas tik lielā mērā, lai pats varu aiziet līdz tai skatuvei. Tas vien bija milzīgs darbs ar sevi.”
Mednis vairs nebojā sevi ar kaitīgām vielām
„Tas nav tā, ka vienā dienā justu kādu progresu. Ar laiku manīju, ka varu jau noiet garākus attālumus, varu uzkāpt pa kādām trepēm, pa kurām iepriekš nevarēju. Varu ātrāk paiet. Staigāšana ir atjaunojusies, tikai palēnām. Veseli cilvēki iet ātri, bet es tā palēnāk un veselam cilvēkam līdzi netieku, taču staigāju patstāvīgi jau vairākus gadus, pielāgojoties savām fiziskām spējām,” stāsta mūziķis.
Mednis reizi pusgadā apmeklē baseinu un vingrošanu rehabilitācijas centrā “Vaivari”, kas nepieciešama, lai uzturētu sevi labākā formā. „Man mājās ir ļoti labs trenažieris, kuru kādu laiku esmu pametis novārtā, jo galva bija aizņemta ar šo muzikālo projektu. Tagad skatos – man pat drēbes trenažierim uzmestas virsū, kādas pāris nedēļas tas nav aiztikts. Tagad vajadzētu tās drēbes noņemt nost, sēsties virsū un vingrot,” prāto mūziķis.
Viņš savu veselību uztur formā, ievērojot veselīgu dzīvesveidu un veicot fiziskās aktivitātes. „Nebojāju sevi ar kaitīgām vielām. Tam ir pielikts punkts uz visiem laikiem. Atceros, ka pirms saslimšanas agrāk pīpi pukšķināju un pa vakariem, lai noņemtu stresu, mīlēju kādu glāzi konjaciņa izdzert. Tas bija ļoti kaitīgi... Tam ir pielikts liels punkts uz visiem laikiem,” strikti nosaka Mednis.
