19. jūlija jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1756. gadā Georgs Dreselis - vācbaltiešu luterāņu mācītājs, valodnieks. 1788.gadā sastādījis un izdevis Latvijā pirmo četru valodu (vācu-latīņu-poļu-latviešu) vārdnīcu, kurā tika iekļauti 1000 vārdu. Savukārt 1785.gadā sarakstījis vienu no pirmajām latviešu valodas gramatikām, kurā sniegts pārskats par latviešu valodas morfoloģiju.

1954. gadā Vija Kilbloka - apgāda "Zvaigzne ABC" valdes priekšsēdētāja.

1957. gadā Ainārs Āboliņš - arhitekts, AS "LX grupa" valdes loceklis.

1959. gadā Jānis Vētra - Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs un profesors.

1967. gads Pauls Timrots – žurnālists un režisors.

1971. gadā Oskars Kastēns - politiķis, Latvijas Pirmās partijas/Latvijas Ceļš 9.Saeimas deputāts.

1982. gadā Dainis Zāģeris – spēkavīrs.

Jubilāri pasaulē

1814. gadā Semjuels Kolts - amerikāņu šaujamieroču izgudrotājs (miris 1862.gadā).

1819. gadā Gotfrīds Kellers - šveiciešu rakstnieks (miris 1890.gadā).

1834. gadā Edgars Degā - franču gleznotājs (miris 1917.gadā).

1893. gadā Vladimirs Majakovskis - Gruzijā dzimis krievu dzejnieks (miris 1930.gadā).

1941. gadā Vikija Kāra - amerikāņu dziedātāja.

1947. gadā Braiens Mejs - angļu ģitārists ("Queen").

1947. gadā Bernijs Līdons - amerikāņu mūziķis ("The Eagles").

1961. gadā Marija Filatova - krievu vingrotāja.

1961. gadā Hideo Nakata - japāņu kinorežisors.

1971. gadā Vitālijs Kļičko - ukraiņu bokseris.

Notikumi Latvijā

1832. gadā ar Nikolaja I dekrētu tiek pavēlēts slēgt visus katoļu klosterus un mūkus izraidīt. Tā kā garīgo ordeņu mūki strādāja par skolotājiem un priesteriem, daudzas Latgales katoļu draudzes palika bez reliģiskas aprūpes. Slēdza arī Viļānu un Aglonas draudzes skolas.

1887. gadā Rīgā sāk izdot sabiedriski politisku, literāru un tautsaimniecisku laikrakstu "Duna Zeitung", kas iznāca vācu valodā. 1909.gadā šis laikraksts tika apvienots ar laikrakstu "Rigasche Zeitung".

1912. gadā sāk iznākt literatūras, mākslas un zinātņu mēnešraksts "Druva". Tajā tika publicēti latviešu rakstnieku - Rūdolfa Blaumaņa, Doku Ata un Jāņa Jaunsudrabiņa darbi. Šajā izdevumā par mākslas nodaļas vadītāju darbojās Jānis Rozentāls.

2000. gadā Rīgā pie Ministru kabineta kustība "Līdztiesība" rīko kārtējo piketu pret Ministru kabineta noteikumiem Valsts valodas likuma ieviešanai.

2003. gadā Jūrmalā norisinās Jomas ielas svētki, tajos tiek atklāta rekonstruētā Jomas ielas daļa.

Notikumi pasaulē

711. gadā Tarika ibn Zijada vadītie apmēram 7000 musulmaņi Spānijas dienvidos sakauj karaļa Roderika vestgotu armiju, kuras skaitliskais sastāvs vairāk nekā trīs reizes pārsniedz pretinieku. Tiek uzskatīts, ka Roderiks šajā kaujā gājis bojā.

1333. gadā Helidonas kalna kaujā pret Angliju sacēlušies skoti tiek smagi sakauti un skotu neatkarības kari ar to arī noslēdzas.

1870. gadā Francija piesaka karu Prūsijai, uzsākot karu, kas ilgst līdz 1871.gada 10.maijam.

1900. gadā tiek atklāts Parīzes metro.

1908. gadā tiek dibināts Nīderlandes futbola klubs Roterdamas "Feyenoord".

1941. gadā Lielbritānijas premjerministrs Vinstons Čērčils uzsāk Otrā pasaules kara kampaņu "V for Victory".

1963. gadā lidotājs Džo Volkers uzlido ar lidmašīnu X-15 106 010 metru augstumā. 100 kilometru augstuma pārsniegšana pēc starptautiskās konvencijas atbilst kosmiska lidojuma statusam.

1979. gadā Sandinistu nemiernieki gāž ASV atbalstīto Somosas ģimenes valdību Nikaragvā.

1980. gadā tiek atklātas 22.vasaras olimpiskās spēles Maskavā, kuras boikotē vairāk nekā 40 valstis, protestējot pret Padomju Savienības invāziju Afganistānā.

1985. gadā 268 cilvēki iet bojā, kad Itālijā sabrūk Valdistavas dambis. Ar ātrumu 90 kilometri stundā plūstošie ūdeņi iznīcina 62 ēkas un sabojā astoņus tiltus.

1992. gadā bumbas sprādzienā Palermo tiek nogalināts vadošs mafijas lietu tiesnesis Paolo Borselīno.

1998. gadā Kirgīzijas prezidenta Askara Akajeva dēls apprec Kazahstānas prezidenta Nursultana Nazarbajeva meitu, atjaunojot tradīciju cementēt politiskos sakarus ar ģimenes saitēm.

2002. gadā izmeklēšanā tiek atklāts, ka britu ārsts Harolds Šipmens jeb "Doktors Nāve" nogalinājis vismaz 215 savus pacientus. Tādējādi Šipmens tiek atzīts par vienu no pasaules asiņainākajiem masu slepkavām.

2002. gadā Parīzē mirst padomju ēras disidents un rakstnieks Aleksandrs Ginzburgs, kurš tika apcietināts un nosūtīts uz labošanas darbu nometnēm par neatkarīga žurnāla izveidošanu un Padomju Savienības tieslietu sistēmas kritiku.

2006. gadā ASV prezidents Džordžs Bušs pirmo reizi savu pilnvaru laikā izmanto veto tiesības, bloķējot likumu par pētījumiem ar embriju cilmes šūnām.