Kā patiesībā jūtas karaliene Elizabete II, ja viņas priekšā neklanās un nekniksē
Viņas Majestāte Anglijas karaliene Elizabete II ir pieradusi, ka viņas priekšā kungi paklanās, bet dāmas piedevām arī kniksē. Tā dara arī viņas pašas ģimene. Galu galā viņa ir valdošais monarhs.
Viņi izrāda godu karalienei
Sasveicinoties ar karalieni, kungi parasti klanās, bet dāmas kniksē. Taču tas nav obligāti darāms. Kas vēlas, seno tradīciju ievēro, kas ...
Klanās un kniksē arī karalienes Elizabetes II ģimene, sākot ar pašas dēlu un beidzot ar mazbērniem. Ikreiz karalienei ienākot telpā, šādi arī viņi izrāda nelielu cieņas apliecinājumu.
Ko tad, ja Viņas Majestāte sastop cilvēkus, kas nezina šo standarta etiķeti? Vai arī ļaudis satraucas un aizmirst, kas bija jādara, jeb izdara ko pavisam citu? Bet, ja kāda indivīda pārliecība neuzskata par vajadzīgu klanīties cita cilvēka priekšā, jo nav taču vairs 1852. gads?
Ja gadījumā arī tu nevēlētos sasveicināties ar Viņas Majestāti paklanoties vai noslīgstot dziļā reveransā, izrādās karaliene to nepavisam neņemtu ļaunā, un par slikto toni neuzskatītu!
Dikijs Arbiters, viens no vecākajiem karalienes galminiekiem, kurš kā preses sekretārs Bekingemas pilī un Klārensa namā nostrādājis 12 gadus, jau 2014. gadā atklāja: lai gan daudzi ar prieku pilda seno tradīciju ar paklanīšanos un kniksi karalienes priekšā, tas „nav nepieciešams”, un karaliene to uztver „ļoti viegli”.
„Tas ir mīts, kas nāk no seno laiku hronikām, ka ikreiz, kad garām paiet karaliskās ģimenes pārstāvis, tev jāpakniksē vai jāpaklanās,” viņš norāda. „Šāds likums nepastāv. Ja jūs tā nedarāt vai nejūtaties ērti to darot, jeb vienkārši nevēlaties – nav jāraizējas. Tas nenozīmē, ka neizrādāt karalienei pietiekamu cieņu un jūs tūlīt aizsūtīs uz Taueru.”
„Cilvēki tomēr cenšas paklanīties vai kniksēt karalienei,” norāda kāds cits karaļnamam tuvs cilvēks. „Tas ir tikai labais tonis, taču nepastāv likums, ka jums tas būtu jādara obligāti.”
Monarhijas oficiālajā mājaslapā arī skaidri un gaiši rakstīts, ka reveranss nav nepieciešams, taču galvenajos vilcienos izstāsta, kas un kā darāms, ja cilvēki „tomēr vēlas ievērot senās tradīcijas”.
