2. jūnija jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1947. gadā Ivars Kalviņš - Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktors, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis.

1954. gadā Ivars Priedītis - bijusais AS "Latvijas Krājbanka" prezidents.

1954. gadā Valdis Kaprālis - gleznotājs.

1957. gadā Aldons Vrubļevskis - Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents.

1981. gadā Dagnis Vinogradovs - kanoe airētājs.

1982. gadā Jānis Karlivāns - vieglatlēts.

Jubilāri pasaulē

1731. gadā Marta Vašingtone - pirmā ASV pirmā lēdija (mirusi 1802.gadā).

1740. gadā Marķīzs de Sads - franču rakstnieks (miris 1814.gadā).

1835. gadā Pijs X - pāvests (miris 1914.gadā).

1840. gadā Tomass Hārdijs - angļu rakstnieks (miris 1928.gadā).

1941. gadā Čārlijs Vatss - angļu mūziķis ("The Rolling Stones").

1952. gadā Gerijs Betmens - Nacionālās hokeja līgas (NHL) komisārs.

1955. gadā Mišele Stīla - amerikāņu dziedātāja ("The Bangles").

1960. gadā Tonijs Hedlijs - angļu dziedātājs ("Spandau Ballet").

1972. gadā Ventvorts Millers - amerikāņu aktieris.

1974. gadā Gata Kamskis - amerikāņu šahists.

Notikumi Latvijā

1998. gadā Ministru kabinets pieņem lēmumu par Latvijas Zinātņu akadēmijas kodolpētniecības centra - kodolreaktora Salaspilī - darbības apturēšanu.

2000. gadā Rīgā, Mežaparka Lielajā estrādē, notiek angļu mūziķa Džo Kokera koncerts.

2001. gadā Rīgā notiek Pasaules Latvijas ebreju kongress.

2007. gadā Latvijas lidsabiedrība "airBaltic" sāk lidojumus uz Hērakliju Krētā.

2011. gadā Saeima par Valsts prezidentu ievēl eksbaņķieri, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputātu Andri Bērziņu. Par Bērziņu aizklātās vēlēšanās nobalsoja 53 deputāti, bet pret - 44, kamēr par otru amata kandidātu - iepriekšējo Valsts prezidentu Valdi Zatleru - bija 41 tautas kalps, bet pret - 56 deputāti.

Notikumi pasaulē

455. gadā senģermāņu vandaļi iebrūk Romā un divu nedēļu laikā noposta un izlaupa pilsētu.

1793. gadā franču revolucionārs Žans Pols Marats nolasa Francijas Nacionālajam konventam 29 cilvēku vārdus, no kuriem gandrīz visi drīzumā tiek giljotinēti. Šo cilvēku liktenis gada laikā piemeklē vēl 17 000 francūžu.

1886. gadā ASV prezidents Grovers Klīvlends Baltajā namā salaulājas ar savu izredzēto Frensisu Folsomu, kļūstot par vienīgo ASV prezidentu, kas salaulājies ASV Baltajā namā.

1896. gadā itāļu izgudrotājs Giljelmo Markoni saņem patentu savam jaunākajam izgudrojumam - radio.

1924. gadā ASV prezidents Kelvins Kūlidžs apstiprina likumu, kas piešķir pilsonību visiem ASV teritorijā dzimušajiem Amerikas pamatiedzīvotājiem.

1953. gadā Vestminsteres abatijā Londonā tiek kronēta Lielbritānijas karaliene Elizabete II.

1966. gadā ASV kosmosa zonde "Surveyor I" veiksmīgi nosēžas uz Mēness un sāk nosūtīt atpakaļ Mēness virsmas pirmos tuvplāna attēlus.

1969. gadā Dienvidķīnas jūrā saduras Austrālijas lidmašīnu bāzes kuģis "Melbourne" un ASV iznīcinātājs "Frank E. Evans", bojā ejot 74 amerikāņu jūrniekiem.

1979. gadā Romas katoļu pāvests Jānis Pāvils II apmeklē savu dzimto Poliju, kļūstot par pirmo pāvestu, kas apmeklējis kādu komunistisku valsti.

1985. gadā pēc futbola klubu "Liverpool" un "Juventus" fanu Briselē sarīkotajiem nemieriem, kuros bojā gāja 39 cilvēki, UEFA uz nenoteiktu laiku aizliedz Anglijas futbola klubiem spēlēt Eiropā.

1997. gadā Timotijs Makvejs tiek atzīts par vainīgu FIB biroja uzspridzināšanā Oklahomā, kur bojā gāja 168 cilvēki. Makvejam piespriests nāves sods.

1999. gadā Japānas sievietes iegūst tiesības lietot hormonālās kontracepcijas līdzekļus.

2002. gadā Šveices iedzīvotāji referendumā atbalsta ierosinājumu radikāli mīkstināt stingros aborta likumus, pielāgojot tos lielākajā daļā Eiropas valstīs spēkā esošajiem likumiem.

2003. gadā no Baikonuras kosmosa centra paceļas Eiropas Kosmosa aģentūras Marsa izpētes zonde "Mars Express", kas ir Eiropas pirmā komiskā misija uz citu planētu.