Rīgā tapusī Holivudas filma jau iznākusi uz ASV ekrāniem
Šopavasar ASV pirmizrādi piedzīvojusi Latvijā uzņemtā lielbudžeta Holivudas spēlfilma „Irēnas Sendleres drosmīgā sirds” (2009). Latviešu skatītāji filmas kadros varēs skatīt ne tikai pazīstamas Rīgas vietas, bet lomās un masu skatos redzēt arī savus tautiešus.
Filma „Irēnas Sendleres drosmīgā sirds” (darba nosaukums — „Irēnas bērni”) vēsta par Otrā pasaules kara laika notikumiem Varšavas geto, un tās veidotāji par atbilstošāko vidi tās uzņemšanai starp Lietuvu, Poliju, Rumāniju, Ungāriju un Bulgāriju beigu beigās izvēlējās tieši Latvijas galvaspilsētu Rīgu. „Te ir saglabāta vecpilsēta, kā arī neattīstīti rajoni, kuros vecās mājas spēj radīt kara laika noskaņu,” par Rīgas izvēli presē izteicies filmas idejas autors un producents Džefs Mosts. Filmēšana risinājās dažas nedēļas vairākās Rīgas vietās, tostarp Vecrīgā, un pie tās strādāja daudznacionāla 500 cilvēku komanda no Amerikas, Latvijas, Lietuvas, Polijas un citām valstīm.
Galvenā loma filmā uzticēta „Oskara” balvas ieguvējai Annai Pakvinai, taču aktieru rindās ir arī daudzi latvieši — aktieri Vilis Daudziņš, Romualds Ancāns, Ģirts Lukevics, Ģirts Krūmiņš, Jānis Reinis un arī modele Aija Tērauda, kuras nokļūšana filmēšanas komandā ir Holivudas filmas sižeta cienīga.
Kā latvietei iekļūt Holivudas filmā
Hokejista Kārļa Skrastiņa bijusī ilggadējā draudzene Aija Tērauda par modeli un aktrisi strādā jau no 16 gadu vecuma. „Esmu bijusi modele Milānā, mācījusies un strādājusi arī Amerikā,” teic Aija. Pasaules metropoles Ņujorkas ņirboņā Tērauda pavadījusi astoņus gadus, bet tad sakārojies rimtāku dzīvi, un viņa atgriezusies Latvijā. „Te es varu dzīvot mierīgāk un izdarīt vairāk, jo nav ik dienu jāzaudē laiks, mērojot milzīgus attālumus, kas Ņujorkā bija ierasta lieta. Tur dzīve ritēja pastāvīgā skrējienā — mācības, darbs, draugi. Šeit ir mierīgāk, un kādu laiku gribu atpūsties. Tiesa, reizēm man tā visa pietrūkst, taču mierinu sevi ar domu, ka zinu: jebkurā laikā varu aizbraukt atpakaļ — atliek tikai nopirkt lidmašīnas biļeti.” Patlaban Aijas karjera ir saistīta ar modeļu aģentūru „Natalie”.
„Atgriezusies Latvijā, domāju, ka būšu uz laiku prom no Holivudas un kino, taču — nē!” Ja Aija Tērauda nebrauc uz Holivudu, tad... Holivuda brauc pie viņas!” Pateicoties tagadējam darbam un liktenīgai nejaušībai, viņa nokļuva amerikāņu drāmas „Irēnas Sendleres drosmīgā sirds” filmēšanas komandā. Sarunā ar portālu kasjauns.lv Aija stāsta par filmēšanas aizkulisēm un savu pārliecību, ka viss dzīvē atkarīgs no atrašanās pareizajā laikā pareizajā vietā.
Tirgošanās ar „Vertu” telefonu
„Tikko bija nokomplektēta „Irēnas Sendleres drosmīgā sirds” filmēšanas komanda, kad nejauši satiku filmas producentu un režisoru. Bija modes skate viesnīcā „Elizabete”, un manas meitenes no modeļu aģentūras „Natalie” reklamēja ekskluzīvo „Vertu” telefonu. Biju kā menedžere tāpat vien atnākusi meitenēm līdzi un, laiku īsinot, sāku pētīt stendā izliktos dārgos telefonus,” liktenīgo dienu atceras Tērauda.
Pēkšņi kāds vīrietis, kas stāvējis netālu no Tēraudas, izvilcis no kabatas šīs firmas telefonu un mēģinājis viņai to pārdot. „Nu, nopērc par pieciem tūkstošiem, viņš man saka angļu valodā. Es nedaudz apjuku un sāku smieties. Pagriezos, un manā priekšā stāvēja trīs vīri. Sāku ar viņiem sarunāties, ko nu kurš šeit darām. Viņi man stāstīja, ka esot no Amerikas ieradušies Latvijā uzņemt filmu „Irēnas Sendleres drosmīgā sirds”, filmēšanas grupa jau nokomplektēta, tagad sākšoties kastingi nelielajām lomām. Teicu, ka arī es vēlos filmēties, kaut sākumā viņiem neticēju. Esmu pietiekami ilgi dzīvojusi Amerikā un zinu, ka nevar ticēt visam, ko tev stāsta — tas vispirms ir jāpārbauda. Aizgāju uz kastingu un pārliecinājos, ka viņi patiešām ir no Amerikas, un filma šeit tiek uzņemta pa īstam! Izrādījās, ka nejaušajā tikšanās reizē biju runājusi ar filmas režisoru Džonu Kentu Harisonu, bet vīrietis, kurš mēģināja man pārdot telefonu, ir producents Džefs Mosts. Tā es nokļuvu filmēšanās komandā. Bet „Vertu” telefonu, protams, nenopirku,” smejas Aija.
Vienīgā lepnā dāma filmā
Liktenīgā satikšanās ar amerikāņu kino komandu vainagojusies gan ar nelielu lomu filmā „Irēnas Sendleres drosmīgā sirds”, gan ar darbu uzņemšanas laukumā. „Filmā spēlēju vācu ģenerāļa sievu, bet vācu ģenerālis, mans vīrs, ir pats producents Džefs Mosts. Mēs ar Mostu esam vieni no retajiem varoņiem, kas filmā ir lepni ģērbušies, jo filmas darbība notiek Otrā pasaules kara laikā, tāpēc lielākoties visi lomu atveidotāji ir noskranduši un nosmērējušies. Mani gan skaisti saģērba lapsādas kažokā, nogrimēja. Filmējāmies Rīgā Doma laukumā un Pils ielā. Epizode ir šāda: man ir milzīga veclaicīga mašīna ar personīgo šoferi, lapsādas kažoks, un filmas galvenā varone, ko tēlo aktrise Anna Pakvina, iet man garām kopā ar mazu meitenīti, ko viņa tikko izglābusi. Meitenīte skatās uz mani kā uz cilvēku no citas pasaules, jo tādu kažoku viņa nekad savā dzīvē nav redzējusi. Man blakus ir skaists, armijas uniformā tērpies Džefs Mosts, kurš tēlo manu vīru — vācu ģenerāli. Viņš man vaicā, kā pagāja mana diena un vai es uzticos mūsu šoferim. Atbildu, ka, protams, es viņam uzticos, jo tas taču ir mūsu šoferis! Sarunājam, ka vakarā tiksimies, un sabučojamies. Lūk, tāda ir mana loma šajā filmā!” stāsta Tērauda.
Aizkadrā Aijai uzticēts daudz vairāk. Tā kā viņa astoņus gadus pavadījusi Amerikā, filmēšanas komanda ātri novērtēja viņas perfektās angļu valodas zināšanas un Holivudas vidē gūto rūdījumu. Un kā gan citādi, jo Aija Amerikā beigusi universitāti, un arī amerikāņu mentalitāte viņai nav sveša. Tādēļ amerikāņu producents latviešu modelei uzticēja rūpes par ārzemju aktieriem. Viņas pienākums bija sagaidīt un uzņemt tos aktierus, kas brauc šurp filmēties no Amerikas, Anglijas, Polijas, Kanādas, gādāt par viņu ērtībām Latvijā, kā arī koordinēt aktieru tikšanās ar režisoru, kostīmu mākslinieci, dialogu veidotājiem, grimētājām.
„Pārsvarā problēmu nebija, visi bija ļoti interesanti cilvēki un profesionāļi. Mani fascinēja Annas Pakvinas personība. Viņa bija ļoti koncentrējusies darbam — ja cilvēks nodarbojas ar aktiermākslu jau no deviņu gadu vecuma, citādi nemaz nevarētu būt!” domā Tērauda.
Brauciens no Kanādas — pa tukšo!
Sarunas gaitā Tērauda atklāj arī ko vairāk par filmēšanas aizkulisēm un to, kā viens kastings var mainīt cilvēka dzīvi. „Diezgan svarīgai maza zēna Jasio lomai bija jau izvēlēts aktieris, kurš šurp atbraucis no pašas Kanādas. Taču kastinga laikā tepat Latvijā, kad tika meklēti aktieri dažādām mazajām lomām, filmēšanas komanda ievēroja kādu krievu zēnu Sergeju Noviku–Marčenko. Tāds īsts lauku puika, viņš bija atnācis uz masu skatu provēm. Tieši tādu arī vajadzēja, un Jasio lomai beigās izvēlējās viņu!” pārsteidzošo pavērsienu atklāj Tērauda. Taču tas neesot nekas pārsteidzošs, jo šai filmai tieši bija vajadzīgi krievu, poļu, vācu un ebreju tipāži, un Latvijas ļaužu dzīslās riņķo teju visu šo tautību asinis.
Baidījās no Zirnekļcilvēka
Filma „Irēnas Sendleres drosmīgā sirds” nebūt nav Aijas Tēraudas pirmā Holivudas pieredze. Ņujorkā dzīvojot, viņa savulaik filmējusies vismaz desmit dažādās Holivudas filmās, populārākās no tām — „Amerikāņu gangsteri”, „Izstarot gaismu”, „P.S. Es tevi mīlu”, „Zirnekļcilvēks 3”.
„Dzīvoju Ņujorkā, kad ieradās filmu veidotāji no Losandželosas, lai sarīkotu modelēm kastingu filmai „Zirnekļcilvēks 3”. Parasti modeles uz filmēšanos netiek aicinātas, un viņas pašas turp īpaši neraujas, jo filmēšana ir grūts, nogurdinošs process, bet samaksa nav liela. Taču „Zirnekļcilvēks” ir tīņiem domāta filma, bet jauniešiem gribas redzēt tikai skaistas meitenes, tādēļ arī filmas veidotāji bija ieradušies, lai atlasītu 20—30 modeles. Tā es aizgāju uz kastingu, un mani izvēlējās. Darbs patiešām bija grūts. Vajadzēja baidīties no „Zirnekļcilvēka” un skraidīt turp un atpakaļ. Uzņemšanas laukumā nostrādāju septiņas dienas pa 12—16 stundām no vietas, turklāt bija jāstrādā naktī — no sešiem vakarā līdz sešiem rītā.”
Parasti masu skatu dalībniekiem maksā vidēji 75 dolārus dienā, taču tiem, kas ir aktieru savienības SAG biedri un jau tiek uzskatīti par profesionālākiem aktieriem, tostarp arī Aijai Tēraudai, par dalību filmās maksājot vairāk.
Divu dienu „Rolling Stones” koncerts
Visvairāk Aijai atmiņā palikusi filmēšanās „oskarotā” režisora Mārtina Skorsēzes filmā „Izstarot gaismu” par leģendāro rokgrupu „Rolling Stones”. „Kad filmēja grupas koncertu, es sēdēju pirmajā rindā blakus Holivudas kinokompānijas „Warner Brothers” direktoram. Uz koncertu bija sanākuši dažnedažādi Amerikā pazīstami cilvēki — gan aktieri, gan politiķi. Pat toreizējais Amerikas prezidents Bils Klintons bija ieradies,” atceras Tērauda.
„Rolling Stones” koncerts ildzis divas dienas ar pārtraukumiem. „Grupa nodziedāja vienu dziesmu, tad iestājās pauze, tika vērtēts nofilmētais, ja vajadzēja, to pārfilmēja no citas puses, pārbaudīja, vai ar gaismām viss ir kārtībā. Tā bija nemitīga filmēšana — kad nefilmēja pašu filmu, notika intervijas ar filmēšanas dalībniekiem par viņu sajūtām un iespaidiem par „Rolling Stones”, jo paralēli tapa dokumentālais kino par visu šo pasākumu.”
Savukārt no filmas „P.S. Es tevi mīlu” Aijai visspilgtāk palikusi atmiņā aktrises Hilarijas Svonkas personība. „Viņa ir ļoti īpaša — pati nāca klāt aprunāties. Ļoti pozitīva personība, kura nemaz nesirgst ar zvaigžņu slimību. To visu atceroties, jāteic, ka jūtos īpaša, jo ne katram ir iespēja atrasties blakus tādiem cilvēkiem.”
Mirkļi no Rīgā tapušās Holivudas filmas
