Kad Džeksonam palika 50...
Kādreizējo popmūzikas karali Maiklu Džeksonu pēdējos gados vajāja vienas vienīgas likstas. Popularitātes slogs viņu, šķiet, bija neatgriezeniski salauzis...
Apaļās jubilejas priekšvakarā Džeko atzina, ka par spīti sabiedrībā valdošajām runām viņš jūtas labi, ir atpūties un lieliski pavada laiku kopā ar saviem trim bērniem. „Es jūtos ļoti dzīvesgudrs, bet tajā pašā laikā arī ļoti jauns,” teica mūziķis, kurš savulaik sevi ir pasludinājis par mūžīgo Pīteru Penu — zēnu, kas nekad nepieaug.
Telefonsarunas laikā mūziķis runāja klusā, tikko dzirdamā balsī. Viņš stāstīja, ka klausās leģendārā Džeimsa Brauna ierakstus un gatavojas klusām un mierīgām jubilejas svinībām.
Dzimšanas dienu Maikls nosvinēja savās mājās Kalifornijā kopā ar bērniem. Viņi ēduši dzimšanas dienas torti, un vakarā visi kopīgi skatījušies animācijas filmas.
Starp citu, pēc skandalozās tiesas prāvas Džeko jutās tik aizskarts un sāpināts, kas solījās nekad vairs neatgriezties uz dzīvi Amerikas Savienotajās Valstīs. Viņš labu laiku mitinājās Bahreinā. Štatos mūziķis pirmoreiz atgriezās uz sava elka un autoritātes Džeimsa Brauna bērēm 2006. gada 30. decembrī, lai izrādītu leģendai pienākošos godu.
Bērniem ļāva baudīt laimīgu bērnību
Džeksons solīja drīzumā izdot jaunu studijas albumu un izteica cerību arī doties turnejā. Viņš apliecināja, ka aizvien spēj atkārtot deju kustības, kas dziedātāju padarīja par miljonu elku 80. gados.
„Es visu laiku komponēju mūziku,” norādīja Džeksons. „Man patīk komponēt. Bet es arī veltu daudz laika savu bērnu audzināšanai, man tas ārkārtīgi patīk. Es mācu viņiem braukt ar velosipēdu un lasīt. Tas ir brīnišķīgi. Es kļūstu diezgan emocionāls, kad redzu, ka viņi lieliski pavada laiku: braukā ar velosipēdu, spiedz un jūtas laimīgi.”
Maiklam pašam bērnība nebija bezrūpīga. Visiem Džeksonu bērniem bija jāstrādā ģimenes fermā. Turklāt jau no piecu gadu vecuma Maikls kopā ar brāļiem un māsām darbojās ģimenes muzikālajos projektos, bet no 11 gadu vecuma bija grupas The Jackson 5 jaunākais dalībnieks un galvenais solists. Maiklam studijā vajadzēja strādāt tikpat intensīvi kā pieaugušajiem. Bet, ja kaut kas nebija, kā tēvs iecerējis, bērni dabūja trūkties no tēva smagās rokas. Džo darbu ierakstu studijā uzraudzīja ar siksnu rokās. Maiklam bērnība pagāja, smagi strādājot un dzīvojot skatuvei.
Taču, kad mūziķim vaicāja, ko viņš darītu citādi, ja varētu dzīvi sākt no jauna — Džeko atteic, ka, visticamāk, nemainītu neko. „Tas ir tā visa vērts,” viņš secināja. „Man vienmēr ir paticis šovbizness, un allaž sagādā prieku, ka ar dziedāšanu varu darīt laimīgus citus. Es dievinu mūziku, deju un mākslu.”
Taču saviem bērniem viņš nespieda veidot karjeru jau no mazotnes. Džeko vēlējās, lai abi dēli un meita pēc iespējas vairāk izbaudītu bērnību. „Es ļauju viņiem iet uz veikaliem un kino,” norādīja mūziķis. „Es gribu, lai viņi var darīt to, kas man savulaik bija liegts. Es tādā veidā sniedzu viņiem izpriecas, līksmību un prieku.” Džeksons atzina, ka arī viņa atvases ir ļoti muzikālas. Bērniem patīk mūzika un māksla. „Taču es viņiem neko neuzspiežu,” norādīja tēvs. Ja viņš spētu atgriezties pagātnē un dot kādu padomu sev, kad pats bija līdzīgā vecumā, viņš teiktu — „ja vēlies kaut ko darīt, nododies tam ar visu sirdi, apzinies savu talantu un aktīvi piedalies visā notiekošajā”. Viņš arī novēlētu uzaudzēt krietni „biezāku ādu”, jo tas ir ārkārtīgi svarīgi, kad saskaries ar slavu.
Pidžamā, čībās un ratiņkrēslā
„50 gadi viņa dzīvē būs pagrieziena punkts,” prognozēja kāds vīrs Fēnikss, kurš savulaik bija Džeksonu ģimenes preses pārstāvis. Vairāki draugi un paziņas nedomā, ka mēs vēl sagaidīsim Džeko atgriežamies uz skatuves.
Pirms pāris mēnešiem dziedātājs tika manīts Lasvegasā ratiņkrēslā! Viņš bija ģērbies pidžamā un istabas čībās, bet seju noslēpis ar platmali, saulesbrillēm un medicīnas masku. Aculiecinieki, kas redzējuši Džeko šādu, nespēja noticēt mūziķa nesenajam apgalvojumam, ka viņš aizvien jūtas jauns un enerģijas pilns jauniem darbiem. Kad Džeksona biogrāfs Steisijs Brauns ieraudzījis mūziķi ratiņkrēslā, viņš pirmajā brīdī padomājis: ak, viņš atkal cenšas pievērst sev uzmanību. Bet tad, ieskatoties vairāk, pamanījis, cik dziedātājs patiesībā ir vārgs. „Iespējams, viņam tiešām ir problēmas,” secināja Brauns. Dziedātājs veikalā kopā ar pavadoni pavadīja divas stundas, bet ne reizi tā arī nepiecēlās no šā krēsla. „Viņš jau gadiem ilgi cieta no vilkēdes,” stāsta biogrāfs. „Tā īpaši progresē, kad mūziķis nonāk stresa situācijās. Un tādas viņam ir jau ilgu laiku.” Turpretī Fēnikss domā, ka tās ir mentālu problēmu atstātās sekas. „Zēna gados viņš daudz cieta no sava tēva, bērnībā kļuva par dziedošas grupas solistu, vēlāk nonāca slavas centrā kā solomākslinieks. Tā visa viņam bija par daudz. Viņš zaudēja ko ļoti būtisku: ticību sev. Viņš attālinājās no ģimenes.” Dažas nedēļas pirms Maikla apaļās jubilejas Fēnikss bija runājis ar viņa brāli Tito, un tas atzinis, ka ģimene labprāt kopā ar Maiklu nosvinētu šo jubileju, taču nevienam tā arī nebija izdevies ar viņu sazināties.
Gundega Oliņa/foto: Bulls press
