Dziedātāja Kristīna Zaharova skumst pēc mammas un māsas

­­­

„Mamma Anglijā dzīvo no maija. Viņa ir nomainījusi jau otru darba vietu un tagad jūtas apmierināta ar dzīvi. Protams, pārāk nešiko, taču tur viņa var atļauties vairāk, nekā varēja šeit, un tas ir daudz,” par mammas dzīvi svešumā stāsta Kristīna. Dziedātājas mamma Ira pēc profesijas ir šuvēja un līdz šim veica dažādus šūšanas darbus savā dzimtajā Alūksnē. Taču līdz ar dižķibeli pasūtījumu kļuva aizvien mazāk un mazāk. „Doma par došanos prom mammai bija jau sen, taču, cilvēks jau nevar tik viegli saņemties, it īpaši viņas vecumā. Bet tad vienā dienā mamma ņēma un mainīja savu dzīvi par 180 grādiem — atstāja visu iedzīvi, sakravāja čemodānu un aizbrauca uz Angliju!” mammas lēmumu apbrīno Kristīna. Dziedātāja atzīst — diez vai viņa pati tā varētu.

Atbrīvojas no 15 kilogramiem

Ira Zaharova pavasarī devās uz Angliju strādāt sezonas darbu zemeņu novākšanā, bet tagad ir atradusi patstāvīgu darbu vistas gaļas pārstrādes rūpnīcā Birmingemā, kas ir otra lielākā Anglijas pilsēta un nozīmīgs rūpniecības centrs. Pusgada laikā, kopš dziedātājas mamma dzīvo svešumā, viņa vairs neko nav šuvusi, taču pagaidām par to neskumst, kaut klusi sapņo par šuvējas darbu Anglijā.

„Sešu mēnešu laikā, kopš mamma ir Anglijā, viņa ir atbrīvojusies no 15 kilogramiem. Es to zināju, mamma bija teikusi, taču, kad ieraudzīju viņu lidostā, biju pamatīgi pārsteigta — tur stāvēja pavisam cits cilvēks! Nezināju, ka mana mamma var TĀ izskatīties!” Kristīna neslēpj sajūsmu un pārsteigumu.

Kopš pārcelšanās uz Angliju Kristīnas mammai nu jāmaina arī visa garderobe, jo līdz ar ievērojamo svara zudumu vecās drēbes ir krietni par lielu. „Mamma tagad var uzvilkt manus džinsus, jo no 42. izmēra pārgājusi uz 38. izmēru! Redzu, ka mamma vienkārši staro, par ko man ir liels prieks!”

Kristīna zvana un raud

Uzzinot, cik sūri iesākumā klājies dziedātājas mammai, nav brīnums, ka viņa tik īsā laikā zaudējusi ievērojamu ķermeņa masu.

Darbu Kristīnas mammai atrast nebija viegli. Viņa to meklējusi caur paziņām, darbā iekārtošanas aģentūrām, līdz atradusi sezonas darbu zemeņu plantācijās. „Pirmajos mēnešos Anglijā piedzīvoto mamma pat savam naidniekam nenovēlētu. Kad beidzās sezonas darbs zemeņu lasīšanā, bija jāpieņem lēmums: vai nu braukt mājās vai meklēt citu darbu turpat, Anglijā. Mamma riskēja — no vienas Anglijas malas viņa aizbrauca uz otru, iepriekš nezinot, kur strādās, kur dzīvos un ko ēdīs...” stāsta Kristīna.

Viņa nav varējusi daudz palīdzēt mammas „laimes meklējumos”, tik vien, cik sniegt morālu atbalstu. „Tikai nesen pa īstam sāku apzināties reālo situāciju, ka mamma ir prom, jo pirms tam viss likās pašsaprotami — kā daudziem citiem jauniešiem, arī mana mamma devusies strādāt ārpus Latvijas. Reizēm raudu klausulē — neviens it kā nav nomiris, varbūt tikai šobrīd grūtāk klājas, taču tā apziņa, ka mammas nav tepat blakus, radīja skumjas. Tad mierinu sevi ar domu — Anglija tāpat kā Alūksne ir tikai divu stundu brauciena attālumā, ” atzīst Kristīna.

Dzimteni pamet arī māsa

Kristīna uz Birmingemu devās kopā ar savu 13 gadu veco māsu Katrīnu, kura arī pameta dzimteni, lai dzīvotu pie mammas. Šogad viņa sāks iet skolā Anglijā. „Es ļoti atbalstu mammas izvēli ņemt līdzi māsu. Uzskatu, ka bērnam pusaudža vecumā jābūt pie mammas. Lai arī kā vecmamma censtos viņu audzināt, mamma ir mamma, vienalga, kurā zemes malā viņa atrodas,” Iras lēmumu pilnībā atbalsta meita Kristīna, kaut saprot — 13 gadu vecumā pārcelties uz citu zemi ir liels pārbaudījums. Dziedātāja arī atzīst — Latvijā bez mammas un māsas tagad ir diezgan skumji.

„Tikai nesen tā pa īstam sapratu, ka vairs nevaru aizbraukt uz Alūksni ciemos pie mammas, jo viņas tur vairs nav! Mamma dzīvo divus tūkstošus kilometru attālumā. Tagad, kad viņa ir prom, tā pa īstam apzinos, cik tuvas viena otrai esam. No mūsu ģimenes esmu palikusi vienīgā Latvijā,” nopūšas Rīgā kopmītnēs dzīvojošā Kristīna.

Kristīnas mamma un māsa dzīvo Birmingemas rajonā West Bromwich, kur mitinās daudz imigrantu — pakistāniešu, kurdu, indiešu — un dažreiz šķiet, vai tā vispār ir Anglija? Viņas dzīvo mājā kopā ar vēl deviņiem cilvēkiem no Latvijas un Lietuvas, visiem ir kopīga virtuve. „Kad biju ciemos pie mammas, visiem gatavoju soļanku. Tik lielu katlu soļankas nekad nebiju vārījusi, taču sanāca labi. Pat tur dzīvojošās pavāres slavēja, ka esot ļoti garšīga,” atceras Kristīna.

Zaharova būs dīva

Vaicāta, vai arī Kristīna plāno kravāt čemodānus, lai pārceltos pie mammas un māsas, dziedātāja atteic: „Kamēr man Latvijā ir ko darīt, tikmēr es nekur nedošos.”

Vismaz šim gadam darāmā viņai pietiek. Jāpabeidz kultūras vadības studiju 2. kurss Ekonomikas un kultūras augstskolā, negribas pamest arī vizāžistu kursus pie slavenu mākslinieku grimētājas Unas Bernatovičas studijā „Unastyle”. Arī muzikālajā jomā dziedātājai ir notikumiem pilns laiks — Zaharova būs viena no dīvām, kura pārsteigs ar muzikāliem priekšnesumiem elegantajā un izsmalcinātajā koncertšovā „Dzirkstošā Dīvu nakts” 17. decembrī „Sapņu fabrikā”. Pārējo dīvu vārdi pagaidām tiek turēti slepenībā. Bet pašos Ziemassvētkos 25. un 26. decembrī viņa sniegs divus koncertus Ķīpsalā orķestra pavadījumā kopā ar māksliniekiem Sonoru Vaici, Ingu Pētersonu un Anniju Putniņu.

„Kamēr man ir iespēja realizēt savas idejas un pilnveidoties Latvijā, un nodarboties ar to, kas man patīk un padodas, doma par aizbraukšanu nav tik aktuāla, jo tik un tā — nekur taču nav ar medu sasmērēts, un sākotnēji man būs jācīnās kā visiem — jāsāk ar melno darbu, līdz sākšu darīt to, kas patiešām patīk,” piebilst dziedātāja.

Sintija Lase/ Foto: Mārtiņš Ziders un no Kristīnas Zaharovas personīgā arhīva