Igaunijas pirmais pāris koši saposies, ejot uz Barišņikova izrādi. FOTO

Igaunijas pirmais pāris tika pievests pie Operas nama pašām durvīm. Kaimiņvalsts prezidents bija tērpies smokingā, bet Ieva mugurā bija vilkusi vasarīgu kleitu ar baltām un dzeltenām svītrām. Mugurā viņai bija arī gaiša jaciņa, un uz elkoņa - balta somiņa.

Bez augstajiem kaimiņzemes viesiem izrādi apmeklēja arī daudzi latviešu aktieri, piemēram, Lilita Ozoliņa, uzņēmēji - Jānis Zuzāns,Jānis Gulbis un citi sabiedrībā zināmi ļaudis.

Nav brīnums, ka Operas namu apmeklēja daudz augstu viesu, jo te notika Baltijas pirmizrāde režisora Roberta Vilsona un aktiera, bijušā baletdejotāja Mihaila Barišņikova veidotajai monoizrādei "Vēstule cilvēkam". Monoizrāde Rīgā būs skatāma piecus vakarus - līdz 7. augustam ieskaitot.

Barišņikovam šī ir jau otrā sadarbība ar režisoru Vilsonu. "Izrāde ir Vilsona vīzija. Man patika strādāt ar režisoru, lai gan tas nebija viegli. Vilsons ir neparasts režisors. Darbs ar viņu prasa lielu pacietību un atdošanos," atklāja Barišņikovs.

Tāpat viņš klāstīja, ka baletdejotājiem Ņižinska vārds saistās ar pagātnes izpratni. Cilvēkus intriģē laiks, kurā strādāja Ņižinskis. Barišņikova skatījumā Ņižinskis bija horeogrāfijas ģēnijs un viņu var uzskatīt par pirmo avangarda horeogrāfu. "Ņižinskis bija radikāls tā laika horeogrāfs, kurš balstījās uz saviem instinktiem un vīzijām," piebilda Barišņikovs.

Dejotājs skaidroja, ka izrādei "Vēstule cilvēkam" ir neparasta struktūra. Lai arī tas ir teātra projekts, iestudējumu no sākuma līdz pat beigām pavada kustības. Izrādē dzīvajā izpildījumā skan arī Barišņikova balss, kas būs saklausāma kā krievu, tā arī angļu valodā, bet bez tam iestudējumā izmantoti arī balsu ieraksti.

Izrāde "Vēstule cilvēkam" ir jauna - tā iestudēta 2015.gadā Itālijā, Spoleto. Rīgā izrāde būs skatāma viesizrāžu tūres laikā.

Savas slavas virsotnē Ņižinskis (1889-1950) tika atzīts par vienu no izcilākajiem Rietumu kultūras baleta māksliniekiem. Viņš bija arī slavenā Sergeja Djagiļeva Krievu baleta trupas dalībnieks un modernā baleta horeogrāfijas pamatlicējs. Viņa sākotnējie darbi ir "Fauna diendusa" un "Svētpavasaris". Trešajā gadu desmitā Ņižinskim sākās garīgas problēmas, tādēļ viņa dienasgrāmatas, kas tapušas laikā no 1919.gada 19.janvāra, dokumentē jaunā vīrieša garīgās veselības sabrukumu.

Mūsdienu skatītājiem diemžēl nav iespējas redzēt Ņižinski dejojam, jo viņa uzstāšanās nav dokumentētas.