5. februāra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

JUBILĀRI LATVIJĀ

1944. gadā Roberts Muzis - gleznotājs.

1938. gadā Elmārs Zelgalvis - Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes vadošais pētnieks, profesors.

1938. gadā Aleksandrs Jemeļjanovs - Latvijas Lauksaimniecības universitātes Biotehnoloģijas un veterinārmedicīnas zinātniskā institūta "Sigra" direktors, profesors.

1936. gadā Elmārs Blūms - Latvijas Universitātes Fizikas institūta laboratorijas vadītājs, akadēmiķis.

JUBILĀRI PASAULĒ

1985. gadā Krištianu Ronaldu - portugāliešu futbolists.

1976. gadā Abišeks Bačans - indiešu aktieris.

1975. gadā Džovanni van Bronkhorsts - nīderlandiešu futbolists.

1972. gadā Dānijas kroņprincese Mērija.

1969. gadā Bobijs Brauns - amerikāņu dziedātājs.

1965. gadā George Hadži - rumāņu futbolists.

1964. gadā Lora Linnija - amerikāņu aktrise.

1964. gadā Dafs Makegans - amerikāņu mūziķis ("Guns N' Roses" un "Velvet Revolver").

1962. gadā Dženifera Džeisone Lī - amerikāņu aktrise.

1948. gadā Svens Jērans Ēriksons - zviedru futbola treneris.

1948. gadā Erols Moriss - amerikāņu kinorežisors.

1946. gadā Šarlote Remplinga - britu aktrise.

1943. gadā Maikls Manns - amerikāņu kinorežisors.

1940. gadā H.R. Gigers - šveiciešu mākslinieks.

1919. gadā Reds Batonss - amerikāņu aktieris (miris 2006.gadā).

1919. gadā Andreass Papandreu - Grieķijas premjerministrs (miris 1996.gadā).

1914. gadā Viljams Berouzs - amerikāņu rakstnieks (miris 1997.gadā).

1880. gadā Gabriels Voisēns - franču aviācijas pionieris (miris 1973.gadā).

1878. gadā Andrē Sitroens - franču autoinženieris (miris 1935.gadā).

1788. gadā Roberts Pīls - Lielbritānijas premjerministrs (miris 1850.gadā).

NOTIKUMI LATVIJĀ

2007. gadā Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijas kopsapulcē par Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāju ievēlēts Ginters Hmeļevskis, bet par viņa vietnieci - Anita Kalniņa.

2007. gadā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pasniedz akreditācijas vēstuli Latvijas vēstniecei Horvātijā Argitai Daudzei.

2007. gadā Austrijas vēstnieks Baltkrievijā Martins Vukovičs pasniedz Lielo Zelta godazīmi Latvijas vēstniecei Baltkrievijā Mairai Morai par nopelniem Austrijas labā.

2005. gadā desmit gadu jubileju svin pirmā jauniešu proeiropeiskā organizācija - klubs "Māja".

2005. gadā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Vācijas pilsētā Drēzdenē piedalās septiņu Eiropas valstu prezidentu neformālajās debatēs. Pēc Vācijas prezidenta Horsta Kēlera ielūguma debatēs aicināti piedalīties Latvijas, Somijas, Itālijas, Austrijas, Portugāles un Ungārijas prezidenti.

2004. gadā partijas "Jaunais laiks" (JL) līderis premjers Einars Repše pēc JL valdes sēdes paziņo par valdības atkāpšanos. Repše vairs neredzot iespēju turpināt darbu, kad Saeimā viņa vadītajai valdībai ir mazākuma atbalsts un tika pieņemtas likuma normas, kas grauj valsts budžetu.

2004. gadā, lai izteiktu protestu pret valsts politiku izglītības jomā, pie Saeimas nama krievu skolu aizstāvības štābs organizē protesta akciju jeb tikšanos ar apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" deputātiem. Pasākumu apmeklē aptuveni 5000 izglītības reformas pretinieki. Pēc piketa pie Saeimas nama tā dalībnieki dodas uz Rīgas pili, kur vairāki jaunieši ar sniega pikām apmētā Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas rezidenci un policistus, kuri nodrošina kārtību. Policija aiztur trīs nepilngadīgus jauniešus.

2004. gadā pēc partijas "Jaunais laiks" Saeimas frakcijas deputātu iniciatīvas tiek nodibināta Saeimas parlamentārā grupa sadarbībai ar tautiešiem ārzemēs.

2003. gadā Kandavas novada dome ārkārtas sēdē izsaka neuzticību Kandavas novada domes priekšsēdētājam Dainim Rozenfeldam un atstādina viņu no mēra amata. Neuzticības izteikšana pamatota ar Rozenfeldam kā priekšsēdētājam deleģēto pilnvaru pārkāpšanu un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Par jauno Kandavas novada domes priekšsēdētāju tiek iecelts Latvijas Zemnieku savienības deputāts Alfrēds Ķieģelis.

2002. gadā Slovākijas galvaspilsētā Bratislavā Latvijas Valsts policijas priekšnieks Juris Rekšņa un Slovākijas policijas prezidents Pāvels Zajads paraksta sadarbības līgumu par abu valstu policiju sadarbību liecinieku aizsardzības programmās.

2002. gadā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Vašingtonā tiekas ar Amerikas Savienoto Valstu (ASV) viceprezidentu Diku Čeiniju. Tikšanās laikā tiek pārrunāta situācija pasaulē un ASV pēc 2001.gada 11.septembra notikumiem, kā arī NATO paplašināšanās process.

2001. gadā Saeimas Jaunās frakcijas vadītāja Ingrīda Ūdre paziņo, ka Saeimas Jaunā frakcija ir nolēmusi izstāties no valdošās koalīcijas un turpināt darbu opozīcijā, jo uzskata, ka netiek pildīta valdības deklarācija.

2001. gadā Latvijā oficiālā vizītē uzturas Somijas Republikas premjerministrs Pāvo Liponens.

2000. gadā tiek nodibināta Latvijas Epilepsijas slimnieku asociācija.

1999. gadā Viļņā notiek Baltijas valstu premjerministru tikšanās, kuras laikā tiek parakstīts Baltijas valstu trīspusējais līgums par savstarpējo konsulāro palīdzību. Līgumu paraksta Lietuvas premjerministrs Ģedimins Vagnoris, Igaunijas premjerministrs Marts Sīmans un Latvijas premjerministrs Vilis Krištopans.

1999. gadā Baltijas bataljona (BALTBAT) Latvijas rotas karavīri nodod asinis Valsts asinsdonoru centram, lai iegūto naudu, kas tiek maksāta donoriem, ziedotu Brīvības pieminekļa atjaunošanas fondam.

1998. gadā Saeima pieņem grozījumus Latvijas Darba likumu kodeksā, kas dod tiesības Valsts valodas inspekcijai pieprasīt, lai darba devēji atlaiž no darba cilvēkus, kas nezina valsts valodu ieņemamajam amatam atbilstošā līmenī.

1998. gadā Rīgā notiek Latvijas un Lietuvas ekspertu delegāciju tikšanās, kuras mērķis ir sākt gatavot līgumu par īpašas ekonomiskās zonas izveidi Baltijas jūrā.

1996. gadā Latvijas Centrālais depozitārijs un Latvijas Banka noslēdza līgumu par valsts parādzīmju uzskaites organizāciju.

1994. gadā tiek nodibināta Tautas saskaņas partija.

1932. gadā Latvija un PSRS Rīgā paraksta savstarpējās neuzbrukšanas līgumu.

1245. gadā modenas Vilhelms izdod aktu par Kurzemes dalīšanu starp Kurzemes bīskapu un Livonijas ordeni.

NOTIKUMI PASAULĒ

2008. gadā ASV dienvidu štatos plosās vairāki virpuļviesuļi, izraisot plašu postašu un 57 cilvēku nāvi.

2002. gadā Eiropas un Amerikas ārsti iepazīstina ar jaunu profesionālās darbības kodeksu, modernizējot gandrīz 2500 gadus veco Hipokrāta zvērestu.

1997. gadā Šveices trīs lielākās bankas paziņo par 100 miljonu Šveices franku liela holokausta piemiņas fonda izveidošanu, lai apklusinātu apsūdzības, ka tās guvušas peļņu no nacistu izvēstās vajāšanas pret ebrejiem.

1994. gadā serbu armijas raidīts mīnmetēja šāviņš trāpa cilvēku pilnā tirgū serbu spēku aplenktajā Bosnijas galvaspilsētā Sarajevā. Sprādzienā iet bojā 68 cilvēki.

1985. gadā Spānija atver tās robežu ar britu koloniju Gibraltāru. Robežas blokādi pirms 16 gadiem ieviesta spāņu ģenerālis Fransisko Franko.

1983. gadā no Bolīvijas Francijā tiek nogādāts nacistu kara noziedznieks Klauss Bārbijs, kurš tiek ieslodzīts Lionā.

1979. gadā par Irānas Islāma Republikas pirmo premjerministru tiek iecelts Mehdi Bazargans. Gadu vēlāk viņš no amata atkāpās.

1972. gadā Bobs Duglass kļūst par pirmo afroamerikāni, kas uzņemts basketbola slavas zālē.

1962. gadā Francijas prezidents Šarls de Golls aicina Alžīrijai piešķirt neatkarību.

1958. gadā, pēc ASV iznīcinātāja "F-86" un bumbvedēja "B-47" sadursmes Atlantijas okeānā pie Džordžijas štata pilsētas Savannas pazūd viena no bumbvedēja ūdeņraža bumbām, kas iesaukta par "Tybee Bomb". Iznīcinātājs pēc sadursmes nogāzās un tā pilots katapultējās, bet bojātais bumbvedējs trīs reizes mēģināja nosēsties gaisa bāzē Džordžijā. Tad apkalpe lūdza atļauju nomest bumbu okeānā, ko arī izdarīja un pēc tam veiksmīgi piezemējās bāzē. 3,5 tonnu smagā ūdeņraža bumba tā arī netika atrasta.

1953. gadā Lielbritānijā tiek atcelti desmit gadus pastāvējušie saldumu pārdošanas ierobežojumi, skolēniem pie veikaliem veidojot milzīgas rindas, lai nopirktu neierobežotu daudzumu konfekšu un šokolādes.

1936. gadā Čārlijs Čaplins izlaiž mēmā kino ēras pēdējo filmu "Modern Times".

1924. gadā karaliskā Griničas observatorija sāk reizi stundā pārraidīt laika signālus, kas pazīstami kā Grīnvičas laika signāli.

1919. gadā Čārlijs Čaplins, Mērija Pikforda, Duglais Feirbenkss un D.V. Grifitss nodibina kinostudiju "United Artists".

1917. gadā Meksika pieņem tās pašreizējo konstitūciju, iedibinot federālu republiku ar varas sadalīšanu starp likumdevējiem izpildvaras un tieslietu institūcijām.

1917. gadā, apejot ASV prezidenta Vudrova Vilsona veto, Kongress apstiprina likumu, aizliedzot imigrantiem no Āzijas iebraukt ASV.

1885. gadā Beļģijas karalis Leopolds II nodibina Kongo kā savu personīgo īpašumu.

1818. gadā Žans-Batists Bernadots kļūst par Zviedrijas un Norvēģijas karali.

1576. gadā Navarras Anrī pāriet katolicismā, lai nodrošinātu savas tiesības uz Francijas troni.

Kasjauns.lv / LETA / Foto: Vida Press