Annu Šteinu Uzbekistānā ietērpj parandžā

Ceļojumam uz Uzbekistānu Šteina ar ģimeni sāka gatavoties jau pagājušā gada decembrī. Izvēlēties tieši šo valsti viņu mudinājuši vairāki faktori — pirmkārt, lidmašīnas biļešu akcija, kurā no piedāvātajiem galapunktiem vispievilcīgākā likusies Taškenta. „Pirms pāris gadiem biju Azerbaidžānā, līdz ar to tā automātiski atkrita. Tā kā uz Vidusāzijas valstīm jāiegādājas vīza, būtiski likās arī tas, ka Uzbekistāna no piedāvātajām valstīm bija vienīgā, kuras vēstniecība atrodas arī Rīgā,” izvēli pamato Šteina. Bijusi vismaz 30 valstīs, aktrise spriež, ka apceļot Eiropu jau kļuvis garlaicīgi, bet Vidusāzija uz pasauli ļauj palūkoties no neierasta skatupunkta.

Neiekļaujoties kādā tūristu grupā, dāmas — Anna, māsa Dace un mamma Baiba — ceļojumā devās patstāvīgi, par ceļvedi līdzi ņemdamas nupat iznākušo Elvitas Rukas un Aijas Bley grāmatu „Uzbekistāna. Starp zeltu un urānu”. Viesnīcu un transfēru Taškentā pasūtījušas ar Latvijas tūrisma aģentūras starpniecību, bet pārējās ceļojuma norises nav pakļāvušas striktiem plāniem un organizētām būšanām. „Braucām baudīt sauli, dabu, bezrūpību, vietējo kultūru un augļus!” atklāj Anna.

Dāmu plāns izdevies par visiem 100 procentiem! „Bez fantastiskiem arbūziem un melonēm nogaršojām arī vismaz 29 šķirnes vīnogu. Gandrīz vai peldējām augļos!” sajūsminās Anna.

Vēsināšanas sezona beigusies…

„Sākumā plānojām īrēt dzīvokli, jo tas, kā jau visur, ir lētāk nekā numuriņš viesnīcā. Taču tādā gadījumā mums būtu bijis jāiet uz policiju reģistrēties, kas papildus maksātu. Ja dzīvo viesnīcā, reģistrāciju tavā vietā veic pati viesnīca,” plusus apsver Šteina.

Viesnīca komforta ziņā Eiropas ceļotājām nav likusi vilties, tomēr pasmaidīt par atšķirībām gan. Laikā, kad Latvijā gatavojas ziemai, Uzbekistānā ir gandrīz 30 grādu karsts. Anna smej, ka šādā karstumā vēlējušās, lai istabiņā darbotos tur esošais kondicionētājs. Taču — nekā. Kad aizgājusi pie viesnīcas personāla sūdzēties par salūzušu iekārtu, aktrise uzzinājusi, ka pilsētā vienkārši beigusies vēsināšanas sezona, tas ir — līdzīgi kā pie mums centrālā apkure, viņiem atslēgta centrālā vēsināšana… Jo vasara ar 40 grādu karstumu beigusies…

Proties pacienāt šoferi!

Arī braucot savā vaļā, pilsētā iespējams tikt pie ekskursijas un gida pakalpojumiem. „Vienu dienu veltījām Taškentas apskatīšanai. Mūs pavadīja gide, kura runāja dzejā,” atceras aktrise. Kādā muzejā viņa izmēģinājusi ietērpties sieviešu nacionālajā tērpā parandžā jeb burkā. „Nesaprotu, kā tādā var staigāt! Bija ārkārtīgi karsti un jutos bez gaisa…”

Cieņu Šteinas acīs izpelnījusies arī uzbeku uzdrīkstēšanās nosodīt padomju režīmu. Piemēram, Taškentā uzbūvēts milzīgs piemineklis Staļina upuru piemiņai. Kā zināms, šogad Uzbekistānas prezidents Islāms Karimovs pavēlējis nojaukt vairākus pieminekļus, kas slavē PSRS karavīru lomu Otrajā pasaules karā. Esot demontēti arī krievu rakstnieku pieminekļi, izņemot Puškina.

Bez Taškentas iepazīšanas Šteinas ceļojuma maršrutā iekļāvušas arī Samarkandu un  Čunganas virsotni, kas paceļas 3000 metru augstumā. Samarkanda sasniegta trīs ar pusi stundu ilgā braucienā modernā vilcienā. Anna ir pārsteigta par ērtajiem vilcieniem, kuros pasažieri norobežoti kupejās ar stikla durvīm. Šāds ceļojuma veids ļāvis ciešāk kontaktēties ar vietējiem cilvēkiem, kas lielākoties ir ļoti atvērti un draudzīgi. „Piemēram, vilcienā iepazināmies ar kādu kundzi, kura no Samarkandas brauca pie dēliem uz Ufu. Viņa bija novākusi ražu no sava valriekstu koka — 20 kilogramu riekstu, un tos veda dēliem,” atceras aktrise.

Teju vai par draugu kļuvis arī šoferis un gids, pie kura pasūtījuši ekskursiju uz kalniem un mākslīgo ezeru. „Taškentā, līdzīgi kā citās tūristu pilsētās, ekskursiju iespējams pasūtīt privātā kārtā, turklāt krietni lētāk,” pieredzē dalās Anna, rēķinot, ka pusdienas ekskursija katrai izmaksājusi 20 dolāru. Plus vēl ēdināšana gidam vai šoferim. Anna atklāj, ka Uzbekistānā, līdzīgi kā Ķīnā, pieņemts iet pašiem ēst (turklāt uz ēstuvi gandrīz vai aiz rokas aizved gids) un par pusdienām norēķināties arī gida vietā. „Labi, ka tādu tradīciju zinājām, citādi būtu izgāzušās. Tā ir tūrista goda lieta — uzsaukt pavadonim pusdienas,” par atšķirīgo kultūru stāsta Šteina.

Aktrise slavē ne tikai augļus, bet arī šašliku un plovu, kas noteikti jānogaršo. Un tieši tirgus laukumā! „Tas, ka tirgū varētu būt netīrs un antisanitāri apstākļi, ir tikai iedomas. Redz, ēdām un palikām dzīvas!” joko aktrise, atklājot, ka tīrības ziņā Uzbekistāna ir pārāka par Azerbaidžānu. Uzbekistānā pat automašīnas esot daudz tīrākas nekā Latvijā tā iemesla dēļ, ka par netīru auto jāmaksā sods… Anna pat nopētījusi stāvošās mašīnas un secinājusi, ka par spēkrata tīrību tiek gādāts arī no tā iekšpuses, ne tikai no ārpuses.

Turpinot par produktu piedāvājumu, Anna Šteina dalās pieredzē, secinot, ka produkti lielveikalos ir krietni dārgāki par tiem, ko iespējams iegādāties tirgū. „Tirgū noteikti ir jākaulējas. Tāpēc vispirms izpētījām lielveikala piedāvājumu, lai zinātu, uz kādu cenu tirgū cerēt. Secinājām, ka, piemēram, vīnogas lielveikalā maksā 7000 sumu (viens sums ir trīs santīmi), bet tirgū — līdz 3000. Halva attiecīgi 9500 un 4000 sumu… Tirgū viss ir divas reizes lētāk.” Aktrise novērojusi, ka uzbeki nez kāpēc „nemīl” bundžas: kola bundžiņā, pārvēršot mūsu naudā, maksā 1,20 latus, bet divu litru pudelē — tikai 60 santīmu. Ārzemju preces esot pat līdz divām reizēm dārgākas nekā vietējās. Kāda veikala plauktā Anna manījusi arī mūsu melno balzamu, kas 0,7 litru pudelē tirgots par 28 latiem.

Galvenais visu deklarēt

Aktrise spriež, ka uzbeki, lai arī draudzīgi un atvērti cilvēki, tomēr ļoti ievēro formalitātes. Tiem, kas gatavojas ceļot uz šo valsti, jāņem vērā, ka naudas un mantas deklarēšana nav nekāds joks. Par to latvietes pārliecinājušās atpakaļceļā.

„Lidostā pārbauda ļoti, ik pa laikam kādu aizsūtot uz pamatīgāku pārbaudi atsevišķā kabinetā. Arī manai mammai teica, ka viņai būs jāiet uz mistisko 209. kabinetu! Par ko un ko darīs kabinetā, neskaidroja ne vārda. Iespējams, mamma nebija deklarējusi visus līdzi paņemtos latus… Par laimi, citas personas dēļ izcēlās skandāls, un, lai lidmašīnu neaizkavētu, mammai atļāva iet,” starpgadījumu atceras aktrise.