Atis Ieviņš un grupa „Colt” atgriezušies no Afganistānas. FOTO
Ogres rokgrupa „Colt”, kura oktobra beigās laida klajā savu debijas albumu „Sapņi lido debesīs”, valsts svētkus atzīmēja uz skatuves Afganistānā, sniedzot koncertu tur dienošiem karavīriem.
Atis Ieviņš un grupa „Colt” Afganistānā
Grupa „Colt” - ģitārists Harijs Zariņš, dziedātājs Atis Ieviņš, bundzinieks Kaspars Pļavnieks, ģitārists Rolands Majors, basģitārists Toms Veismanis -, kā arī tehniķis Aivars Ozoliņš astoņās dienās veica 11 pārlidojumus, no kuriem daži bija diezgan ekstremāli. Vienu no nosēšanām nācās veikt biezā miglā uz grants skrejceļa, un, pateicoties holandiešu pilotu profesionālisma, izdevās piezemēties bez sarežģījumiem.
Afganistānā no gaidītās vasaras nebija ne vēsts, tikai vienā dienā temperatūra pacēlās līdz +25 grādiem. Pārsvarā bija migla, smidzināja lietus – visai rudenīgs laiks. „Mums teica, ka te vienā dienā var piedzīvot četrus gadalaikus, jo nedēļu pirms tam šeit uzsniga 40 cm bieza sniega sega” uzreiz, ierodoties Maimanas bāze pēc pārlidojuma no Kabulas un Mazārešarīfas, puišiem stāstīja viens no dienošajiem karavīriem.
Meimanā notika pirmais „Colt” koncerts. Latviešu mūziķi bija bruņojušies vien ar ģitārām, bet pārējie instrumenti un skaņu tehnika bija uz vietas, protams, ne tik ideālā kārtībā. „Teju viss bija vienos putekļos,” stāsta Harijs Zariņš, piebilstot, ka „Colt” bundzinieks Kaspars Pļavnieks pat paguva salabot tur esošās bungas. Runājot par pārējiem veiksmīgam koncertam nepieciešamajiem atribūtiem, „Colt” saņēma sākumā nesaprotamu atbildi – „ Insha'Allah” („Viss ir Dieva ziņā”). Ar tādu moto dzīvo teju visi vietējie.
Tomēr viss noritēja gludi. Pirmais koncerts notika norvēģu ugunsdzēsēju depo. „Skatuve tika sameistarota no paliktņiem, kam pa virsu uzklāja finieri. Visi būvdarbi, pieslēdzoties karavīriem, noritēja pusstundas laikā”, atceras mūziķi. Pēc koncerta beigām bāzes komandiera vietnieks brīnījās, kā varēja dabūt tik labu skaņu no tur pieejamās aparatūras. Viņš arī slavēja šovu, bija sajūsmā par vokālo sniegumu, un vispār pirmo reizi mūžā klātienē bija dzirdējis tādu ekstraklases ģitāras spēli. Pavisam grupa sniedza trīs koncertus. Pēc pēdējā koncerta Norvēģu bāzes komandieris grupas dalībniekiem pasniedza goda zīmes ar Meimanas misijas ģerboni un izteica vēlēšanos redzēt un dzirdēt grupu „Colt” vēlreiz nākamā gada vasarā.
Ar vienu norvēģu mediķi, kuram bija apmēram 50 gadu un kurš ir ģitāras spēlēt piekritējs, tika nodibināts kontakts, plānojot arī tālāku sadarbību, lielākoties pateicoties sekmīgajiem koncertiem, par kuriem viņš bija patīkami pārsteigts. Arī uz vienu no Somijas virsniekiem „Colt” izdevās atstāt spilgtu iespaidu, jo pēc koncerta „Colt” saņēma uzaicinājumu uzstāties dažos Somijas roka klubos, kuros virsniekam ir visai labi kontakti.
Ēdināšana ir visaugstākajā līmenī – kārtīgs zviedru galds četras reizes dienā – tikai tas ir labs karavīrs, kurš ir labi paēdis. Dzīvošana teltīs esot bijusi pieņemama, aizmigt nebija grūti: „Helikoptera propelleru augstais tonis pat iežūžināja”. Ģitārists Harijs Zariņš akcentēja augstās higiēnas prasības, pēc katra kontakta ar kādu no afgāņiem obligāti vajadzēja mazgāt rokas un dezinficēt ar īpašu antibakteriālu līdzekli. Bāzē ir arī visai kvalitatīvs sporta komplekss, un uz vienu no tiem - svaru zāli - devās solists Atis Ieviņš. Tiesa gan apņemšanās katru dienu cilāt svarus apstājās jau pēc pirmās reizes: „Visas maliņas sāpēja, tāpēc vairāk uz trenažieru zāli negāju”.
Grupai „Colt” šis piedzīvojums deva nebijušu emociju gammu – adrenalīns mijās ar gandarījumu par koncertos sniegtajiem priekšnesumiem. Grupa „Colt” izsaka pateicību Meimanas, Mazeršarīfas un Kabulas virsniekiem un karavīriem par fantastisko uzņemšanu. Ļoti iespējams, ka par šo piedzīvojumu taps arī kāda dziesma.
Grupa „Colta” un dziesma „Par Latviju”
