Grupas „Instrumenti” noslēpums. Kur Shipsi un Reynsi smeļas iedvesmu?
Biļetes uz viņu koncertiem izķēra zibens ātrumā, bet „Arēna Rīga” viņu koncertā pārpildīta. Viņi ir mūsu pašu latviešu puiši — grupa „Instrumenti”, kas šovasar atzīta par vienu no daudzsološākajiem jaunajiem muzikālajiem projektiem Eiropā.
Grupa „Instrumenti”
Kur ir šis „Instrumentu” lielākais noslēpums — kāpēc viņu mūzika kļuvusi tik populāra? Piedāvājam žurnāla „Kas Jauns” interviju ar grupu „Instrumenti” — Shipsi jeb Jāni Šipkēvicu junioru un Reynsi jeb Reini Sējānu.
Kas pandām vēderā?
Uzsākot sarunu ar Kas Jauns, Jānis un Reinis smej, ka kā standarta jautājums viņu intervijās vienmēr esot — kas noticis ar vokālo grupu „Cosmos” un kāpēc „Instrumenti” muzikālo darbību uzsāka, slēpjoties zem pandu maskām? Tas interesējot visus.
Ja jau, tad jau. Tātad — kāpēc pandas? Vai tiešām citu zvēriņu masku puišiem pie rokas nebija? Piemēram, spēkavīrs Raivis Vidzis, kas reiz šovā „Dejo ar zvaigzni” uzstājās pandas maskā, uzskata, ka tieši no viņa „Instrumenti” šo ideju esot nošpikojuši.
„Nē, Raivis tur nav pie „vainas”. Panda, manuprāt, ir spēcīgs simbols, kurš simbolizē ne tikai slinkumu un lēnu vairošanos, bet arī ļoti lielu labestību un aicinājumu uz mierīgu un pozitīvu sadzīvošanu. Arī grafiski pandas tēls izskatās ļoti stilīgi. Balts un melns, in un jaņ... Tik harmoniskas proporcijas,” filozofē Shipsi, tai pašā laikā atzīstot, ka, izvēloties pandu tēlu, toreiz gan viņi nebūt tik tālu nav aizdomājušies.
„Protams, tā visa bija nejaušība. Uzsākot „Instrumentus”, mums bija skaidrs, kā tā mūzika izklausīsies, bet absolūti nebijām izdomājuši, kā izskatīsimies uz skatuves. Domājot priekšnesumu, ienāca prātā ideja par pandām. Bet maskas likām ne jau tāpēc, ka vēlējāmies slēpties, ka kautrējāmies no tā, ko darām. Tā bija kā spēle, kā rotaļa. Protams, sākotnēji šādai spēlei bija liela nozīme, jo bijām apvīti ar noslēpumainības plīvuru, mistēriju. Bet, kad visa šī runāšana par pandām, minēšana, kas zem maskām slēpjas, sāka nomākt mūsu mūziku, sapratām, ka laiks mūsu tēliem piešķirt cilvēciskumu. Nu viss ir līdzsvarā — gan saglabājusies tēlainība, gan netiek aizmirsta pati mūzika, emocijas, ko ar to gribām sniegt,” atceras Šhipsi.
„Mums patīk skaņas un dažādi instrumenti,” par sevi saka grupas puiši, kuri apguvuši vairākus instrumentus. Piemēram, Reinis ir vienlīdz perfekts kā pie taustiņinstrumentiem, tā pie bungām. „Māku spēlēt patiešām daudzus, bet precīzāk būtu atbildēt, cik instrumentu pārvaldu. Jo ir instrumenti, no kuriem māku izdabūt pāris sakarīgu skaņu, un ir, kurus pieprotu pilnībā. Sitamie instrumenti, perkusijas, stīgu instrumenti, taustiņinstrumenti... Kaut kas jau sanāk. Jo mūzikas skolā bungas bija mana pamatspecialitāte, klavieres bija jāmāk spēlēt obligāti, bet tētis ir ģitārists, māsa — flautiste, tāpēc arī tas viss ir apgūts,” uzskaita Reinis.
Savukārt Jānis sevi par lielu instrumentu spēlētāju nesauc. „Vislabāk, protams, jūtos pie klavierēm, bet varu šo to uzspēlēt arī ar ģitāru. Bet tikai tik daudz, lai pierakstītu radušās idejas un nodotu tās tālāk Reinim, kurš ģitāru pārvalda labāk. Arī bungas varu uzsist tik daudz, lai pašam būtu labāk saprast, kā skaņdarbā bungu partijai vajadzētu skanēt. Vispār bungas man ir viens no mīļākajiem instrumentiem, jo ritms man liekas ļoti svarīgs,” kautrīgi bilst Jānis, bet Reinis piebilst: „Un vijoli tu spēlē labāk par mani!” „Jā, un vēl saksofonu pieprotu,” attrauc Jānis, sakot, ka vijoli spēlēt mācījies līdz 9. klasei, bet saksofonu — pat līdz vidusskolas beigām.
Skaņas no pienenēm un logu tīrītājiem
Minētie instrumenti gan nav vienīgie, kā skaņas dzirdamas grupas mūzikā. Izrādās, puiši spējuši izlobīt mūziku no visdažādākajiem priekšmetiem. Piemēram, ir dziesma, kurā izmantotas skaņas, kas radušās, iepūšot pieneņu stiebrā! „Reinis iepūš pienenē, un tad šī skaņa tiek ievadīta sintezatorā un visdažādāk izmantota,” neparastās dziesmu tapšanas tehnikas pasaulē mazliet ievada Shipsi.
Un kas vēl tiek izmantots? „Pannas, pudeles, glāzes, automašīnas bagāžnieks, Reiņa mašīnas centrālās atslēgas, mana auto logu tīrītāji, GPS navigatora skaņas,” uzskaita Jānis, un, vaicāti, kā viņiem tas viss ienācis prātā, Reinis nopietni atbild: „Līdz mums tas nonāk pats par sevi. Pasaule pilna visdažādāko skaņu un trokšņu. Mums vispār krājumos ir vesels strēķis ar kaut kur tāpat salasītām skaņām — troksnīši no grābekļa, no bunduļiem, bļodām, vēja, kopā sasistiem akmeņiem...”
Un kur šīs skaņas ir salasītas? Izrādās, Reinis ikdienā nešķiras no sava diktofona, kurā ieraksta visu interesanto. „Eju pa mežu, ierakstu brakšķus. Aizeju uz šķūnīti, kaut ko pacilāju, pabūkšķinu, iesitu ar vālīti pa kādu mantu. Un tad ar šo skaņu kolekciju dodos uz mājām, ievadu datorā un radu mūziku,” paskaidro Reinis.
Vai ir vērts tā nopūlēties — saklausīt dabā kādu troksnīti, to ierakstīt, ievadīt datorā un tad izdomāt, kā to izmantot dziesmā, ja vairums klausītāju to tāpat nepamanīs, bet, ja pamanīs, tad nekad prātā neienāks, ka tieši šī skaņa ir, piemēram, no pieneņu stiebra, bet tā — no zemē nomesta oļa, cita ir pārlauzta zariņa krakšķis? „Ir vērts! Tas ir dabiskāk,” nesamulst Reinis un paskaidro: „Es neradu melodiju, noliekot sev priekšā baltu lapu un pierakstot notis. Tur jau tā lieta, ka vairums skaņdarbu rodas no šīm skaņām. Mani tās atbrīvo, ļauj būt radošam un brīvam. Jo jāatzīst, ka klasiskajiem instrumentiem diemžēl līdzi nāk milzums jau iepriekš dzirdētu klišeju.”
„Visi šie trokšņi nav kā papildinājums jau kādai gatavai melodijai, bet tieši otrādi — tas ir mūsu dziesmu pamats. No tā mums viss sākas!” bilst Jānis, spriežot, ka tieši tāpēc arī viņu mūzika tā piesaista klausītājus. Jo tā ir dabiska. „Turklāt, salaužot zariņu, divreiz vienu un to pašu skaņu nedabūsi. Tāpēc jau ir interesanti. Šī jaunrade dod to mūsu darba burvību — dažādību un radošumu. Nav tā, ka mēs to akmentiņu zemē metam līdz bezgalībai, lai dabūtu visperfektāko skaņu. Nē!”
„Instrumentus” izveidojis Reinis
Reinis un Jānis abi ir radoši mūziķi, pilni ideju. Nez, vai, strādājot pie dziesmām, viņi nestrīdas? Jo abiem taču ir ko teikt! Kurš kuram tad piekāpjas jebšu abi viens otru papildina? „Protams, ir bijušas reizes, kad mūsu domas pilnībā atšķiras, bet, lai nonāktu līdz kašķiem, nē, tā nav gadījies. Tad mēs viens otram piekāpjamies,” atbild Jānis, bet Reinis turpina: „Tā nav cīņa par labo vai ļauno. Vienkārši mums katram ir sava ideja, taču tie ir dažādi varianti, kas nemaina lietas būtību, bet gan nianses. Protams, mums katram ir savs skatījums un savi mērķi dzīvē, taču tas lielais mērķis — grupa „Instrumenti” — mums ir kopējais.”
Starp citu, kuram tad radās šī ideja par grupu „Instrumenti”? Jo puišiem jau bija, kur muzikāli izpausties, — vokālā grupa „Cosmos”. Izrādās, pie „vainas” bijis Reinis. „Visu laiku manī mita jaunrades gars, kas lauztin lauzās ārā. Gribējās kaut ko radīt, ko nebijušu. Nē, tas nebija konkrēts mērķis — jauna grupa, jauns muzikāls projekts. Es pat iedomājos to kā „Cosmos” blakus virzienu, piemēram, koncerta otro daļu. Un tā nu tas viss brieda, brieda, līdz nobrieda tieši tādā veidā, kā tas ir pašlaik. Patiesībā „Instrumenti” — tas ir tas, kas es esmu šobrīd. Protams, tās muzikālās idejas, radošās domas manī bija visu mūžu, taču tam vēl nebija pienācis īstais brīdis,” stāsta Reinis.
„Prāta vētras” palīdzīgā roka
To, ka viņu izvēlētais virziens ir pareizs, apliecina kaut vai tas, ka „Instrumentu” pirmās dziesmas ātri iekaroja hitparāžu virsotnes, turklāt grupas pirmajos divos pastāvēšanas gados — 2009. un 2010. gadā — hiti „Apēst tevi” un „Zemeslodes” ieguva Latvijas „Mūzikas ierakstu Gada balvu” kā labākās dziesmas Latvijā.
Pēc šiem panākumiem daudzi melomāni nu spriež, ka tieši „Instrumenti” būs tie, kas Latvijas mūzikas dzīvē no popularitātes virsotnes nogāzīs „Prāta vētru”. Paši „Instrumenti” par to pat i nedomā. „Tas gan ir apšaubāmi. Mēs mūziku neuztveram kā sacensību, turklāt muzicējam pilnīgi dažādos žanros. Mums patīk „Prāta vētra”, un esam priecīgi, ka viņi mūs atbalsta. Viņi mums ir kā vecākais brālis, kas nekad nav liedzis padomu. Pašā sākumā, kad tikai uzsākām šo lietu, tieši „Prāta vētra” mūs uzmundrināja un iedrošināja turpināt. Šī uzslava no viņiem bija kā palīdzīga roka īstā brīdī. „Prāta vētras” puiši ir ļoti forši cilvēki,” atklāts ir Jānis Šipkēvics.
Bet kādi ir grupas „Instrumenti” mērķis? „Lielākais gandarījums ir, ja cilvēkiem patīk tas, ko mēs darām. Mēs nealkstam kļūt slaveni, mēs esam parasti cilvēki, kas rada kaut ko neparastāku. Un mums galvenais ir pats process, kurā gribam savas idejas nodot tālāk pēc iespējas vairāk klausītājiem,” visai piezemēti atbild mūziķi.
Tas arī viss. Palicis vien neatbildēts otrs standarta jautājums, ko uzdod grupai „Instrumenti”: „Un kas noticis ar „Cosmos”?” Padzirdot to, puiši iesmejas: „Tu ko, āksties?” Taču atbild: „Tas ir vēl viens muzikāls virziens, kurā labprāt izpaužamies. Šajā brīdī ir ko teikt „Instrumentiem”, bet nākamais ir „Cosmos” desmitās jubilejas gads, tāpēc — sagaidīsim jaunas dziesmas, būs jauns albums, jauni koncerti,” sola Shipsi, bet Reynsi iesaucas: „Sasodīts! Tiešām desmit gadi?! Ātri gan iet laiks...”
Grupas „Instrumenti” koncerts „Arēnā Rīga”
