70 unikāli mirkļi jubilāra - leģendārā Viktora Lapčenoka - dzīvē. FOTO

Viktors dzimis 1947. gada 16. janvārī Rīgā. Tēvs Staņislavs Lapčenoks – kurpniekmeistars, māte Janīna Lapčenoka strādāja fabrikā „Rīgas audums”. Kā vēstīts Viktora mājaslapā, Lapčenoku ģimene dzīvoja vienistabas dzīvoklī toreizējā Džutas un Ļeņina ielas krustojumā – māja, kas diemžēl tagad jau ir nojaukta. Viktora bērnība aizritēja Teikas puiku sportiskajās nodarbēs, kuras visbiežāk noris Biķernieku mežā. Šeit arī reģistrēti pirmssākumi viņa lielajai mīlestībai uz basketbolu.

Mācoties Teikas vidusskolā, Viktoru vairāk interesēja sports, nevis dziedāšana, kur viņu centās iesaistīt skolotāja Ogrēna un ansambļa meitenes. Pateicoties fanātiskiem treniņiem, Viktors spēlējis Latvijas jaunatnes basketbola izlasē un savu nākotni cerēja saistīt ar Fizkultūras institūtu. Bet nopietnā sportošana kļūst par iemeslu tam, ka pie vidusskolas noslēguma eksāmeniem viņš netika pielaists. Atlika viens ceļš – vakarskola. Un tā sākas frēzētāja darba ikdiena Rīgas vagonbūves rūpnīcā un paralēli veiksmīgi pabeigta vakarskola. Un tad sekoja armijas gadi Rīgas tirdzniecības ostā robežsardzē, bet treniņi un mači joprojām bija Viktora ikdiena.

Pēc armijas, pateicoties māsai, Viktors tika ierauts mūzikas pasaulē – celtnieku kluba „Oktobris” un rūpnīcas „Alfa” ansambļos aizsākās viņa solista karjera.

Un tad nāca liktenīgais 1971. gads, kad Raimonds Pauls uzaicināja Viktoru dziedāt Rīgas estrādes orķestrī. Pirmās divas dziesmas Pauls uzrakstīja duetam, kuras Viktors dziedāja kopā ar Noru Bumbieri. Pirmo solo dziesmu Viktoram uzrakstīja Gunārs Freidenfelds, un tā bija „Rudens roze”. Savukārt pirmā solo dziesma, kura tika iedziedāta 1971. gadā, bija Paula „Zilā”.

Viktors Lapčenoks un Nore Bumbiere ar kompozīciju "Šajā pasaulē"

Tajos laikos notika arī aktīva koncertdarbība - mēnesī ap 20 koncertiem gan Latvijā, gan bijušajā Padomju Savienībā, gan tuvajās ārzemēs – Bulgārijā, Polijā, Čehijā, Slovākijā, Ungārijā, VDR.

Kopā ar Noru Bumbieri un ansambli „Modo” ir iedziedātas četras lielās un piecas mazās vinila skaņu plates, katra ap 3 miljonu metienā. Pēc aiziešanas no ansambļa „Modo”, Viktors Lapčenoks strādāja kā Latvijas Radio orķestra solists, bet paralēli arī dziedāja ansamblī „Inversija”.

Tad, kad beidza pastāvēt Rīgas estrādes orķestris, Viktors kļuva par brīvmākslinieku un joprojām aktīvi koncertē gan kultūras iestādēs, gan privātos pasākumos.

Viktors Lapčenoks pārsvarā dzied Paula dziesmas. Savulaik dzejnieks Jānis Peters apgalvoja, ka „Viktors ir cilvēks no tautas. Dievs viņam devis balsi, ātras uztveres spējas un intuīciju. Viktors ir pozitīvs, smaidīgs, liels optimists, vienmēr no viņa staro kas labs, kas noglāsta sirdi. Viktors Lapčenoks joprojām ir redzamākais, mīlētākais un adekvātākais Paula dziedātājs”. Un to atzīst arī pats Maestro.

Kasjauns.lv / Foto: publicitātes, no izdevniecības „Rīgas viļņi” un Viktora Lapčenoka privātā arhīva