15. novembra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

    1947. gadā Oļegs Orlovs - tenors.

    1959. gadā Dzintris Kolāts – satīriķis, žurnālists.

Jubilāri pasaulē

    1708. gadā Viljams Pits - britu politiķis, Lielbritānijas premjerministrs (miris 1778. gadā).

    1738. gadā Viljams Heršels - Vācijā dzimis astronoms, kurš atklāja planētu Urānu (miris 1822. gadā).

    1862. gadā Gerharts Hauptmans - vācu rakstnieks, Nobela prēmijas laureāts (miris 1946. gadā).

    1874. gadā Augusts Krogs - dāņu fiziologs, Nobela prēmijas laureāts (miris 1949.gadā).

    1891. gadā Ervins Rommels - nacistiskās Vācijas feldmaršals (miris 1944.gadā).

    1899. gadā Avdijs Andressons - Igaunijas trimdas kara ministrs (miris 1990.gadā).

    1907. gadā Klauss fon Štaufenbergs - vācu armijas oficieris, kas organizēja neveiksmīgo atentātu pret Ādolfu Hitleru (miris 1944.gadā).

    1925. gadā Jūlijs Daniels - krievu rakstnieks un disidents (miris 1988.gadā).

    1930. gadā Džeimss Balards - britu rakstnieks (miris 2009.gadā).

    1932. gadā Petula Klārka - angļu dziedātāja.

    1945. gadā Anni Frīda Lingstada - norvēģu dziedātāja (ABBA).

    1945. gadā Rodžers Donaldsons - austrāliešu kino režisors un producents.

    1954. gadā Aleksandrs Kvasņevskis - bijušais Polijas prezidents.

     1967. gadā Fransuā Ozons - franču kinorežisors.

    1972. gadā Džonijs Lī Millers - angļu aktieris.

    Notikumi Latvijā

    1918. gadā sociāldemokrātu izveidotā jaunā Vācijas pagaidu valdība - Tautas pilnvaroto padome - nolemj iecelt tā brīža Vācijas valsts komisāru Baltijas provincēs Augustu Vinnigu par Vācijas ģenerālpilnvaroto Baltijas zemēs.

    1919. gadā pēc Latvijas armijas virspavēlnieka pavēles sāk Latvijas robežu apsardzību.

    1920. gadā Tautu Savienība nodod Latvijas uzņemšanas lūgumu izskatīšanai V komisijas 1. apakškomisijai.

    1993. gadā Ministru prezidents Valdis Birkavs uzstājas ar ziņojumu ANO Ģenerālajā asamblejā. ANO Ģenerālā asambleja pieņem rezolūciju Par pilnīgu ārvalstu karaspēka izvešanu no Baltijas valstīm.

    2000. gadā Latgales apgabaltiesa nolemj atzīt AS "Līvānu stikls" par maksātnespējīgu. 2001. gada septembrī par maksātnespējīgu atzītās AS "Līvānu stikls" lielāko daļu akciju iegādājas Vācijas kompānija "Herner Glass" un uzņēmumā sāk darboties Vācijas kompānijas "Herner Glass" meitasuzņēmums SIA "LettGlas".

    2001. gadā darbu sāk radiostacija "SWH Rock".

    2003. gadā Dānijas galvaspilsētā Kopenhāgenā notiek pirmais "Eirovīzijas Bērnu dziesmu konkurss 2003". Latvijas pārstāvis, desmit gadus vecais sabilnieks Dzintars Čīča 16 valstu konkurencē iegūst 9.vietu.

    2004. gadā par Rīgas Tehniskās universitātes rektoru atkārtoti ievēl akadēmiķi Ivaru Knētu.

    Notikumi pasaulē

    1864. gadā amerikāņu pilsoņu karā ģenerālis Viljams Šermens nodedzina Atlantas pilsētu un uzsāk Šermena maršu līdz jūrai.

    1904. gadā Kings Kemps Džilets patentē pirmo divasmeņu skuvekli, kas mūsdienās pazīstams kā žilete.

1920. gadā Ženēvā notiek pirmā Nāciju līgas asambleja.

    1923. gadā inflācija Vācijā sasniedz visaugstāko līmeni, viena dolāra vērtībai sasniedzot četrus triljonus marku.

    1926. gadā darbu ar 26 stacijām uzsāk NBC radio tīkls.

    1939. gadā ASV prezidents Frenklins Rūzvelts Vašingtonā ieliek Džefersona memoriāla pamatakmeni.

    1940. gadā Otrajā pasaules karā nacistiskās Vācijas "Luftwaffe" spēcīgi sabombardē Anglijas pilsētu Koventri.

    1941. gadā Otrajā pasaules karā SS komandieris Heinrihs Himlers pavēl arestēt un nosūtīt uz koncentrācijas nometnēm visus Vācijas homoseksuāļus, izņemot konkrētas nacistu amatpersonas.

    1943. gadā Otrajā pasaules karā SS komandieris Heinrihs Himlers pavēl visus čigānus "nostādīt vienā līmenī ar ebrejiem un nogādāt koncentrācijas nometnēs".

    1949. gadā Nahturamam Godsem tiek izpildīts nāvessods par indiešu "nācijas tēva" Mahatmas Gandija slepkavību.

    1956. gadā uz ekrāniem nāk pirmā kinofilma, kurā filmējies Elviss Preslijs - "Love Me Tender".

    1969. gadā padomju zemūdene K-19 Barenca jūrā saduras ar amerikāņu zemūdeni "USS Gato".

    1969. gadā 250 000 līdz 500 000 cilvēku Vašingtonā dodas miermīlīgā demonstrācijā, protestējot pret karu Vjetnamā.

    1970. gadā padomju kosmiskā zonde "Lunohod 1" nosēžas uz Mēness.

    1971. gadā amerikāņu kompānija "Intel" laiž tirgū pirmo komerciālo mikroprocesoru - "4004".

    1971. gadā pirmo reizi ANO Ģenerālajā Asamblejā piedalās Ķīnas delegācija.

    1983. gadā Kipras turku līderis Raufs Denktašs pasludina Ziemeļkipras neatkarību.

    1990. gadā NATO un Varšavas pakta valstis principā vienojas par konvenciālo ieroču krājumu ievērojamu samazināšanu. Tā ir pirmā vienošanās konvenciālo ieroču jautājumā kopš Otrā pasaules kara.

    1990. gadā labākās jaunās grupas "Grammy" balvu saņēmušās grupas "Milli Vanilli" producenti atzīst, ka dziedātāji savā albumā nav dziedājuši paši.

    1999. gadā ANO ziņojumā par 1995. gada slaktiņu, kas notika pēc Bosnijas musulmaņu pilsētas Srebrenicas krišanas serbu spēku rokās, tiek kritizētas gan pašas Apvienotās Nācijas, gan ietekmīgāko valstu valdības par spēka nelietošanu un nespēju nomierināt Bosnijas serbu līderus.

    2001. gadā programmatūras gigants "Microsoft" izlaiž savu pirmo spēļu konsoli "Xbox".

    2002. gadā Hu Dziņtao kļūst par Ķīnas Komunistiskās partijas ģenerālsekretāru.

    2004. gadā 44 Kubas dejotāju, dziedātāju un mūziķu trupa lūdz patvērumu ASV. Tas ir viens no lielākajiem kubiešu masu pārbēgšanas gadījumiem.

    2006. gadā darbu "Al Jazeera" ziņu kanāls angļu valodā.

    2007. gadā Bangladešas dienvidu piekrasti skar spēcīgs ciklons, sagraujot tūkstošiem māju un aiznesot aptuveni 5000 cilvēku dzīvības.