Bizness un ekonomika

Valsts mazo biznesu žņaudz nost! Divi skaudri stāsti, kā jaunie nodokļi noēd mazos uzņēmējus

Jauns.lv

Vairs nespējot izturēt nodokļu slogu un valsts pārmērīgās prasības, tiek slēgti mazie uzņēmumi. Klasiskās mākslas galerija "Ilgais ceļš" Rīgā, viesu nams "Rezidence Kurzeme" Strazdē – tie ir tikai pāris piemēri.

Izmisumā noved likumdevēju prasības maksāt sociālo nodokli par darbiniekiem, pat ja viņi netiek nodarbināti, un ieviest jaunākās paaudzes kases aparātus.

"Ilgā ceļa" beigas

Māsas Vineta Balode (pēc profesijas filozofe) un Brigita Neimane (inženiere ķīmiķe) pirms 20 gadiem Rīgā, Ģertrūdes ielā, atvēra klasiskās mākslas galeriju – antikvariātu "Ilgais ceļš", kuru vēlāk oficiāli reģistrēja kā mikrouzņēmumu.

Visus šos gadus Ilgais ceļš godprātīgi maksāja nodokļus un ievēroja likuma prasības. Tagad tas kļuvis neiespējami, un galerija decembrī izsludina totālu izpārdošanu, lai 1. janvārī darbību izbeigtu.

Vineta stāsta, ka no galerijas viņai kabatā neieripo ne cents. Viņa iztiek no pensijas, bet galerija ir sirds darbs, apliecinājums lielajai mīlestībai uz mākslu un visu skaisto. Galerijas darbība bijusi arī atspaids latviešu vidējās un vecākās paaudzes māksliniekiem, jo ar tās palīdzību viņi varēja pārdot savus darbus un iegūt papildinājumu bieži vien niecīgajai pensijai.

Galerijā var nopirkt arī greznumlietas, grāmatas un interjera priekšmetus, kā apliecinājums nosaukumā ietvertajam vārdam ceļš – stilīgas somas un seno laiku koferus. Ir arī maza izstāžu zāle, kurā regulāri rīkotas izstādes.

Labums ir gan mākslas cienītājiem, gan valstij, kas saņem nodokļus, kaut nelielus, tomēr arī tas ir devums. Tagad no tā vairs nekā nebūs...

Kuram būs labums no tukšām telpām?

“Valsts mērķis ir tikai lobēt lielos uzņēmumus. Nevienu lielo uzņēmumu, kam ir nodokļu parādi, taču neslēdz ciet, bet mūs, mazos, nīdē, kā tik var. Ja 36% uzņēmēju ir mazie, iedomājieties, cik daudzi bankrotēs! Mani līdz sirds dziļumiem aizskar mūsu valsts vadītāju cinisms un nekaunība. Ministru prezidents Māris Kučinskis teica, ka nodokļus necels. Bet noticis gluži pretējais. Līdz šim maksāju 9% no apgrozījuma mēnesī, tagad būs 5% plus sociālais nodoklis par katru darbinieku,” stāsta Vineta.

Pēdējais piliens viņas pacietības kausā bija Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājas Aijas Barčas teiktais: “Ja uzņēmējs nespēj samaksāt nodokli par savu darbinieku, tad es nesaprotu, kas tas vispār ir par uzņēmēju.”

Galerijas saimniece ir sašutusi: “Viņa mūs ir apspļaudījusi, bagātais un naudīgais nesaprot, kā mēs dzīvojam. Man sirds sāp!

"Ilgais ceļš" nav peļņas projekts. Nodokļus valstij regulāri un godprātīgi maksāju. Te nestāvēja tukšas telpas, bet gan bija mājīga kultūras telpa. Un kas tagad? Nodokļu valstij nebūs, telpas stāvēs tukšas un bruks, izstādes nenotiks, es pazaudēju savu sirds lietu... Kam no tā labums?”

Namsaimniekiem cita attieksme

Pilnīgs pretstats šai attieksmei ir ASV latvieši, kam pieder nams, kur galerija īrē telpas. Maksa ir vairāk nekā pieņemama, kad Vineta atzinusi, ka "Ilgajam ceļam" klājas grūti, viņi, lai atbalstītu, nopirka gleznu. “Kad pateicu, ka slēdzamies ciet, viņi vien spēja pateikt, ka ne jau viņi mūsu valstī likumus pieņem,” nopūšas Vineta.

Vēl viens rūgtuma piliens ir prasība no nākamā gada ieviest jaunākās paaudzes elektroniskos kases aparātus. Tie būšot īpaši aprīkoti, lai uzņēmējiem neļautu krāpties.

Vineta bijusi Valsts ieņēmumu dienestā, lai noskaidrotu, ko tas nozīmē. “Izrādās, ka tur jau nodaļa jauno aparātu kontrolei jau nodibināta, darbinieki pieņemti darbā, bet pašu kases aparātu pārdošanā vēl nav. Nezinu, cik tāds maksās. (Varētu būt ap 400 eiro – red. piez.)” Galeriste zina arī citus uzņēmējus, kas beigs savu biznesu, piemēram, viņas draudzene Pļavniekos slēgs rakstāmlietu veikaliņu.

Lai deputāti atbrauc un pamāca

Talsu pusē Strazdes viesu nama "Rezidence Kurzeme" apsaimniekotāja Silva Balode neslēpj attieksmi: “Tas, ko tagad dara valdošie, ir noziegums pret Latvijas tautu! Man nav vārdu, lai izteiktu to emociju gammu, kādā pašlaik atrodos. Tās ir bezspēcīgas dusmas un nenormāla bezspēcība. Cilvēki, kam iedota vara, darbojas tieši pretēji tam, kāpēc viņi atrodas pie varas. Viņi nevis rūpējas par tautu, attīsta uzņēmējdarbību, bet dara tieši pretējo. Kronis visam ir tas, ka viņi sev palielināja algas. Līdzīgi kā tavā acu priekšā izvaro tavu sievu, skatās tev acīs un ņirdz.”

Balode ir neizpratnē, kāpēc jāievieš jaunie kases aparāti, to neviens neesot izskaidrojis. Absurda ir prasība maksāt sociālo nodokli par darbinieku, pat ja nevar nodrošināt darbu. “Aicinu pie sevis ciemos likumdevējus, lai atbrauc uz viesu namu 100 kilometru no Rīgas, piecus kilometrus mežā, un lai viņi man izmāca, kā lai es to ziemas laikā varu dabūt pilnu ar viesiem. Apsolu, ka cītīgi mācīšos,” saka Balode.

Vasarā šis viesu nams ir piepildīts, taču ziemā klientu ir maz. Deputāti un nodokļu iekasētāji ar šo aspektu nerēķinās.

Vasarā viesu namu “gāž apkārt”, 120 gultasvietas ir piepildītas, taču novembrī bijuši tikai divi nelieli pasākumi. “Istabenei, lai visu satīrītu, darbs ir tikai vienai pilnai darbadienai. Kā es varēšu samaksāt ne tikai algu, bet arī nodokļus par viņu? Nezinu, kā būs turpmākajos mēnešus. Piemēram, februārī, ja nebūs sniega, te vispār nebūs cilvēku,” neizpratnē ir Balode.

 

Pelnījuši olu logā

Arī elektrības rēķini žņaudz – jūlijā rēķins bija 1000 eiro, taču par kilovatstundām tikai ap 400 eiro, pārējais par pieslēgumu un obligāto komponenti.

“Likumdevēji, goda vārds, nestrādā ar galvu. Ja man tagad prasa, cik jāmaksā par viesu nama pasūtījumu nākamā gada augustā, es nevaru atbildēt, jo, piemēram, nezinu, cik maksās ēdiena pagatavošana. Man tik tiešām gribas Saeimas logos iemest akmeni, olu, tomātu, mēslu čupu. Viņi to ir pelnījuši!” noskaitusies ir Balode.

Latvijas Lauku tūrisma asociācijas Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele ir paudusi, ka šobrīd lauku uzņēmēji ir neizpratnē, kā dzīvot tālāk: “Izskatās, ka izmaiņas Latvijas valsts likumdošanā, kas atsauksies uz lauku mikro un mazo uzņēmēju, vairs nebūs pa spēkam.”

Ministre baidās no Satversmes tiesas

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola Latvijas Radio paziņojusi, ka valsts negatavojas pārskatīt nodokļu politiku, jo Latvijā ir apmēram 70 000 cilvēku vispār bez sociālā nodrošinājuma. “Ja turpināsies tā kā šobrīd, kad par virkni cilvēku tiek maksāts pavisam neliels sociālo iemaksu apmērs vai nemaz, tad tas ilgtermiņā var stipri atspēlēties sabiedrībai ar bumeranga efektu,” sacīja ministre.

Vienlaikus viņa cer, ka uzņēmēji nevērsīsies Satversmes tiesā saistībā ar plānotajām izmaiņām obligāto sociālo apdrošināšanas iemaksu kārtībā un būs atbildīgi, parūpējoties par saviem darbiniekiem.

“Virkne uzņēmēju, protams, pauž neapmierinātību, jo ir skaidrs, ka tas būs papildu slogs un papildu maksājums, bet – šīs normas galvenā jēga ir parūpēties, lai cilvēki būtu sociāli nodrošināti,” saka ministre.

Nodokļu aritmētika

Ko rāda elementāra matemātika? Ja mikrouzņēmuma mēneša apgrozījums ir 2000 eiro, šogad nodokļos tam bija jāmaksā 9% no tā – 180 eiro. Nākamgad būs jāmaksā 5% no apgrozījuma (tātad 90 eiro) plus obligātās sociālās iemaksas par katru darbinieku vismaz 75% apmērā no minimālās mēnešalgas (97,16 eiro). Tātad mikrouzņēmumam ar diviem darbiniekiem un 2000 eiro lielu mēneša apgrozījumu būs jāsamaksā vismaz 284,32 eiro mēnesī.

No 2018. gada sociālās iemaksas būs jāmaksā 100% apmērā no minimālās algas, tātad par diviem darbiniekiem teju 260 eiro, ja minimālā alga paliks līdzšinējā līmenī (380 eiro). Ja nodokļu politika nemainīsies, tad šādam mikrouzņēmumam kopā ar 5% no apgrozījuma nodokļos būs jāsamaksā 350 eiro.

Te jāuzver, ka apgrozījums nav peļņa. Uzņēmums var strādāt ar zaudējumiem, bet nodokļi tik un tā jāmaksā. Pie izdevumiem jāpieskaita arī telpu īre, komunālie maksājumi, preču, ražošanas līdzekļu un pakalpojumu iepirkumi, servisa nodrošināšana.

Elmārs Barkāns/Foto: Rojs Maizītis; No personiskā arhīva