Banku analītiķi: šogad Latvijā inflācija atsāks kāpt

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai BNS sacīja, ka šogad Latvija turpinās būt atkarīga no globālās inflācijas, kas turpina rukt.

"Lejupslīdei piepalīdz energoresursu un pārtikas cenu samazināšanās. Zema jaudu noslodze uzņēmumos, vēl kādu laiku būs galvenais faktors, kas pasaulē nodrošinās zemas inflācijas vidi. Tādēļ nav iemesla sildīt inflācijas gaidas, kaut šogad Latvijā sagaidāma straujāka inflācija. Nostrādā bāzes efekts. Neliels efekts ir gaidāms no eiro ieviešanas, kaut daļa potenciālā kāpuma jau ir īstenots," sacīja Gašpuitis.

Viņš atzīmēja, ka, saglabājoties izaugsmei, darba samaksas kāpumam un bezdarba kritumam, būs nozares, preces un pakalpojumi, kas nespēs ignorēt šo procesus un būs spiesti cenas celt. Ļoti iespējams, ka turpināsies arī atsevišķu pārtikas produktu cenu kāpums. "Līdz ar to selektīvs cenu pieaugums būs likumsakarīgs solis. Pat ja atsevišķos segmentos uzņēmēji ar cenu noapaļošanu būs pārsteigušies, ilgākā laika posmā cenu līmenis tik un tā izlīdzināsies atbilstoši tirgus nosacījumiem," teica Gašpuitis.

Viņš norādīja, ka Latvijas ekonomikas attīstība ir ar pluss zīmi, kam ir attiecīgas konsekvences. Savukārt viens no nozīmīgākajiem cenu ietekmējošajiem notikumiem šogad, pēc Gašpuita teiktā, būs elektroenerģijas tirgus atvēršana mājsaimniecībām.

"2014.gadā prognozējamā inflācija ir 1,8%, kas augošai ekonomikai ir vērtējama kā adekvāta inflācija. Būtiski, ka šogad inflācija joprojām būs zemāka par vidējā atalgojuma kāpuma tempu," sacīja Gašpuitis.

Savukārt "Nordea Bank Finland" ("Nordea") Latvijas filiāles galvenais ekonomists Andris Strazds aģentūrai BNS sacīja, ka decembrī vidējais cenu līmenis salīdzinājumā ar novembri nemainījās, kas galvenokārt skaidrojams ar siltumenerģijas tarifu samazinājumu un apģērbu un apavu cenu kritumu sezonas izpārdošanu ietekmē – šīs tendences kompensēja pārtikas cenu pieaugumu. "Tātad cenu stabilitāte ir skaidrojama galvenokārt ar ārējiem un sezonāliem faktoriem, nevis vājāku pieprasījumu, un tā neapšaubāmi ir laba ziņa," viņš teica.

Strazds arī atzīmēja, ka gada laikā vidējā cenu līmeņa kritumu par 0,4% galvenokārt izraisīja degvielas cenu un siltumenerģijas tarifu samazinājums. Vienlaikus daudzu pakalpojumu cenas pieauga. "Tātad arī gada laikā nelielais cenu kritums ir skaidrojams galvenokārt ar norisēm pasaules resursu tirgū, nevis vietējā pieprasījuma vājumu Latvijā," viņš pauda.

Pēc Strazda teiktā, 2014.gadā patēriņa cenas, visticamāk, atsāks nedaudz pieaugt vairāku iemeslu dēļ, proti, plānotā elektroenerģijas tirgus atvēršana mājsaimniecībām savienojumā ar pieaugošiem subsīdiju maksājumiem tā saucamajiem zaļās enerģijas ražotājiem nozīmēs elektroenerģijas tarifu kāpumu patērētājiem, tāpat sagaidāms, ka pakalpojumu cenas vietējā tirgū augs straujāk nekā 2013.gadā, jo pieaugošais pieprasījums sāks pakāpeniski atdurties pret ierobežojumiem piedāvājuma pusē.

"DNB Bankas" makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš aģentūrau BNS sacīja, ka pēdējā pusgada laikā deflācija Latvijā kļuvusi par noturīgu parādību.

Viņš arī norādīja, ka šobrīd vēl nevar izslēgt, ka arī janvārī Latvijā būs deflācija salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri. "Tā būtu tiešām brīnišķīga ironija, ievērojot iepriekš vērojamo lielo satraukumu par cenu kāpumu eiro ieviešanas brīdī. Tiesa, deflācijas varbūtību samazina tas, ka pērn janvārī cenas mēneša laikā samazinājās, taču nezaudēsim cerību. Jebkurā gadījumā, lielākais cenu lēciens šogad, visdrīzāk, būs nevis saistībā ar eiro, bet elektrības tirgus liberalizācijas kārtējo posmu," sacīja Strautiņš.

Viņš atzīmēja, ka šobrīd vērojamā deflācija ir īpaši draudzīga cilvēkiem ar salīdzinoši nelieliem ienākumiem, jo cenas samazinās tieši precēm un pakalpojumiem, kas viņu izdevumos neizbēgami veido īpaši lielu daļu. "Izņēmums te varētu būt patērētāji, kuri salīdzinoši lielu daļu naudas velta veselības aprūpei, taču tās izmaksu kāpums nav dramatisks, par 1,1% gada laikā," piebilda Strautiņš.

"DNB Bankas" makroekonomikas eksperts arī atzina - nav šaubu, ka daļai produktu cenas ir pieaugušas un pieaugs arī 2014.gadā.

"Loģika un pērnā gada notikumi, jo īpaši gada otrajā pusē, liecina, ka tie pirmkārt ir pakalpojumi, kuru izmaksas galvenokārt veido Latvijas iedzīvotāju algas un kuru sniegšanu ir grūti automatizēt un citādi efektivizēt. Šeit hrestomātisks piemērs ir friziera pakalpojumi, arī sabiedriskā ēdināšana. Taču pirmkārt ir jāskatās uz izdevumiem, kas veido lauvas tiesu mājsaimniecību izdevumos un tie ir mājoklis, pārtika, transports. Tā kā tie visi ir izteikti atkarīgi no naftas un graudu cenu izmaiņām nesenā pagātnē, tad vismaz gada pirmajā pusē šo pirmās nepieciešamības produktu cenas būs drīzāk lejup nevis augšupejošas, izņemot elektrību, bet kopumā bez būtiskām izmaiņām," klāstīja Strautiņš.

Viņš prognozēja, ka gada vidējā inflācija šogad būs zem 2%.

Savukārt "Swedbank" ekonomiste Kristilla Skrūzkalne aģentūrai BNS sacīja, ka daļēji par pērn neesošo inflāciju varam pateikties vārgajām pasaules izejvielu cenām. "Pagājušais gads iezīmējās ar manāmu pārtikas un metālu cenu kritumu, arī jēlnaftas cenas samazinājās. Turklāt eiro maiņas kurss ir pieaudzis, tādējādi padarot importētās preces vēl lētākas. Tas atspoguļojās arī vietējās cenās, proti, degvielas cenas pērn samazinājās par vidēji 3,5%, lētāki kļuva arī vietējie mājokļa tarifi (siltumenerģija, gāze). Kopumā preču cenas, kas vairāk nekā pakalpojumi atkarīgas no pasaules izejvielu cenām, pērn samazinājās vidēji par 0,1%," viņa teica.

Skrūzkalne arī atzīmēja, ka savukārt vietējo cenu spiediens, kas vairāk atspoguļojas pakalpojumu cenās, bija nedaudz izteiktāks, bet arī diezgan vārgs. Proti, pērn pakalpojumu cenas pieauga vidēji par 0,3%. "Par piemēru preču un pakalpojumu cenu diverģencei varam ņemt apavus, proti, apavu remonta cenas pērn pieauga par 1,1%, kamēr pašu apavu cenas samazinājās par 1,7%," piebilda "Swedbank" ekonomiste.

Runājot par to, kā patēriņa cenas ietekmēs eiro ieviešana, Skrūzkalne norādīja, ka jau janvārī atsevišķas pakalpojumu cenas ir piedzīvojušas spējāku kāpumu, kas varētu būt saistīts ar nelielu cenu noapaļošanu saistībā ar pāriešanu uz eiro. "Skaidrs, ka tirgotājiem un pakalpojumu sniedzējiem ir arī eiro ieviešanas izmaksas, ko viņi mēģinās vismaz daļēji pārnest uz patērētājiem. Tomēr eiro efektu nevajadzētu pārspīlēt, manāmāku ietekmi uz šā gada inflāciju atstās elektroenerģijas tirgus liberalizācija mājsaimniecībām šā gada aprīlī. Tikmēr gaidāms, ka jēlnaftas cenas pasaulē turpinās mērenu kritumu, un tas, visticamāk, atsauksies arī uz zemākām vietējām degvielas cenām un lētākiem gāzes un siltumenerģijas tarifiem," pauda Skrūzkalne.

Viņa arī atzīmēja, ka šo faktoru ietekmē šogad vidējā inflācija varētu būt nedaudz zem 2,8% atzīmes, ko banka prognozēja pērnā gada oktobrī, proti, apmēram 2,5%. Vienlaikus Skrūzkalne norādīja, ka precizēto 2014.gada vidējās inflācijas prognozi banka publicēs janvāra ekonomikas apskatā.

Bankas "Citadele" galvenais ekonomists Zigurds Vaikulis aģentūrai BNS sacīja, ka visu aizvadīto gadu patēriņa cenu indeksi Latvijā svārstījās praktiski uz vietas un tādējādi 2013.gads kļuva par otro gadu atjaunotās Latvijas vēsturē, kad gada laikā fiksēts patēriņa cenu kritums.

"Atšķirībā no 2010.gada, kad deflāciju Latvijā vismaz daļēji noteica vietējās ekonomikas vājums, šoreiz deflācijas iemesli ir ārēji un ir tiešā veidā saistīti ar pārtikas un enerģijas resursu cenu dinamiku pasaules tirgos. Ja konkrētāk – tad pārtikas izejvielu indeksi pērn eiro izteiksmē saruka par aptuveni 20%, degvielas cenas par aptuveni 5%. Šādu vai tādu apstākļu dēļ globālā mērogā novērojamie pārtikas cenu kritumi mūsu veikalu plauktos pilnā neatspoguļojās, kaut gan pašā gada izskaņā arī pārtikas preču segments Latvijā sāka ražot deflāciju. Savukārt pasaules naftas un degvielas cenu lejupslīdes atbalsis pie mums bija labi jūtamas gan lētāka benzīna, gan lētākas gāzes un, attiecīgi, krītošu siltuma tarifu veidā. Šie trīs faktori arī bija galvenie 12 mēnešu deflācijas iemesli," klāstīja Vaikulis.

Viņš arī atzīmēja, ka, sākoties jaunajam gadam, pasaules biržās turpinās iepriekšminētās tendences – pārtikas resursu indeksi joprojām izteiktas lejupslīdes varā, arī naftas cenas turpina stagnēt virzienā uz leju. Attiecīgi, resursu izraisītā deflācija gada laikā varētu turpināties vēl kādus pāris mēnešus.

"Tomēr kopumā mēs sagaidām, ka tuvāko ceturkšņu laikā resursu cenas stabilizēties vai vismaz nekritīs tik strauji kā pērn, un Latvijā gada inflācijas līmenis lēnām sāks virzīties uz augšu. Bez normālajiem tirgus faktoriem, šogad inflācijas veidošanā pieslēgsies arī daži specifiskāki vietējie, kas visi strādās cenu līmeņa celšanas virzienā," sacīja Vaikulis.

Tostarp viņš minēja, ka gada sākumā turpināsies cenu apaļošana un celšana saistībā ar eiro ieviešanu, kas pieliks klāt pie gada inflācijas cipara pāris procenta desmitdaļas. Akcīzes nodokļa likmju celšana tabakas izstrādājumiem gada sākumā paātrinās inflāciju vēl par 0,1-0,2 procentpunktiem. Šā gada pavasarī tiek sagaidīts arī elektroenerģijas tarifu pieaugums līdz ar elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām. Pagaidām nav skaidrības par tarifu pieauguma apmēru, bet šāds solis neizbēgami veicinās inflācijas līmeņa celšanos.

"Minētie specifiskie faktori kopumā varētu paātrināt inflāciju par 1%, kā rezultātā gada otrajā pusē 12 mēnešu inflācijas līmenis varētu pacelties līdz 2,5%. Tātad patēriņa cenas Latvijā šogad, visticamāk, atsāks augt, tomēr kopumā inflācija joprojām saglabāsies relatīvi zema un nesāpīga," teica Vaikulis.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Latvijā gada vidējais patēriņa cenu līmenis pagājušajā gadā salīdzinājumā ar 2012.gadu nemainījās. Latvijā arī 2013. gada decembrī patēriņa cenas, salīdzinot ar novembri, nemainījās, bet gada laikā - 2013. gada decembrī salīdzinājumā ar 2012. gada decembri - samazinājās par 0,4%.

BNS